Augi, kas piestāv Ziemassvētkiem 9
Zane Purne, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Vistumšākajā gadalaikā, kad rotājam namu svētkiem, noderēs atbilstīga stila telpaugi: gan ziedoši, gan tādi, kas raisa tīkamas asociācijas ar mūžzaļa meža noskaņu.
Istabas eglīte
Visatbilstīgākā Ziemassvētku noskaņojumam ir dažādlapu araukārija (Araucaria heterophylla syn. A. Excelsa), kuru nereti dēvē par istabas eglīti. Tā ir lēni augoša. Ja gadās netīšām nolauzt daļu zara, lūzuma vietā izaug jauns dzinums. Galotni griezt nedrīkst, ja vien araukārija nav izaugusi līdz griestiem.
Bez dažādlapu araukārijas telpās audzē arī Bidvila araukāriju (Araucaria bidwillii), vēl retāk šaurlapu araukāriju (Araucaria angustifolia). Daži augu kolekcionāri ir izmēģinājuši Čīles araukāriju (Araucaria araucana) audzēt dārzā.
Lielaugļu cipreses
Lielaugļu cipreses (Cupressus macrocarpa) šķirne ‘Goldcrest’ skujas ir zeltaini dzeltenā krāsā. Labi padodas apgriešanai. Patīk augt gaišā līdz saulainā telpā, samierinās ar istabas siltumu un sausu gaisu. Lielaugļu ciprese ik pa laikam jāapmiglo ar siltu, mīkstu ūdeni.
Reizi divos gados, kad augu pārstāda, tam nedaudz apgriež saknes.
Katru gadu noteikti jāapgriež arī virszemes daļas, lai saglabātu vēlamo auga formu. Viegli pavairojama mājas apstākļos ar 8–10 cm gariem galotņu spraudeņiem, kurus no vecākauga negriež, bet norauj ar pēdiņu. Spraudeņi labi sakņojas viegli skābas, bagātinātas kūdras un perlīta maisījumā (2:1). Skujiņām ir patīkama smarža, kas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, attīra telpas.
Antūrijas
Iecienīti telpaugi ir antūrijas (Anthurium). Visintensīvāk zied no rudens līdz pavasarim. Patīk siltas telpas (arī ap 20 °C), kur temperatūra ir vienmērīga, nemainīga, un gaiša vieta, kas pasargāta no tiešiem saules stariem. Vēlams paaugstināts gaisa mitrums, ļoti sausā gaisā augu lapas jārasina ar siltu, mīkstu ūdeni. Krāsainās seglapas (īstie ziedi ir vālītē) pēc noziedēšanas ilgi saglabā krāsu. Labi augs irdenā un caurlaidīgā substrātā, kas sastāv no rupjas kūdras, kļavu lapām, kas nav pilnīgi sadalījušās, sausiem, kaltētiem kūtsmēsliem vai putnu mēslu koncentrāta uz kūdras bāzes, sfagnu sūnām, priežu mizām un rupjas grants. Necieš pārlaistīšanu.
Tumšzaļo skuju galviņīves
Tumšzaļo skuju galviņīves (Cephalotaxus) labi jūtas nedaudz noēnotā vietā. Gaismas mazprasīgi skujaugi. Neprotestē pret istabas siltumu, tomēr labprātāk aug mēreni siltās līdz vēsās telpās dažādās ūdens un gaisa caurlaidīgās augsnēs, pat ļoti skābās, tikai ne kaļķainās. Audzē Harringtona galviņīves (Cephalotaxus harringtonia) šķirnes ‘Drupacea’ un ‘Fastigiata’. Labi padodas apgriešanai, piemēram, zemēs, kur īves audzē ārā, no tām veido dzīvžogus. Katru gadu zied, bagātīgi birdinot ziedputekšņus. Pavairo ar negariem galotņu spraudeņiem.
Ziemassvētku zvaigznes
Puansetijas (Euphorbia pulcherrima syn. Poinsettia) tāpat kā šlumbergeras ir gadumijas vēstītājas, jo ziedus raisa garajās naktīs un īsajās dienās. Šogad pirktās puansetijas ar lielajām, krāsainajām seglapām skaisti noziedēs, bet nākamajā gadā ar tik lieliem diemžēl vairs neuzziedēs, jo tiek lietotas tehnoloģijas, kuras mājas apstākļos grūti atkārtot.
Katrā ziņā šīs Ziemassvētku zvaigznes uzziedēs, kaut ar ne tik lielām seglapām.
Ja tās ir bijušas ar vienu galotni, pēc noziedēšanas augi noteikti jānogalotņo, lai veidotos vairākas galotnes. Tādējādi no puansetijas ar vienu ziedu nākamajā gadā var iegūt augu ar vairākām galotnēm, tātad vairākiem ziediem, jo katra zara galotnē attīstās zieds. Mazā viengalotnes puansetija daudzu gadu garumā var izaugt par iespaidīgu biezi zarotu krūmu, kas Ziemassvētku laikā uzzied ar milzum daudz ziediņiem, kurus izceļ spilgtu krāsu seglapas.
