Lietuviešu lielākais bioloģiskās saimniekošanas uzņēmums meklē investorus 0
Šīs kompānijas ambiciozie plānie pārsteidz. Sarunas laikā brīžiem pat šķita neticami, ka šāds uzņēmums veidojies tepat kaimiņos – Lietuvā, nevis kaut kur vecajā Eiropā vai Skandināvijā. Vai tiešām tik atšķirīga var būt cilvēku domāšana un varēšana? Kad viesojāmies Viļņā, bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums AUGA group meklēja jaunus investorus, lai būtu iespēja īstenot savas iespaidīgās nākotnes ieceres. Šobrīd zināms, ka uzņēmumam izdevies piesaistīt 36 miljonus eiro, pārdodot 80 miljonus akciju par 0,45 eiro katru. Šis bijis vērienīgākais atkārtotais publiskais biržas darījums Lietuvas kompāniju vēsturē. Kā veidojies Eiropā lielākais bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums, stāsta akciju sabiedrības AUGA group valdes loceklis Lins Bulzgis.
Tiek uzskatīts, ka AUGA group ir vislielākais lauksaimniecības produkcijas ražotājs teju visā Eiropā – vai tas atbilst patiesībai?
Par šo faktu runājam visai piesardzīgi, jo oficiāli apkopotā statistika mēdz atpalikt no reālās situācijas. Tāpēc labāk sakām, ka esam viens no vislielākajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem Eiropā. Taču, ja AUGA group aplūko konkrēti kā organiskās lauksaimniecības produkcijas ražotāju, kas ne tikai pats izaudzē produktus, bet tos arī pārstrādā, safasē un gatavus lietošanai nogādā veikalos, tad droši varam apgalvot, ka esam vislielākie Eiropā. Faktiski mūsu uzņēmumam ir izteikta vertikāli integrēta struktūra, kas pieder vienai juridiskai personai. Taču kopumā mūsu grupā ietilpst vairākas atsevišķas juridiskās personas. Turklāt uzņēmums kotējas arī biržā, akcijas tiek pārdotas biržas NASDAQ sarakstā.
Patlaban apsaimniekojam 38 tūkst. hektāru lauksaimniecības zemes, taču no šīs platības uzņēmuma īpašumā ir tikai 3,5 tūkst. ha, pārējie tiek nomāti. Tas atbilst uzņēmuma stratēģijai, jo AUGA misija ir būt ražotājam, nevis kļūt par zemes privātīpašnieku.
Vai kļūt par Eiropā lielāko bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotāju un pārstrādātāju bija jūsu mērķis vai tas tā vienkārši laika gaitā sanācis?
Jāatgriežas mazliet vēsturē. 21. gadsimta sākumā Lietuvā aktīvi notika kolhozu konsolidācija, bijušie zemes īpašnieki tās izpirka, un AUGA group faktiski darbojas tieši uz šo bijušo kolhozu bāzes. Par uzņēmuma plašākas darbības sākumu nosacīti var uzskatīt 2004. gadu, kad mūsu agrokompānija, kas nodarbojās ar tradicionālo lauksaimniecību, apvienojās ar šampinjonu audzētāju SIA Baltic Champs Group, kuras īpašnieks tika pie uzņēmuma kontrolpaketes. Šai apvienībai bija vienots mērķis – audzēt dabisku lauksaimniecības produkciju, neizmantojot ķimikālijas un saudzējot apkārtējo vidi.
2017. gadā AUGA group ieguva bioloģiskās produkcijas ražotāja sertifikātu un visi kompānijas apakšuzņēmumi pilnībā pārgāja uz šo lauksaimnieciskās ražošanas veidu. Pirms tam bija pārejas periods, kad divus gadus strādājām tikai ar bioloģiskajām metodēm, taču produkcija vēl netika sertificēta kā bioloģiskā.
