Augi, kas piemēroti biroja vestibilam 0
“Pēc remonta labiekārtojam biroja telpas. Kādus augus iegādāties audzēšanai vestibilā, kur ziemā ir pavēss? Arī dabiskās dienas gaismas pašlaik ir maz, jo logi nav ēkas dienvidu pusē.” Astrīda Rīgā
Daļa telpās audzēto siltzemju augu nemaz nevēlas visu gadu būt siltumā. Katram ir sava individuāla temperatūras amplitūda, kurā augs jūtas labi. Ja šī noteiktā robeža pārkāpta, jārēķinās ar izmaiņām auga attīstībā.
Daudziem augiem ir izcilas pielāgošanās spējas, kas ļauj kādu laiku augt arī nepiemērotos apstākļos, taču, lai augi būtu skaisti daudzus gadus, tiem jānodrošina atbilstoša gaisa temperatūra, īpaši ziemas periodā, kad āra apgaismojums ir niecīgs.
No vēla rudens līdz pavasara sākumam, no novembra līdz marta vidum, vēsās jeb mēreni siltās (+14…+16 °C) telpās labi jūtas podokarpi, lauri, mirtes, pitosporas, fatsijas, segliņi, aukubas, kamēlijas, kalistemas un eriobotrijas. Ja šajos ziemas mēnešos telpaugus novieto pie austrumu, dienvidu, dienvidrietumu un rietumu logiem, arī gaismas pietiek.
Podokarpi (telpās audzē Podocarpus elongatus, P. macrophyllus, P. neriifolius un citas sugas) ir mūžzaļi kokaugi ar platām, garām, tumši zaļām skujām, taču izskatā nelīdzinās tradicionālajiem skujkokiem. Labāk podokarpus audzēt kā krūmus. Tos var apgriezt, veidojot platas un zemas, garas kolonnveida un citas formas. Aug lēni. Optimālos augšanas apstākļos vasarā var uzziedēt. Vasaras mēnešos podokarpus viegli pavairot ar spraudeņiem (labi sakņojas nedaudz pārkoksnējušies galotnes dzinumu spraudeņi). Jāatceras, ka podokarpi ir indīgi augi!
Lauri nav skujkoki, taču pēc auguma un formas atgādina podokarpus. Vispopulārākā telpās audzējamā suga ir dižais laurs (Laurus nobilis). Laurus var griezt, veidojot gan krūmus, gan augststumbra kociņus. Ziemas periodā var audzēt arī ēnainā telpā, obligāti jānodrošina augsne ar skābu reakciju. Pavairo ar negariem galotnes spraudeņiem, taču tie sakņojas ne sevišķi viegli. Lauru lapās ir fitoncīdi, kas telpās palīdz uzturēt tīru gaisu.
Pitosporas (telpās audzē Pittospora tobira, P. undulatum, P. tenuifolium) biežāk veido kā krūmus, bet savdabīgi izskatās arī kā kociņi. Tajos ir kaut kas japānisks – biezie lapu čemuri mijas ar kailajiem stumbriem. Lai izaudzētu kuplu krūmu, regulāri jāapgriež. Ja vēlas, lai augs uzziedētu, tam jāatrod visgaišākā vieta. Labvēlīgos apstākļos pitosporas bagātīgi zied – katra dzinuma galotnēs uzplaukst reibinoši smaržīgi krēmkrāsas ziedi. Vasaras beigās var apsakņot ar galotnes spraudeņiem, taču tas padodas ne sevišķi viegli. Pitosporas labāk apliet mazāk nekā par daudz.
Mirtes ir ļoti piemērotas vēsām telpām, siltā un sausā gaisā tām birst lapas. Var audzēt arī viegli ēnainā vietā, bet tad šiem mūžzaļajiem, sīklapainajiem krūmiem vai kociņiem nebūs ziedu. Visizturīgākā telpās audzējamā suga ir parastā mirte (Myrtus communis), tās īsie galotnes spraudeņi arī labi apsakņojas. Miršu lapām (arī zariem un stumbram) piemīt fitoncīdas īpašības, kas ne vien uzlabo gaisa sastāvu, bet arī palīdz ārstēt dažādas elpvadu slimības. Jāielāgo divas lietas: miršu smalkā sakņu sistēma necieš pārlaistīšanu, bet pats galvenais – mirtes nekad nedrīkst iekaltēt!
