Augi un kailsals. Kā pareizi piesegt un kad, lai stādījumi neciestu? 0
Ja kāds man janvāra vidū, uzzinājis par kārtējām laika apstākļu izmaiņām, satraukti vaicā, kas notiks ar augiem, vai tie pārziemos, tad ar pašreizējo prātu un pieredzi atbildu, ka vēl ir par agru gan priecāties, gan skumt. Priekšā vēl vairāk nekā trīs gari mēneši, kuros var notikt daudz kas.
Ziemojošie augi janvārī vēl atrodas dziļa miera stāvoklī. Aizvadītā rudens un ziemas sākuma siltais un mitrais laiks radījis mānīgu ilūziju, ka aukstuma vairs nebūs, tāpēc prognozes par iespējamo kailsalu rada satraukumu, kas notiks ar augiem, ja tas patiešām būs. Mulsina arī zālienu zaļums un palielie pumpuri uz koku un krūmu jaunajiem dzinumiem. Siltais un mitrais laiks nav veicinājis to nobriešanu vai nosalšanu, jau ziemai sākoties. Manuprāt, satraukumam pagaidām nav pamata, ja vien gaisa temperatūra strauji nenokrīt zem -10 °C. Šīs nedēļas laika apstākļi ar nelielo kailsalu un bez nokrišņiem ziemojošajiem augiem ir labāki nekā slapjš sniegs, kas uzkritis uz nesasalušās zemes un pēc tam apsalis, veidojot kupolu, zem kura augiem turpinās dzīvības procesi, bet nav gaismas. Tie elpojot tērē barības vielas un tiek novājināti. Daudz bīstamāki ir kailsala periodi februāra beigās un marta sākumā, kad augi sāk mosties.
Tomēr, ja gaisa temperatūra strauji nokrīt zem -10 °C, kailsals noturas ilgāk par nedēļu un tam visam vēl pievienojas spēcīgs vējš, apstākļi var kļūt augiem bīstami arī janvārī un to ziemošana ir apdraudēta. Kailsala postījumi izpaužas divējādi: var apsalt augu virszemes daļas, kā arī bojāties saknes. No sakņu bojājumiem vairāk cieš ziemāju labības, jauni zemeņu un citu ogulāju, ķiploku un sīpolpuķu stādījumi. Virszemes daļas var apsalt arī citādi sala ļoti izturīgiem augiem, taču, ja sakne ir dzīva, tie ataugs, nāksies kādu laiku iztikt bez augļiem vai ziediem. Mūsu apstākļos tas notiek samērā reti. Taču dārzos arvien biežāk tiek stādīti dažādi eksotiski augi, kas ne vienmēr ir ziemcietīgi un spēj izdzīvot mūsu ziemu mainīgajos laika apstākļos. Tad nu arī jādomā, kā tiem palīdzēt pārziemot. Nākas sargāt gan virszemes, gan pazemes daļu. Ko darīt, ja patiešām sākas tāds postīgs kailsala periods?
Ko var izmantot augu piesegšanai?
Tiem, kuri rudenī sala neizturīgos augus ieziemojuši kā parasti, var neuztraukties. Ja tas nav izdarīts, paļaujoties uz silto laiku, jābūt gataviem ātri reaģēt. Jātur pa rokai segmateriāli, kurus liek lietā pēc vajadzības. Tie var būt skujkoku zari, kūdra, ēveļskaidas, šķelda, sausi salmi, pretsalnu pārsegi, arī biezs papīrs, kartons un koka kastes. Viss atkarīgs no tā, kas un kādā apjomā jāpasargā. Ja tā ir neliela rožu dobe, tad pietiks, ja to piesegs ar skujām vai, zemei sākot sasalt, cerus apbērs ar sausām skaidām vai kūdru. Nelielu magnoliju var ievīstīt pretsalnu audumā un sakņu daļu apbērt ar kūdru vai skaidām. Ja ziemcietēm parādījušies pumpuri, tos aprauš ar augsni vai piesedz ar skujām. Sala apdraudētos stādījumus var pasargāt, tos piesedzot ar mulčas materiālu tad, kad zemes virskārta jau nedaudz apsalusi. Stiprs vējš var apgrūtināt mulčas uzklāšanu, kā arī to nopūst uzreiz pēc uzklāšanas. Tāpēc, stādījumus veidojot, jādomā par vējlauzējstādījumiem vai citiem veidojumiem, kas pilda šīs funkcijas. Plaši lauki bez šķēršļiem, strādājot ar jaudīgu tehniku, ir ērti, bet pakļauti visiem vējiem, līdz ar to kailsalā arī lielāks izsalšanas risks. Visus labumus diemžēl nevar gribēt.
Pati nekādus milzu ziemošanas darbus neesmu veikusi. Nav bijis arī nepieciešams. Egļu zari stāv nolikti, lai pēc vajadzības tos izmantotu. Mans dārzs atrodas Kurzemes vidienē, kur ekstremāli laika apstākļi nav raksturīgi. Ar eksotisku augu audzēšanu arī neaizraujos. Izskatās, ka viss vēl ir mierīgi, izņemot vīteņsausserdi, kuram uz jaunajiem dzinumiem parādījušās mazas lapiņas, nesaprotu, vai tās vēl saglabājušās no rudens vai jau izaugušas no jauna, un mahoniju krūms, kura ziedpumpuros jau manāma dzeltenā krāsa. Pazeminoties gaisa temperatūrai, šie augi noteikti cietīs, nekādi piesegšanas pasākumi nelīdzēs. Bojātās daļas nāksies pavasarī apgriezt un samierināties ar mazāku krāšņumu.
Latvijas teritorija nav liela, taču laika apstākļi stipri atšķiras piejūras reģionā no tiem, kādi ir Ziemeļvidzemē un Latgalē. Tāpēc katram jāvadās pēc apstākļiem un veselā saprāta. Nevajag arī pārcensties. Pārmērīga augu piesegšana var veicināt to izsušanu un saslimšanu ar sēnīšu slimībām.