Vai fakts, ka kompānijas īpašumā ir tikai 3,5 tūkst. ha zemes, bet 34,5 tūkst. ha tiek nomāti, nerada nekādas bažas? Neuzskatāt to par zināmu riska faktoru?
Jāteic, liela daļa zemes īpašnieku dzīvo pilsētā, bet zemi iznomā. Mēs slēdzam ar viņiem nomas līgumu – parasti uz 3–5 gadiem. Ir arī dažādi fondi, no kuriem nomājam lielākus zemes gabalus. Kopumā strādājam ar vairāk nekā divtūkstoš (!) privātajiem zemes iznomātājiem. Lai apkalpotu šos līgumus, mums tiek algoti speciāli darbinieki, jo darbs ar zemes iznomātājiem ir gandrīz tāds pats kā bankai ar depozīta turētājiem. Kamēr par zemes nomu spējam maksāt tirgus cenu, tikmēr jūtamies samērā droši. Vidējā zemes nomas maksa Lietuvā patlaban ir ap 120–125 eiro/ha.
Neplānojam paplašināties – turamies pie tām pašām zemes platībām, ko nomājam no bijušo kolhozu zemes īpašniekiem kopš 2004.–2005. gada. Protams, esam nedaudz auguši zemes platību ziņā, jo sākotnējo 25 tūkst. ha vietā pēdējos divos gados platības paplašinājām līdz 38 tūkst. hektāru. Saimniecības, kas veidojušās uz bijušo kolhozu bāzes, apstrādā apmēram 13% lauksaimniecībā izmantojamās zemes valstī.
Esat daudznozaru kompānija, kas veidojusies, pārpērkot dažādus uzņēmumus?
Tā varētu teikt. Esam nopirkuši gan darbojošos uzņēmumus, gan bankrotējušus. Lielākai to daļai nav bijusi īpašumā zeme. Hektāru skaitu palielinājām, jo nopirkām pāris vācu uzņēmumu – viens no tiem Lietuvā apsaimniekoja 7 tūkst. ha, otrs – 5 tūkst. ha. Pirmais Vācijā bankrotēja un steidzamā kārtā izpārdeva savus īpašumus, tostarp Lietuvā, bet otrs piederēja vācu pensionāriem, kuri saimniekot vairs negribēja. Mērķa paplašināt platības nebija, vienkārši darījumi bija ļoti izdevīgi. Nav jau tik vienkārši pārvaldīt tūkstošiem hektāru lielu saimniecību, kas turklāt ģeogrāfiski izmētāta pa visu valsti. Šobrīd strādājam pie tā, lai panāktu iespējami lielāku sinerģiju starp mūsu grupas uzņēmumiem.
Kādās nozarēs strādājat?
Mums ir visas tradicionālās lauksaimniecības nozares, izņemot gaļas ražošanu. Šobrīd gan esam pievērsušies broileru gaļas ražošanai. Audzējam graudaugus, dārzeņus, ražojam pienu, nodarbojamies ar putnkopību un olu ražošanu. Kopumā mums ir ap 3500–3600 slaucamo govju, kopā ar ataudzējamām telēm – ap 7000 dzīvnieku. Kā jau minēju – ir arī šampinjonu un citu sēņu ražotne.
Mūsu galvenie produkti – dārzeņu un sēņu zupas, kas pēc uzsildīšanas uzreiz gatavas lietošanai, svaigas un marinētas sēnes, svaigi un konservēti dārzeņi, olas, kviešu un rudzu milti, rapšu eļļa u. c. Visai produkcijai ir atzīme – organic.
Ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm faktiski strādājat kopš 2015. gada, pirms tam daudzus gadus pārstāvējāt konvencionālo lauksaimniecību. Cik sarežģīta ir šī pāreja no viena saimniekošanas veida uz otru, īpaši tik lielam uzņēmumam?
Darījām to pakāpeniski. Bija laiks, kad varēja pastāvēt saimniecības, kur daļa tiek apsaimniekota ar konvencionālām, bet daļa – ar bioloģiskām metodēm. Tagad, ja saimniecība grib iegūt bioloģiskās saimniecības statusu, visām nozarēm jāstrādā bioloģiskās saimniekošanas sistēmā.
