Augi pret saaukstēšanos – ne tikai liepziedi! Iesaka Vija Eniņa 0
Ja sajūtamas pirmās saaukstēšanās pazīmes, daudziem roka pastiepjas pēc medikamenta no aptiekas plaukta. Tomēr ir vērts vispirms pamēģināt dabas līdzekļus. Augi spēj palīdzēt ne tikai tad, kad esi tikko kā sasirdzis, bet spēj cīnīties arī ar paaugstinātu temperatūru, sāpošu kaklu un klepu.
“Ne vienmēr slimība atnāk strauji un smagi. Var būt tā, ka vispirms tikai kņudina kaklā, biežāk nākas šķaudīt, iesāpas galva. Tas ir brīdis, kad imūnsistēma vēl darbojas labi, bet organisma spēki jau sāk izsīkt. Tādēļ imūnsistēmai jānāk talkā. Savu artavu tajā spēj dot dabīgi līdzekļi, dabas dotās vielas un augi,” uzsver augu pasaules pazinēja, farmaceite Vija Eniņa.
Svīšanas atbalsta komanda
Laikā, kad nāk virsū vīrusi, ir svarīgi noturēt veselību labā līmenī: bieži vēdināt telpas, nevis baidīties no aukstuma, likt galdā dabīgos vitamīnus, mūsu pašu dārzeņus un augļus, ēst kāpostus, burkānus, rutkus. Mieloties ar upenēm un citām ogām, kas glabājas saldētavā. Baudīt dzērvenes, kam pievienots medus un ķiploks. Ņemt talkā ziedputekšņus vai bišu maizi. Tas viss ļauj organismam būt stiprākam, iespējami ilgāk noturēties uz veselīguma robežas.
“Ja tomēr jūt, ka slimošanas ēra ir klāt, piemēram, parādās iesnas, klepus, paaugstinās temperatūra un moka drudzis, vajag pēc iespējas vairāk dzert šķidrumu: ūdeni, tēju, sulu. Šķidrums palīdz skalot laukā visus toksīnus, kas veidojas vīrusu darbības rezultātā. Lai pazeminātu temperatūru, noder drogas ar sviedrējošu iedarbību,” iesaka Vija Eniņa.
Pirmajā vietā liekama avene. Lieliski, ja vasarā ievāktas aveņu galotnes ar visām lapām un odziņām, – no tām pagatavo sviedrējošu tēju.
Der arī avenes vai to sula, ko pievieno tējai. Ja nekas nav savākts, arī nav jāuztraucas, ja vien ir dārzs, kur aug avenes, vai tuvumā atrodas mežs, kur atrodami avenāji. Nogriež stublāju (pirmā gada dzinumu), sagriež sīkākos gabaliņos un pagatavo tēju. Drogu vajag pavārīt 5–10 minūtes. Pēc tam vēl der atstāt uz brīdi, lai kārtīgi ievelkas.
Izsvīst palīdz arī liepziedi. Ziedu tēju vārīt nevajag, vien smaržīgo vasaras vākumu apliet ar verdošu ūdeni. Tikpat labi palīdz vīgriezes ziedu tēja.
Efektīvs atbalsts ir vītola vai kārkla mizu tēja. Sīkos zariņus sagriež un pavāra. Vija Eniņa skaidro, ka šī miza satur salicilskābes atvasinājumus, un tā ir viela, kas likta aspirīna pamatā. Tējai gan ir savelkoša, sīva garša, kas daudziem netīk, toties labi palīdz, jo tai ir pretiekaisuma un sviedrējoša iedarbība.
Melnā plūškoka ziedu tēja arī sviedrē, turklāt veicina imunitāti. Labi der arī melnā plūškoka odziņas. Tās gan vajag mazliet pavārīt, jo ogas ārējais apvalciņš ir diezgan biezs. Pēc tam šķidrumu nokāš, bet melnās ogas izberž caur sietiņu, lai tiktu arī pie veselīgā mīkstuma, to iejauc tējā. Turklāt šādi tiek atdalītas sēkliņas, ko nedrīkst lietot, jo tās ir nedaudz indīgas.
Ja slimība liec pie zemes, atvēli sev atpūtu, nevis tēlo darba varoni. Tā vismaz citus pasargāsi nesaslimt.
Pažēlo kaklu, mazini klepu
Ja kaklā sāk tā kā skrāpēties, ir vieglas sāpes, labi palīdz skalošana. Kaklu skalo vairākas reizes dienā, drīkst arī biežāk, pat ik pēc stundas.
Labs palīgs ir sālsūdens – tas mazina tūsku un kairinājumu.
Kakla skalošanai pietiek ar vieglu šķīdumu – pustējkarote sāls uz glāzi ūdens.
Kaklu der skalot arī ar ārstniecības salvijas lapu novārījumu. Lapas pavāra 5–10 minūtes un atstāj ievilkties. Šādam novārījumam ir antibakteriāla iedarbība, turklāt tas spēj pārklāt kakla gļotādu ar plānu aizsargkārtiņu, līdz ar to pasargāt no kairinājuma.
Mazināt klepu palīdz priežu pumpuri. Ja tie nav savākti pavasarī, to var izdarīt arī ziemā, jo ir jau izveidojušies mazie pumpuriņi, kas pēc tam veidos jaunos dzinumus. Priežu pumpurus vajag pavārīt, lai tiktu pie vērtīguma. Novārījumu dzer pa malkam ik pēc brīža.
Atkrēpošanai labi noder ceļteku lapu uzlējums, tam ir arī antibakteriālas īpašības.
Labi zināmi cīnītāji pret klepu ir pelašķa ziedi (arī ar izteiktu pretiekaisuma darbību), kā arī timiāns un tā radinieks mārsils.
Islandes ķērpis palīdz gan mazināt klepu, gan stiprināt imunitāti. No ķērpja gatavo tā dēvēto macerātu – uzlējumu aukstā veidā. Sasmalcinātu ķērpi vakarā aplej ar aukstu ūdeni (ēdamkarote uz glāzi; ja baidās no pārmērīga rūgtuma, var likt mazāk), atstāj uz nakti. No rīta pavāra tajā pašā ūdenī un tad dzer. Ja vēlas, lai dzēriens būtu mazāk rūgts, rīkojas citādi. Nolej ūdeni, kurā mirka ķērpis. Tad ķērpim uzlej karstu ūdeni un mazliet pavāra. Pēc tam abas porcijas sajauc kopā un dzer kā pretklepus tēju.
Pats pirmais palīgs
Ingvera sakne ļoti labi der, ja tikko kā piemeklējusi saaukstēšanās. Šo sakni sarīvē un iejauc karstā ūdenī. Šādu tēju var dzert, cik vien organisms ņem pretī. Vija Eniņa teic, ka viņa liek tējkaroti rīvētas ingvera saknes uz gruntīgu tējas krūzi. Ja ingvera asums ļoti netīk, var likt mazāk.
Šādai tējai var pievienot mazliet medus. Tā veselīgums karstajā dzērienā gan nedaudz zudīs, taču vienalga saglabāsies gana daudz labuma.
Svarīgs ir sildošais efekts, ko sniedz ingvera dzēriens, tas arī uzlabo asinsriti. Ātri vien sajūtams, ka kņudinošā sajūta un sagurums atkāpjas, imūnsistēma atkal sasparojas.