Fatsiju lapu plātnes līdzinās kļavu lapām. Telpās fatsija izaug par varenu krūmu, un, ja visu gadu pietiek gaismas, pēc 3 – 5 gadiem uzzied. Dzinuma galotnē izveidojas gaiši dzeltens piramīdveida ziedķekars, kur pēc noziedēšanas nogatavojas dīgstošas sēklas (parasti pavairo ar sēklām). Telpās iecienīta ir Japānas fatsija (Fatsia japonica). Lai saglabātu lielo lapu plātņu simetrisku izvietojumu, vēlama gaisma no divām pusēm (logiem). Fatsijas nedrīkst iekaltēt! Ja tā noticis, lapas nolaižas un vairs neatžirgst, lai cik rūpīgi augu laistītu.
Segliņi (Euonymus) teicami padodas apgriešanai, tāpēc var veidot visdažādāko formu krūmiņus. Tie blīvi klāti nelielām lapiņām, kuru zaļais pamattonis mijas ar dažādām krāsām, ko nosaka šķirnes īpašības. Telpās ierasts audzēt Japānas segliņa daudzās šķirnes, piemēram, ‘Albomarginatus’, ‘Aureomarginatus’, ‘Argenteovariegatus’ un citas. Segliņi ir ātraudzīgi, tas palīdz tiem ātri atgūties arī pēc pamatīgas apgriešanas (reizēm tas nepieciešams tīklērču bojājumu dēļ). Galotņu spraudeņi sakņojas vidēji viegli. Pārlieti un iekaltēti segliņi birdina lapas.
Aukubas (Aucuba) ir viegli audzējami, pieticīgi telpaugi ar zeltaini lāsumotām vai punktotām lapām. Visbiežāk audzēšanai izvēlas Japānas aukubas un tās šķirnes, piemēram, ‘Crotonifolia’, ‘Golden King’. Ja vēlas kuplu krūmu, augs regulāri jāapgriež, bet, ja vēlas slaidu krūmveida formu, – negriež. Jaunas aukubas vasaras otrajā pusē var sakņot ar galotnes spraudeņiem. Daudzgadīgas aukubas vēlams atjaunot – vecos bezlapainos stumbrus zemu apgriež, tā veicinot jaunu dzinumu veidošanos. Aukubas jāsargā no bruņutīm.
Eriobotrijās (Eriobotrya) apvienotas trīs labas lietas – dekorativitāte, garšīgi augļi un ārstnieciskas īpašības. Arī telpās spēj nogatavināt dzelteni oranžus auglīšus, kas izmēros stipri atpaliek no lielajām, ar pelēkām pūciņām klātajām lapām, kuras piestiprinātas pie stumbra īsiem lapu kātiņiem. Telpās biežāk sastopama Japānas eriobotrija un tās šķirnes. Eriobotrijas spēj paciest vēl zemāku temperatūru, pat līdz 0 °C. Uzpotējot uz ābeles, bumbieres, aivas potcelma, var pasteidzināt augļu ražošanu jau piektajā vai sestajā gadā. Apgriež vasaras beigās, kad noņemti augļi. Var pavairot arī ar spraudeņiem.
Kalistemas spēj izaugt 2 – 3 m augstumā un platumā, taču augu lielumu var regulēt ar dzinumu griešanu. Kalistemas zied ar spilgtu krāsu ziediem, tie simetriski izvietoti apkārt dzinumam, kas galotnē beidzas ar lapu pušķīti. Ziedošs kalistemas zars tiešām atgādina pudeļu birsti, kā tas tautā iedēvēts. Telpās audzē citrondzelteno kalistemu (Callistemon citrinus) un šķirnes. Pavairo vasarā ar galotņu spraudeņiem. Kalistemas nedrīkst pārliet! Ja augsne par mitru, kā arī tad, ja laista ar cietu, kaļķainu ūdeni, augiem dzeltē lapas.
Kamēlijas (Camellia) parasti ir kā krūmi, retāk – koki. Daudzos zarus sedz ādainas, spīdīgas lapas, bet viskrāšņākie ir kamēliju ziedi. Telpās sastopama Japānas kamēlija ar dažādu krāsu un pildījuma ziediem, ir izveidotas neskaitāmas šķirnes, zied no decembra līdz maijam. Kamēlijas necieš pat mazākās svārstības temperatūras režīmā, laistīšanā. Augsne nedrīkst būt kaļķaina, tai jābūt no skābas līdz neitrālai. Kamēlijas var audzēt viegli noēnotā vietā, ziemā tām pilnīgi pietiek ar necilu āra apgaismojumu, bet pavasarī, kad parādās saule, augi jāpieēno.