Kādas ir galvenās šīs sistēmas problēmas? Kā cīnīties ar nezālēm un kur ņemt slāpekli augsnes pabarošanai un augstāku ražu iegūšanai. Tradicionāli slāpekli augsnē iestrādā ar kūtsmēsliem. Lielu to daļu iegūstam paši no savām lopkopības saimniecībām, daļu pērkam no neindustriālajām saimniecībām – tas ir atļauts.
Sarežģītāk bija nomainīt augsnes apstrādes un citas saimniekošanas tehnoloģijas. Mācījāmies to darīt, izmēģinājām dažādus variantus, salīdzinājām. Bija jānomaina faktiski viss tehnikas parks, jo vienīgās tehnikas vienības, kas derēja no iepriekšējā parka, bija traktori un kombaini. Agregāti bija jāpērk citi. Jauna tehniskā aprīkojuma iegādei investējām ap 15 milj. eiro. Tikai šogad varam teikt, ka savas saimniecības esam pienācīgi aprīkojuši.
Ļoti daudz laika pagāja, kamēr strādnieki iemācījās strādāt ar jaunajām tehnoloģijām. Bioloģiskajā lauksaimniecībā precizitāte un savlaicīga darbu veikšana ir vēl būtiskāka nekā konvencionālajā. Tā kā mūsu saimniecības atrodas dažādos valsts reģionos, daudzi risinājumi un lēmumi bija jāpieņem, vadoties pēc konkrētajiem saimniecības apstākļiem.
Vai ir problēmas ar darbaspēku?
Protams, ir. Šis pavasaris, ņemot vērā pagājušā gada rudens lietavas, bija diezgan smags. Bija jāpārsēj lauki, jāveic citi steidzami darbi. Jau laikus gatavojāmies šai sezonai, tāpēc pieaicinājām ap 40 sezonas viesstrādnieku no Ukrainas – pārsvarā mehanizācijas darbiem. Kopumā AUGA group nodarbina ap 1200 strādnieku, no kuriem gandrīz puse strādā sēņu ražotnē, kur pamatā ir roku darbs.
Esam liels darba devējs, kura ieguldījums valsts ekonomikā ir vērā ņemams.
Vai Lietuvā pieņemtais lēmums noteikt ES tiešmaksājumu griestus 150 000 eiro kaut kā ietekmēs jūsu kompāniju?
Minētie 38 tūkst. ha apsaimniekotās zemes ir konsolidētā platība. Faktiski juridiskās personas, kas uzņēmumā nonākušas pēc kolhozu likvidācijas, pēc skaita ir 23. Katrai no tām ir apmēram pusotra, divi tūkstoši hektāru zemes, tikai vienam uzņēmumam ir mazliet virs trim tūkstošiem ha. Katra minētā juridiskā persona saņem savus tiešmaksājumus, jo katrai tie nepieciešami savas saimniecības nodrošināšanai ar lauksaimniecības precēm, inventāru, tehniku, kā arī attīstībai. Nevar pastāvēt kaut kur, piemēram, viens centralizēts tehnikas parks, uz kuru 200 vai vairāk kilometru attālumā pēc kādas tehnikas vienības no otra Lietuvas gala brauks pakaļ. Tas nebūtu normāli.
Turklāt AUGA group ir lielas darbaspēka izmaksas – gandrīz trīsreiz lielākas par minētajiem tiešmaksājuma griestiem. Par saviem darbiniekiem godīgi maksājam visus nodokļus. Tas tiek ņemts vērā. Tādējādi šis ierobežojums mūs īpaši neskars. Šādu ierobežojumu jau nav attiecībā uz citiem atbalsta maksājumiem, sevišķi bioloģiskajiem ražotājiem.
Jūsu kompānija īpaši strādājusi pie savas stratēģijas, uzsverot tieši tās filosofisko aspektu.
