Kaitē arī mazā daudzumā 0
Diemžēl neviens nevar garantēt, ka zinātniski noteiktās pesticīdu atliekvielu normas ir pilnīgi drošas cilvēka veselībai, jo ir noteiktas, pētot un modelējot iedarbību uz dzīvniekiem.
Pie iespējamām pesticīdu atliekvielu ilgtermiņa sekām pieskaita endokrīnās un reproduktīvās sistēmas bojājumus, nervu un imūnsistēmas darbības traucējumus, alerģijas un vēzi. Piemēram, kāds pētījums apliecinājis, ka vīriešiem, kuri ēduši pesticīdus saturošus dārzeņus un augļus, pēc 18 mēnešiem pasliktinājusies spermas kvalitāte.
Turklāt produkti parasti satur vairāku veidu pesticīdus, jo augi tiek apstrādāti ar dažādām vielām – pret nezālēm, sēnītēm, puvi. Tie pastiprina viens otra iedarbību, taču to mijiedarbība nav pētīta.
Ekodizaina kompetences centra vadītāja, inženierzinātņu doktore Jana Simanovska uzsver, ka endokrīno sistēmu bojājošu vielu ietekme var izpausties tikai nākamajā paaudzē, piemēram, ir pierādīta saistība starp sievietes saslimstību ar krūts vēzi un ķīmiskās vielas DDT līmeni viņas mātes asinīs grūtniecības laikā.
Ir vielas, kas kaitē veselībai arī ļoti mazā daudzumā. Turklāt tās, kas grauj endokrīno sistēmu, ir grūti pārbaudīt. Normatīvie akti šo vielu noteikšanai vēl aizvien kavējas. Ja tie būtu tik stingri, kā vēlētos “PAN-Europe” vides aktīvisti, 5 – 9 augu aizsardzības līdzekļu aktīvās vielas varētu tikt aizliegtas. No tām sešas ir Latvijā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sastāvā: abamektīns, iprodions, mankocebs, metkonazols, tebukanazols, tiakloprīds. Tā kā iniciatīvai ir spēcīgs ražotāju pretspars, atbildīgo institūciju lēmums diemžēl ir aizkavējies.
Mazgāt un mizot
Internetā atrodami ASV un citās valstīs veidoti pesticīdiem bagātāko produktu saraksti. Pēc speciālistu domām, uz tiem nevajadzētu īpaši paļauties, jo Latvijā situācija varētu būt mazliet atšķirīga. Parasti pesticīdiem īpaši bagāti ir āboli un mīksti augļi, piemēram, zemenes, tie, kam ir plāna miziņa un kas ir jutīgi pret kukaiņiem. Tādēļ augļus un dārzeņus noteikti vajag mazgāt un, ja iespējams, nomizot, taču šādi pilnībā no ķīmiskajām vielām neizdosies atbrīvoties.
Veikalos piedāvā arī speciālus augļu un dārzeņu mazgājamos līdzekļus, taču J. Simanovska atzīst, ka tiem nav vērts tērēt naudu. ASV pētnieki atklājuši, ka tikpat labi šim nolūkam kalpo silts ūdens. Turklāt arī šajos līdzekļos mēdz būt veselībai kaitīgas vielas, piemēram, konservanti.
Pēc pētnieces domām, naudu varētu ietaupīt, nepērkot vīnogas, jo tajās nav daudz vērtīgu uzturvielu, taču tās izteikti bojājas un tiek bagātīgi apsmidzinātas ar pesticīdiem.
