Augi, kas sniedz laimes izjūtu. Iesaka fitoterapeits Artūrs Tereško 0
“Augi radīti, lai mums palīdzētu. Atliek tikai pateicībā to pieņemt un gudri izmantot.” Tā saka ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško. Daktera veidotos ārstniecības augu maisījumus pazīst vai ikkatrs Latvijā. Daudzi ir lūguši viņa palīdzību brīžos, kad slimība samilzusi kā negaisa mākonis, un ne viens vien nostājies uz veselības takas, pateicoties daktera Tereško zināšanām par augiem. Lūk, dažas viņa atziņas un ieteikumi:
*Ilga mūža noslēpums – tā ir kompleksa pieeja. Tā ir informācija, lai zinātu, ko darīt, bet no kā atturēties. Tās ir kustības un arī pārtika. Šī sadaļa ietver arī ārstniecības augu tējas, pulverus un visu citu, ko dēvējam par herbālo terapiju. Arī kāposts – mums tik ierastais pārtikas produkts – kādreiz bija ārstniecības augs, turklāt retums, ko dabūja vien augstmaņi.
Daudzi skandina, ka vislabākā, lūk, ir Vidusjūras diēta, jo tā ļauj dzīvot veselīgāk un ilgāk.
Latvijā netrūkst ļaužu, kuri to mēģina gadiem ilgi, tomēr īpaši brīnumi nenotiek. Var jau sakombinēt dienvidnieku ieteiktos dārzeņus, makaronus, olīveļļu, piedzert labo sarkanvīnu, tomēr noteicošais ir un paliek dzīvesveids. Tā, kā viņi to dara.
Nesteidzīgas brokastis ar pozitīvām sarunām, darbs, kurā nepārstrādājas, pēc pusdienām siesta – rāma atpūta.
Arī vakariņas ir omulīgas, draugu lokā. Un tā gadiem ilgi. Ja dzīvo pozitīvā noskaņā, bez distresa, bez izsīkšanas, tad arī Vidusjūras diēta der gana labi.
*Arvien vairāk ļaužu interesējas par ārstniecības augiem, paši var daudz ko savākt, var izaudzēt. Ir iespējams lietot augus, lai darītu labu savai veselībai. Un, ziniet, daba neliek vilties!
Tikai būtu jāizvairās no pārspīlējumiem. Nereti par ārstniecības augiem runā pārlieku pacilāti, stāsta kā tādu pasaciņu. It kā tās būtu brīnumzāles, kas der visam. Jāskatās uzmanīgāk, jāzina vairāk.
Herbālā terapija var palīdzēt, tomēr tā nav visvarena, kā nereti iedomājas.
Ir neatliekamas situācijas, kad ar augiem vien nepietiek, jālieto medikamenti. Kamēr ķērpītis vai usne iedarbosies, paies laiks, bet tikmēr var tikt apdraudēta veselība un pat dzīvība.
*Ir augi, kas veicina laimes izjūtu. Tos dēvē par adaptogēniem. Adaptēties nozīmē piemēroties. Augi, kuri palīdz organismam pielāgoties dažādiem nelabvēlīgiem ārējās vides apstākļiem, stāvēt pretī vīrusiem vai baktērijām. Palīdz līdzsvarot arī iekšējo stresu, ko varbūt pat neapzināmies, bet kas pastāv. Tie ir, piemēram, žeņšeņs, leizeja, arālija, eleiterokoks, citronliāna, rožainā rodiola. Vēl var pieskaitīt lakricu un asinszāli. Un arī ārstniecības baldriānu.
Starp citu, tā latīniskais nosaukums ir Valeriana officinalis, bet vārds valeo nozīmē “veselība”, tātad baldriāns ir īsts veselības augs.
Senie ķīnieši un tibetieši šos augus plaši izmantoja – kā pulveri vai tēju, novārījumu. Tā varam arī mēs. Tējkaroti kapātas saknītes ieber termosā, aplej ar glāzi 60 grādu karsta ūdens un atstāj uz nakti, lai ievelkas.
Manis minētā laimes izjūta, ko dod adaptogēnie augi, rodas tāpēc, ka zūd iekšējais satraukums, cilvēks kļūst līdzsvarotāks. Un veselāks. Ja esi vesels, vieglāk būt laimīgam.
Šie augi arī veicina garīgo veselību, uzlabo atmiņu. Palīdz reproduktīvajai sistēmai.
* Ja iecerēts panākt dziedinošu efektu, tēja jālieto, precīzi ievērojot ieteikto pagatavošanas veidu.
* Vienlaikus drīkst dzert divas trīs tējas, taču deva tādā gadījumā jāsamazina, lai kopīgais drogu daudzums diennaktī nepārsniegtu 3 ēdamkarotes.
* Katru tēju ieteicams lietot vismaz divus mēnešus. Taču jāieklausās sevī – ja nu šī tēja pēkšņi vairs negaršo un nepatīk, jāietur pārtraukums.