Uzskatām, ka mazās saimniecības, īpaši bioloģiskās, nav perspektīvas, jo nevar būt konkurētspējīgas. Lai bioloģiskā graudkopības saimniecība būtu efektīva, tai stipri jādomā par iespējami lētāka mēslojuma ieguvi, bet lētākais vienmēr būs pašu saimniecībā saražotais. Tas nozīmē – jānodarbojas arī ar lopkopību. Savukārt lopkopības saimniecībai arī ir jāaudzē graudi, lai sagādātu savam ganāmpulkam lētāku lopbarību. Un tad saimniecībai no mazas jāpārtop vismaz par vidēji lielu. Tad jau var mēģināt tirgū noturēties. Rentabilitāti tomēr var nodrošināt tikai zināms saražotās produkcijas apjoms.
Ja šodien runājam par bioloģisko produkciju, tad, uzskatu, mūsu mērogiem ir ļoti liela nozīme. Meklējot produkcijas noieta tirgus, potenciālie partneri jebkurā valstī vispirmām kārtām jautā nevis par cenu, bet par apjomu, ko spējam piegādāt, nodrošinot arī šo piegāžu regularitāti un stabilitāti. Patlaban AUGA group faktiski ir vienīgais bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotājs Eiropā, kas var nodrošināt lielus apjomus, tostarp bioloģisko pienu. Pat Polijā šādus apjomus neviens uzņēmums viens pats nodrošināt nevar. Bioloģisko pienu poļi pērk no mums. Tāda pati situācija ir arī ar pārējo mūsu produkciju.
Kāpēc ir tik svarīgi produkciju saņemt no vienām rokām? Tāpēc ka runa ir par ekoloģiju. Par vienotu ražošanas procesu, kur katrs posms ir zināms, drošs un pārskatāms. Un ir konkrēts viens uzņēmums, kas par to visu atbildīgs. Tas jebkuram sadarbības partnerim ir svarīgi. Jo vairāk piegādātāju, jo vairāk riska faktoru.
Nākamais mūsu trumpis – plašais, daudzveidīgais sortiments, kas nemitīgi paplašinās. Iepriekš jau minēju mūsu populārākos produktus. Tiem visiem ir attiecīgi zaļie sertifikāti – gan EU organic, kas atbilst gan amerikāņu, gan japāņu standartiem, gan Global GAP, kas apliecina labas lauksaimniecības praksi, gan standarts, kas nepieciešams konservu ražošanai. Uz iepakojumiem rakstām – audzēts bioloģiski, ražots atbildīgi.
Svarīgi piebilst, ka tie speciālisti, kuri šobrīd strādā galvenajā AUGA group birojā Viļņā, darbā tika pieņemti tikai pēc tam, kad bija pilnīgi skaidra kompānijas stratēģija – pāriešana uz bioloģisko lauksaimniecības produktu audzēšanu un pievēršanās gatavās produkcijas ražošanai. Kad pieņēmām šos lēmumus, kļuva skaidrs, kāda līmeņa speciālisti mums ir nepieciešami visās darbības jomās, lai nodrošinātu šo ekoloģiju. Kļūdami par gatavās bioloģiskās produkcijas ražotājiem, sapratām, ka arī tirgū mums nepieciešama cita veida pozicionēšanās, cita reklāma un mārketings. Mums ir savs zinātniski pētnieciskais departaments, kur tiek veikti dažādi izmēģinājumi, pārbaudīta dažādu ražošanas tehnoloģiju efektivitāte. Mēs neizgudrojam no jauna šīs tehnoloģijas, taču pārbaudām tās, adaptējam un ieviešam dzīvē.
Kur jūs atrodat šīs tehnoloģijas?
