Bailes no nabadzības? Aug privāto pensiju fondu popularitāte 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
2021. gadā privātajos pensiju fondos jeb tā saucamā trešā līmeņa pensiju fondos iesaistījās vēl 27 374 cilvēki, kopējam dalībnieku skaitam pārsniedzot 363 tūkstošus cilvēku. Divi no katriem pieciem strādājošajiem iegulda trešā līmeņa pensiju fondos.
Iemaksas privātajos fondos aug
Kopumā iemaksas visos septiņos privātajos pensiju fondos pieaugušas par 20,5%, bet šo plānu vidējais ienesīgums pērn bijis 6,9%.
Tomēr visi trešā līmeņa pensiju fondu iemaksu rādītāji joprojām ļoti atpaliek no tādiem pašiem otrā līmeņa pensiju fondu rādītājiem, arī iemaksas valsts fondētajos pensiju plānos aug krietni straujāk – pērn 2. līmeņa pensiju fondu iemaksas palielinājušās vairāk nekā par trešdaļu – par 36%. Tam gan ir mazs sakars ar vienu vai otru pensiju plānu popularitāti, bet drīzāk ar to, ka arvien vairāk tiek izskausta algu maksāšana aploksnēs un arvien vairāk cilvēku saņem legālu algu, maksā nodokļus un veic atskaitījumus valsts fondētajos pensiju plānos.
Atšķirībā no iemaksām 2. līmeņa pensiju fondos iemaksas trešajā līmenī ir katra dalībnieka apzināts lēmums. Redzams, ka iedzīvotāji strauji kāpina iemaksas tieši aktīvajos pensiju plānos, to pieaugums bija 28,7% un īpatsvars kopējās iemaksās sasniedza gandrīz pusi – 45,2%.
Savukārt iemaksas sabalansētajos un konservatīvajos pensiju plānos auga lēnāk – par 14,4%, taču to īpatsvars joprojām ir lielāks – 54,8%. Svarīgi atzīmēt to, ka 85% maksātāju privātajos pensiju plānos dara to paši, bez darba devēju iesaistes. Vidējā iemaksātā summa uz vienu aktīvo pensiju plāna dalībnieku 2021. gada laikā pieauga par 7,6%, sasniedzot 50,05 eiro mēnesī. Jāpiebilst, ka vidēji vienam trešā līmeņa pensiju fondu dalībniekam šobrīd ir uzkrāti 2000 eiro, savukārt otrā līmeņa fondos vidēji ir uzkrāti 4600 eiro katram dalībniekam.
Otra pamanāma privāto pensiju fondu attīstības tendence 2021. gadā bija pensiju plānu pārvaldīšanas izdevumu samazināšanās. Ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumu attiecība pret neto aktīviem 2021. gadā bija 0,9%, atsevišķiem pensiju plāniem variējot robežās no 0,1% līdz 2,5%. Izmaksu samazināšanā pamanāma tendence ir akciju indeksiem piesaistīto fondu ienākšana tirgū – tādus ieviesuši praktiski visi lielākie pārvaldītāji, jo šādiem fondiem ir zemas izmaksas, kas būtiski ietekmē gada rezultātus.
Bailes no nabadzības
Motivācija, kādēļ arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas uzkrājumus privātajos pensiju fondos, arī ir visai skaidra – cilvēku dzīves vidējais ilgums aug, Latvijā pērn tas bija 76,5 gadi, pēdējo divdesmit gadu laikā tas audzis par pieciem gadiem.
Tātad pensijā būs jāpavada ilgāks laiks, taču pensiju pirmais un otrais līmenis kopā saskaņā ar Latvija Bankas prognozi varētu nodrošināt vien 40% no agrākajiem strādājošā cilvēka ienākumiem. Savukārt komfortabls ienākumu līmenis pensionāram, pēc ekspertu domām, varētu būt ap 70% no agrākajiem ienākumiem. Šo starpību var nodrošināt tikai ar personiskajiem uzkrājumiem – banku depozītiem, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, akcijās vai jebkura cita veida aktīvos.