Ziemassvētku kaktusi
Ziemassvētku kaktusi jeb šlumbergeras (Schlumbergera) ar bezgala daudzu krāsu ziediem ir un būs gadumijas topa augi. Audzēšanā un kopšanā visbiežāk pieļautā kļūda ir pārliešana, kuras dēļ augs zaudē sīkās, smalkās saknītes, un lapu posmi kļūst brūngani violeti. Jāatceras, ka tie ir epifīti, kuri aug mazā, irdenā augsnes daudzumā ar teicamu gaisa un ūdens caurlaidību, tātad saknēm nekad nav dota iespēja mirkt ūdenī.
Eiforbija
Eiforbija (Euphorbia milii syn. E. splendens), sukulents, kam raksturīgs ne tikai ērkšķains stumbrs un zari, bet arī mazas olveida lapiņas, kuras uz auga veidojas un saglabājas teicamos gaismas apstākļos intensīvas augšanas laikā. Parasti lapas nobirst miera periodā, kad līdz minimumam tiek samazināta laistīšana. Kristus ērkšķa šķirnes, varietātes un hibrīdi zied baltiem, dzelteniem, rozā un citas krāsas ziediem. Labi padodas apgriešanai.
Spatifīlas
Spatifīlas (Spathiphyllum) aug jebkuros apstākļos, samierinoties ar ne sevišķi labu un pareizu kopšanu. Tomēr vislabāk tās aug un bagātīgi zied 18–20 °C temperatūrā. Miera periods nav nepieciešams. Pavairo ar cera dalīšanu. Vēlams stādīt trūdvielām bagātā dārza augsnē, piemēram, ar putnu mēslu piedevu, lai nevajadzētu sevi apgrūtināt ar regulāru mēslošanu. Spatifīlas jāmēslo katru nedēļu, ja tās stādītas kūdras substrātā.
Falenopši
Jau daudzus gadus par neiztrūkstošu Ziemassvētku elementu var uzskatīt nekaprīzās orhidejas – falenopšus (Phalaenopsis), kas zied nepārtraukti visu gadu ar bezgala dažādu krāsu un formu ziediem.
Šīs orhidejas ir sava veida sukulenti, kā arī epifīti, kuru resnās, trauslās, gaļīgās saknes necieš pat visniecīgāko ūdens pārdozēšanu. Ja orhidejas pārstāda, un to dara ārkārtīgi reti, jo epifītiem nepatīk lieka sakņu traucēšana, jāizvēlas tikai orhidejām piemērota augsne, kura pamatā sastāv no priežu mizām, sfagnu sūnām, skābaržu lapām, nedaudz lapu zemes un citiem komponentiem, kas veicina saknēm labu gaisa pieplūdi un teicamu ūdens noteci. Falenopšiem patīk konstanta, vienmērīga, nemainīga, vismaz 20 °C temperatūra.
Šīm orhidejām noteikti nepieciešama gaiša vieta, lai nepārtraukti veidotos ziedi. Tās ļoti labi aug un zied, ja atrodas visu gadu uz austrumu puses loga. Ja falenopšus mēslo, tad tikai ar orhidejām paredzētu mēslojumu.
Falenopšiem nav miera perioda. Vecos noziedējušos ziedkātus apgriež nedaudz, jo nereti uz tiem attīstās jauni ziedi. Ja auga saknes lien pāri poda malām, tas nenozīmē, ka augs jāpārstāda un pāri lienošās saknes jāsabāž augsnē. Daļai augšējo sakņu jābūt virs zemes – tās ir gaisa saknes, kurām jāuzņem gaisa mitrums, jānodrošina zemē esošās saknes ar gaisu. Neraugoties uz pamatīgo izturību, ziedošie falenopši nevēlas biežu vietas maiņu, tie labāk aug un veido ziedus, ja tiem ierādīta pastāvīga vieta telpā.
Ievēro!
• Skujkoki un krūmi ne pārāk labi aug 18–20 °C siltās telpās ar sausu gaisu. Piemērotas ir telpas ar 14–16 °C temperatūru, kur arī gaisa mitrums ir pietiekams.
• Vispiemērotākie augšanas apstākļi telpā ir gaišā vietā, īpaši tādu augu šķirnēm, kuru skujas ir dzeltenā, zilganā un citu krāsu toņos.
• Nedrīkst pietrūkt mitruma sakņu kamolā, taču augi arī nevar ilgstoši mirkt slapjumā. Tos var mēslot 1–2 reizes mēnesī, lietojot piemērotu mēslojumu.