Pasaulē jau ir izgudrotas daudzas brīnišķīgas lietas, un tās jau strādā konkrētos apstākļos. Mēs pārbaudām to piemērotību mūsu apstākļiem, ja iespējams, pielāgojam tās mūsu klimata, augsnes un citām īpatnībām vai vajadzībām un tad ieviešam ražošanā. To dēvē arī par zināšanu un prakses pārnesi. Uzskatāms šādas pārneses piemērs ir mūsu pārvietojamā bioloģiskā vistu ferma, kuras prototips darbojas Vācijā. Ir līdzīgi projekti, kas realizēti mūsu piena lopkopības saimniecībās.
Par to, ka, lietojot pareizas tehnoloģijas un agrotehniskos paņēmienus, arī bioloģiskajā lauksaimniecībā var gūt labas ražas, liecina statistika. Piemēram, 2016. gadā Lietuvas konvencionālie lauksaimnieki vidēji ieguva 4,36 t/ha lielu kviešu ražu, bioloģiskie – 2,20 t/ha, bet AUGA grupas bioloģiskie graudaudzētāji nokūla 3,03 t/ha. Savukārt jau 2017. gadā AUGA graudkopju raža stipri pietuvinājās konvencionālo augkopju ražai – pēdējo kūlums bija 4,95 t/ha, bet AUGA group saimnieku – 4,10 t/ha. Bet pākšaugu raža mums jau tagad ir gandrīz lielāka nekā konvencionālajiem audzētājiem. Tas liecina – uzskats, ka bioloģiskie nolemti iegūt salīdzinoši mazas ražas, ir mīts.
Bioloģiskajā graudkopībā ļoti svarīgi ievērot augu seku. Mums kultūraugu rotācijas plāns izstrādāts faktiski tuvākajiem septiņiem gadiem – jau tagad skaidri zinām, kādas kultūras kuros laukos un cik daudz sēsim. Kā augkopības konsultantu pieaicinājām agronomu no Vācijas, jo Lietuvā šāda līmeņa speciālistu neatradām. Un kur gan tāds varētu rasties, ja līdz šim ar bioloģisko lauksaimniecību nodarbojās tikai dažas mazās saimniecības?
Mūsu mērogi un ražošanas apjomi ir viena lieta, ar ko lepojamies, otra lieta – mūsu tehnoloģisko risinājumu bāze, kas ir ļoti inovatīva. Jau tagad AUGA group pasaulē tiek uzskatīta par vienu no inovatīvākajām kompānijām.
Esat sasnieguši labus rezultātus graudkopībā – vai arī piena izslaukumi jums tuvojas konvencionālo piensaimnieku rādītājiem?
Ne gluži. 2017. gadā AUGA grupa pārdeva 23 080 tonnu piena. Vidējais ganāmpulka lielums bija 3612 slaucamās govis. Sanāk, ka vidēji no govs gadā slauca 6,4 tonnas piena. Protams, tas nav daudz, salīdzinot ar konvencionālo piensaimnieku slaukumiem.
AUGA piena ražošanas fermas patlaban pilnībā atbilst ES bioloģiskās lauksaimniecības prasībām, tomēr mēs vēlamies celt jaunas, inovatīvas fermas, kur ievēros vēl augstākus dzīvnieku labturības un ilgtspējas standartus. Mūsu uzņēmums gatavojas būvēt fermas, kas būs aprīkotas ar visjaunākajām tehnoloģijām, lai nodrošinātu dzīvnieku labturību, tostarp dzīves ilgumu, uzlabotu govju veselību un palielinātu izslaukumu.
Kopējās piena ražošanas izmaksas pērn bija 7,6 miljoni eiro. Tātad, rēķinot uz vienu ražoto piena tonnu, – 330 eiro. 2017. gadā lielākā daļa ražotā piena nebija bioloģiski sertificēta. Šā gada pirmajā ceturksnī vidējās vienas tonnas piena ražošanas izmaksas bija 376 eiro.