“Samazinoties iedzīvotāju skaitam darbspējas vecumā, samazinās arī valsts kopējais pensiju kapitāls. Tas nozīmē to, ka, iedzīvotājiem, kas paļaujas tikai uz uzkrājumu 1. un 2. pensiju līmenī, pensionēšanās brīdī nebūs iespējams sasniegt to dzīves kvalitāti, ko līdz tam nodrošinājusi darba alga. Turklāt sabiedrības novecošanās nozīmē arī to, ka, pieaugot pensionāru skaitam, pieejamais pensiju kapitāls būs jādala uz arvien lielāku cilvēku skaitu, līdz ar to arī valsts nodrošinātā pensija paliks arvien mazāka, radot sociālu neapmierinātību,” norāda “Luminor bankas” pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.
Karš ietekmē minimāli
Jāatzīmē, ka Krievijas agresija Ukrainā trešā līmeņa pensiju fondus nav ietekmējusi praktiski nekādi, jo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas publicētajā statistikā neuzrādās nekādi privāto pensiju fondu ieguldījumi Krievijā un Ukrainā. Ar zināmu neizpratni var piebilst, ka valsts fondēto pensiju shēmai (2. līmeņa pensijām) šādi ieguldījumi tomēr ir – no kopējiem sešiem miljardiem eiro aktīvu 2021. gada beigās 436 tūkstoši eiro bija ieguldīti Krievijā, bet 8,8 miljoni eiro – Ukrainā. Pensiju plānus vairāk šobrīd ietekmē gada sākumā vērojamā akciju tirgus lejupslīde visā pasaulē.
“ASV “S&P 500” akciju tirgus indeksa kritums joprojām ir “korekcijas” līmenī, proti, nepārsniedz 10%. Citviet, piemēram, Eiropā, akciju cenu lejupslīde līdz šī gada 4. martam jau sasniegusi 12–15% atzīmi.
Lejupslīde finanšu tirgos bija vērojama jau šī gada janvārī un februārī, vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Negatīvās tirgus tendences gada sākumā lielā mērā skaidrojamas ar finanšu tirgu cikliskumu – pēc kāpumiem seko kritumi. 2021. gads finanšu tirgos bija ļoti veiksmīgs; to galvenokārt veicināja ekonomikas atkopšanās pēc vīrusa izraisītās lejupslīdes, īpaši veiksmīgi bija tehnoloģiju uzņēmumi.
Taču 2022. gada sākumā investoru lēmumos iezīmējās “nozaru rotācija”, proti, uzsvara pārcelšana no tehnoloģijām uz citiem ekonomikas sektoriem. Papildu spriedzi radīja un turpina radīt arī inflācija,” saka “SEB Investment Management” valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds. Viņš aicina atcerēties, ka pensijas kapitāla uzkrāšana ir kā maratons, kurā periodiskas svārstības, tostarp arī negatīvas svārstības, ir neizbēgamas un pārāk uztraukties par to nevajag.
Latvijas iedzīvotāji un viņu nauda
Ja būtu brīva nauda, iedzīvotāju biežākā izvēle būtu ieguldīt to nekustamajā īpašumā. Jaunieši investētu kriptovalūtā, bet pārējie – ieguldītu pensiju 3. līmenī.
* Vispopulārākā iedzīvotāju izvēle – investēt brīvo naudu nekustamajā īpašumā.
* Nākamā biežākā izvēle ir faktiski neinvestēt – turēt brīvo naudu bankas kontos.
* Turēt krājkontā izvēlētos divreiz biežāk nekā, piemēram, ieguldīt savā uzņēmējdarbībā vai uzņēmumu akcijās.
* Igaunijā ir divas reizes lielāka interese investēt uzņēmumu akcijās.
* Latvijā ieguldījumi 3. pensiju līmenī ir otra populārākā izvēle aiz investīcijām nekustamajā īpašumā.
Dati: “Citadele banka”, 2021. gada novembra aptauja
