Plaušu jeb pulmonālā hipertensija – reta, strauji progresējoša un dzīvībai bīstama slimība 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šomēnes P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārsti pirmo reizi Latvijā veica balona pulmonālo angioplastiju. Tā ir jauna metode plaušu jeb pulmonālās hipertensijas – retas, strauji progresējošas un dzīvībai bīstamas slimības – ārstēšanā. Latvijā tā diagnosticēta vairāk nekā divsimt cilvēkiem, tostarp arī bērniem.
Skar plaušas un sirdi
“Pulmonālā hipertensija ir sindroms, kuru raksturo asinsspiediena paaugstināšanās plaušu artērijās. Biežākie simptomi ir elpas trūkums, hronisks nogurums, sāpes krūtīs, sirdsklauves, ģīboņi un zilganas lūpas. Tā pieskaitāma reto slimību grupai, tomēr bieži vien zināšanu trūkums par retajām slimībām ļauj tās diagnosticēt tikai vēlīnā stadijā. Nesaņemot nepieciešamo ārstēšanu, smagākās šīs slimības formās pacienta dzīvildze ir tikai divi trīs gadi,” norāda kardiologs, slimnīcas reto slimību kabineta vadītājs, asociētais profesors Andris Skride.
Plaušu artērijas ir asinsvadi, pa kuriem venozās asinis no sirds labā kambara tiek nogādātas uz plaušām (normāls spiediens plaušu artērijā nedrīkst pārsniegt 20 mm/Hg).
Slimību iedala vairākās grupās, piemēram, pulmonālā arteriālā hipertensija, pulmonālā hipertensija saistībā ar sirds kreisās puses patoloģiju, plaušu saslimšanām, trombembolijām. Visretākā, bet visbīstamākā no visām, ir pulmonālā arteriālā hipertensija, kura ir viena no ātrāk progresējošajām slimības formām. Tai raksturīga plaušu asinsvadu pretestības palielināšanās, kuras dēļ rodas sirds labā kambara pārslodze un mazspēja.
Kā tikt pie diagnozes
Pulmonālā arteriālā hipertensija var attīstīties, slimojot ar iedzimtām sirdskaitēm, sistēmiskām slimībām, piemēram, sklerodermiju, HIV infekciju, dažkārt ilgstoši lietojot noteiktus medikamentus, toksīnu iedarbības dēļ, tā var būt arī ģenētiski iedzimta vai pārmantota ģimenē, taču var būt arī tā, ka iemeslu noteikt neizdodas.
Lai gan slimība var parādīties jebkurā vecumā, arī bērnībā, biežāk to diagnosticē jaunām sievietēm reproduktīvajā vecumā – no 20 līdz 40 gadiem. Tā kā slimībai nav specifisku simptomu, tās izpausmes bieži saista ar citām sirds, plaušu vai hematoloģiskām slimībām un pareizo diagnozi nosaka ar novēlošanos, kad slimība jau ir smagā stadijā. Diemžēl laikus neuzsākot medikamentozo ārstēšanu, prognoze bieži vien nav iepriecinoša.
Pats nozīmīgākais izmeklējums pacientam ar aizdomām par plaušu hipertensiju ir sirds izmeklēšana ar ultraskaņu – ehokardiogrāfija, kuras laikā ārsts izvērtē sirds struktūru stāvokli, nosaka labā kambara sistolisko spiedienu. Ja tas ir augstāks par 35 mm/Hg, jāveic padziļināta izmeklēšana, jo labā kambara sistoliskajam spiedienam ir tieša saistība ar spiedienu plaušu artērijās, piemēram, sirds labās puses zondēšana, kuru iespējams veikt slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā.
Šī izmeklējuma laikā pacienta cirkšņa vēnā tiek ievadīta zonde un tiek iegūti mērījumi no plaušu artērijām, sirds labā priekškambara un kambara. Ja pēc sirds zondēšanas diagnoze apstiprinās, pacientam tiek nozīmēta atbilstoša terapija. Kardiologs Andris Skride uzsver, ka, laikus uzsākot patoģenētisku terapiju, iespējams apturēt slimības straujo progresu.
2019. gadā Pulmonālās hipertensijas biedrība Latvijā veica pētījumu par plaušu hipertensijas pacientu situāciju, kurš atklāja, ka 63% pacientu laikus nebija sākuši atbilstošu ārstēšanu. Pulmonālās hipertensijas diagnozes noteikšanai vidēji vajag 3,5 gadus, bet 25% pacientu – vairāk par četriem gadiem.
Jauna ārstēšanas metode
Viena no plaušu hipertensijas formām ir hroniska trombemboliska plaušu hipertensija, kura attīstās, ja tiek nosprostotas plaušu artērijas un plaušu artēriju spiediens paaugstinās. Tā šobrīd ir vienīgā slimības forma, kuru iespējams izārstēt, gan veicot operāciju (pulmonālo endarterektomiju), gan ar medikamentiem.
Procedūras laikā caur katetru plaušu artērijā ievada dažāda izmēra baloniņus, pakāpeniski paplašinot plaušu artērijas sīkos zarus, uzlabojot asinsriti un samazinot spiedienu plaušu artērijā. Lai mazinātu plaušu hipertensijas izraisīto spiedienu uz sirds muskuli, lielākajai daļai pacientu šo procedūru nepieciešams atkārtot vairākas reizes. Pēc šīs procedūras pacientu vispārējais stāvoklis, fiziskā izturība un sirds funkcija ievērojami uzlabojas.
Pirmie dati par šīs metodes efektivitāti tika iegūti jau 2001. gadā Hārvarda universitātē Amerikas Savienotajās Valstīs. Gadu gaitā tā ir uzlabota, strauji attīstījusies un tiek bieži lietota lielākajos plaušu hipertensijas centros pasaulē. Aprīļa sākumā to pirmo reizi veica arī Stradiņu slimnīcas kardiologi pieredzējuša Polijas speciālista vadībā. Pirmais pacients ir vīrietis darbspējīgā vecumā, kurš cieta no smagas aizdusas un sirds mazspējas, kuram jau bija nepieciešama skābekļa terapija. Ārsti prognozē. ka pēc ārstēšanas ar šo metodi pacients pilnībā atveseļosies un varēs atgriezties darbā.
Kur meklēt palīdzību
* Reto slimību ārstēšanu un aprūpi Latvijā koordinē Reto slimību koordinācijas centrs Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā ar atbalsta vienībām P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Gaiļezers”.
* Vienīgais pulmonālās hipertensijas centrs Latvijā atrodas P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā, kurā iespējams veikt precīzu diagnostiku, lai uzsāktu specifisku ārstēšanu. Šeit cilvēki ar aizdomām par šo slimību piektdienās var pierakstīties kardiologa konsultācijai.