Savukārt kopējie naudas ienākumi no piena ražošanas pērn bija 8,2 miljoni eiro. Tātad vidēji 356 eiro, rēķinot uz vienu ražotā piena tonnu. Šā gada pirmajos trīs mēnešos naudas ienākumi, rēķinot uz vienu ražoto tonnu piena, bija vidēji 398 eiro. Protams, skaitļus par abiem gadiem nebūtu īsti korekti salīdzināt, jo piena cenu ietekmē dabiskie faktori un tirgus nosacījumi.
Vai bez jūsu kompānijas Lietuvā vēl ir daudz bioloģisko saimniecību, uzņēmumu?
Ir, protams, un mēs, būdami flagmaņi, visādi cenšamies mazās saimniecības atbalstīt un veicināt to attīstību. AUGA group ir Lietuvas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas biedrs, kur aktīvi darbojamies, īpaši popularizējot bioloģisko saimniekošanas veidu, tā priekšrocības un nozīmi veselīgas vides un zemes saglabāšanā nākamajām paaudzēm. Veikalos rīkojam akcijas, kurās piedāvājam bioloģisko produkciju, vienlaikus stāstot cilvēkiem par šīs produkcijas tapšanas gaitu, audzēšanas paņēmieniem un tās pozitīvo ietekmi uz cilvēka veselību. Lai palielinātu pircēju uzticēšanos, esam atvērti ikvienam interesentam, kurš var pārliecināties par mūsu produktu ceļu no lauka līdz veikala plauktam.
Cik daudz jūsu produkcijas tiek eksportēts?
Eksportam aiziet vairāk nekā 80% no AUGA group saražotās produkcijas, kuras apjoms vairākkārt pārsniedz Baltijas tirgus ietilpību. Ražot eksportam – tas arī ir viens no galvenajiem mūsu kompānijas uzstādījumiem.
No saražotās produkcijas 45% ir izejvielas, 55% – gatavā produkcija.
Ko jūsu izpratnē nozīmē – ražot ekoloģisku jeb bioloģisku produkciju? Vienkārši bez ķīmijas?
Daudziem ir atšķirīgs priekšstats par to, kas ir tā saucamā ekoloģija no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas aspekta. Kāds domā, ka tā ir atgriešanās pie sentēvu metodēm un tradīcijām. Nestrīdamies – tas ir gan skaisti, gan pareizi. Bet mēs uzskatām, ka šodien ekoloģiskās jeb bioloģiskās produkcijas ražošanai jānotiek ar modernajām mūsdienu tehnoloģijām.
Kas ir bioloģiskais produkts? Tas ir tāds produkts, kas ražots, pamatojoties uz ilgtspējīgu lauksaimniecību. Un kas ir ilgtspējīga lauksaimniecība? Tā ir tāda, kurā ir sabalansēta dabisko resursu izmantošana, ko ilgtermiņā nevar nodrošināt konvencionālā lauksaimniecība. Mūsdienu precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas un arī lauksaimniecības robotizācija, īpaši nezāļu apkarošanas jomā, ir ļoti piemērotas bioloģiskās saimniekošanas sistēmai.
Piemēram, esam teju vienīgie Lietuvā, kas izmanto speciāli aprīkotus augsnes apstrādes un citus lauksaimniecības tehnikas agregātus, bez kuriem savu bioloģisko saimniekošanu nevarētu nodrošināt atbilstoši mūsu apjomiem. Citi šādu tehniku nevar atļauties, un mazajiem saimniekiem tāda arī nav vajadzīga. Mums ir svarīgi, lai agregāts atšķirtu derīgo kultūraugu no nezāles
Kā jūsu kompānijas turpmāko darbību varētu ietekmēt globālās klimata izmaiņas?
Par šo aspektu daudz domājam. Zināms, ka viens no galvenajiem klimata izmaiņu faktoriem ir tieši lauksaimniecība. Tāpēc esam bioloģiskās, nevis konvencionālās produkcijas ražotāji un īpašu uzsvaru savā stratēģijā liekam uz vārdu sustainable – tas ir, uz ilgtspējību. Jau šobrīd faktiski darām vairāk, nekā prasa bioloģiskās ražošanas standarti. Piemēram, standarts ļauj izmantot dīzeļdegvielu, bet mēs priekšroku dodam biogāzei; drīkst izmantot elektroenerģiju, bet mēs iespēju robežās izmantojam zaļo enerģiju, saules paneļus utt.
Mums pat ir projekts, kā reāli var mazināt lauksaimnieciskās ražošanas radīto siltumnīcefekta gāzu nokļūšanu atmosfērā. Piemēram, savākt biogāzes izmešus, kas no ražotnes var nokļūt gaisā, attīrīt tos un izmantot biodegvielas ražošanai mūsu traktoriem. Citur pasaulē tā jau notiek, taču mazākās saimniecībās. Mēs pierādīsim, ka to var izdarīt arī liels lauksaimniecības uzņēmums. Šobrīd strādājam pie tehnoloģijas izstrādes gāzes attīrīšanai un tālākai izmantošanai biodegvielas ražošanā. Protams, šādas tehnoloģijas pasaulē jau radītas, taču, mūsuprāt, tām piemīt vairāki trūkumi, ko mēģinām novērst.
Tāpat iepakojums – standarts pieļauj gan stiklu, gan plastmasu, gan kartonu. Bet mēs esam radījuši paši savu standartu, kas nosaka, ka būtiski ir ne tikai domāt par pašu produktu, bet arī par tā iepakojumu un ražošanas procesu.
Jau minēju plānus par mūsu piena ražošanas fermu modernizāciju – gribam citiem rādīt, ka saviem dzīvniekiem esam sagādājuši iespējami labākos dzīvošanas apstākļus. Tā arī ir mūsu ilgtspējas stratēģijas sastāvdaļa.
Lai īstenotu visus šos plānus un projektus, meklējam jaunus investorus.
Esat ne tikai izejvielu ražotāji, bet arī gatavās produkcijas radītāji. Vai jums ir sava rūpnīca? Varbūt pat vairākas?
Nē, savu rūpnīcu mums nav. Izejvielas pārstrādāšanai pērkam pakalpojumu. Tāpat kā mums nav mērķa kļūt par lieliem zemes īpašniekiem, tāpat neplānojam kļūt par ražotņu īpašniekiem. Nākot ar lieliem izejvielas daudzumiem, vajadzības gadījumā varam rūpnīcu sev iznomāt. Tas ir izdevīgāk nekā būvēt savu.
Cik pieprasīti un perspektīvi ir ekoloģiskie pārtikas produkti pasaules tirgos?
Pieprasījums pēc tiem nemitīgi aug – vidēji par 10% katru gadu. Pēdējo 10 gadu laikā Eiropā ekoloģiskās produkcijas tirgus palielinājies trīs reizes, Amerikā – četras reizes. Pagaidām pieprasījums ievērojami pārsniedz piedāvājumu.
Arī bioloģiskās produkcijas un izejvielu cenas ir ar stabilu augšupejošu tendenci. Tās nelēkā kā konvencionālo graudu vai piena cenas.
Tomēr cilvēki, piemēram, Baltijas valstīs, īpaši nemaz nepērk bioloģiskos produktus. Kāpēc?
Protams, pirmais iemesls, kas nāk prātā – tie ir ievērojami dārgāki. Taču, mūsuprāt, tas nav galvenais iemesls. Galvenais – cilvēki netic, ka veikala plauktā tiešām ir bioloģiskais produkts. Daudzi domā, ka gan jau visus tos zaļos sertifikātus var iegūt kādiem aplinku ceļiem. Tas ir skumjākais fakts, ko ar savu piemēru cenšamies apgāzt.
Un trešais iemesls – cilvēku ēšanas paradumi. Ir zināma rutīna, kurai pakļaujamies gadu gadiem, un mainīt savus paradumus, īpaši – domāšanu, ir visai grūti. Bet tas notiek.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops septembra numurā
