Aug pieprasījums pēc Ukrainas precēm; joprojām pieejamas arī no Krievijas un Baltkrievijas 35
Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.
Veikalu tīkla “Mego” valdes loceklis Igors Šihmans aģentūrai LETA sacīja, ka “Mego” vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.
Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt – par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.
Vienlaikus “Mego” strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. “Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta,” skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars “Mego” veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.
Viņš arī uzsvēra, ka “Mego” tīkla veikalos ir plašs Ukrainas saldumu klāsts.
SIA “Elvi Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine aģentūrai LETA uzsvēra, ka Krievijā un Ukrainā ražotu preču iepirkšanu veikalu tīkls “Elvi” pārtrauca šā gada 25.februārī, vienu dienu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Vienlaikus tika pieņemts arī lēmums iztirgot iepriekš iegādātās preces, kas ražotas šajās valstīs, tāpēc Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces no veikalu plauktiem pazuda pakāpeniski.
“Šādu lēmumu mūsu uzņēmumā pieņēmām tālab, ka laikā, kad Eiropā plosās karš un dažu simtu kilometru attālumā cilvēki cieš badu, vienkārši izmest atkritumos pārtiku nav ētiski, turklāt pirms kara sākuma importētās preces jau bija apmaksātas,” sacīja Vārtukapteine, piebilstot, ka jauni šādu produktu pievedumi kopš februāra nav notikuši.
Viņa arī pieļāva, ka, iespējams, atsevišķu veikalu noliktavās vēl saglabājušās kādas lēnākas aprites preces, taču kopumā šo valstu produktu tirdzniecība “Elvi” tīklā ir pārtraukta.
Vārtukapteine arī sacīja, ka “Elvi” veikalos Ukrainas produkti noteikti ir kļuvuši pieprasītāki. Kopš kara sākuma interese ir pieaugusi. No tiem pircēji labprātāk izvēlas tos Ukrainas zīmolus, kas savas pozīcijas bija iekarojuši jau pirms kara sākuma.
Arī veikalu tīkla “Citro” un “Eldo” tīkla pārstāvis, SIA “Latvian Retail Management” valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA apstiprināja, ka kopš karadarbības sākuma Krievijas un Baltkrievijas preces vairs pasūtītas netiek.
Vienlaikus mazākos veikalos Krievijas un Baltkrievijas ražojumi, iespējams, nelielos apjomos, vēl ir saglabājušies, taču to apjoms varētu būt pavisam niecīgs, piebilda Kelmers.
Taujāts par Ukrainas precēm, Kelmers skaidroja, ka “Citro” un “Eldo” ietver plašu preču klāsta piedāvājumu ar vietējo uzņēmēju produktiem, savukārt importa preces pārsvarā ir no Eiropas Savienības dalībvalstu ražotājiem un piegādātājiem, kamēr trešo valstu preces ir salīdzinoši nelielos apjomos.
Pašlaik zīmolu veikalos Ukrainā ražoto preču klāsts ir neliels. Galvenokārt tās ir Ukrainā ražotas ātri pagatavojamās maltītes “Rolton” un “Roshen” saldumi.
Arī veikalu tīkla “top!” mārketinga direktore un valdes locekle Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces iepirktas netiek. Līdzīgi kā citos veikalu tīklos, arī “top!” tīklā tās preces, kas ražotas minētajās valstīs, atrodamas tikai tad, ja tās nav iztirgotas no noliktavām.
“Konkrēto preču īpatsvars jau tā bija mazs, un tagad pieprasījums pēc šajās valstīs ražotajām precēm ir vēl vairāk krities. Šī iemesla dēļ atlikumi tiek notirgoti vēl lēnāk. Pircēju interese par Baltkrievijas un Krievijas produktiem pēc mūsu novērojumiem praktiski nav un pēc tiem netaujā,” skaidroja Priedīte.
Tikmēr pircēju interese pēc Ukrainā ražotās produkcijas veikalu tīklā “top!” ir pieaugusi.
Priedīte minēja, ka pēc konflikta sākuma uzsāktas sarunas ar vairākiem Ukrainas ražotājiem, kuru produkti jau iekļauti pamata klāstā. “Tāpat patlaban esam sarunu procesā ar vairākiem ražotājiem un drīzumā veikalu “top!” plauktos parādīs vēl jauni produkti,” norādīja uzņēmuma pārstāve, atzīmējot, ka lielākās problēmas, ar ko pašlaik jāsaskaras, ir preču loģistika no Ukrainas uz Latviju.
“Rimi Latvia” ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite aģentūrai LETA norādīja, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces “Rimi” veikalu sortimentos vairs neatrodas. Lai samazinātu pārtikas atkritumus un sniegtu atbalstu trūkumcietējiem zupas virtuvēs, no tirdzniecības izņemtā pārtika tika nodota uzņēmuma ilggadējam partnerim – Latvijas Samariešu apvienībai.
Taujāta par Ukrainā ražotās produkcijas noietu, Bite skaidroja, ka īsi pēc kara sākuma kādu laiku bija novērojama pircēju aktivitāte, taču patlaban pieprasījums ir izlīdzinājies un populārākās preces vēl joprojām ir, piemēram, nūdeles, garšvielas, saulespuķu sēkliņas, saulespuķu eļļa, kečups.
Tikmēr “Lidl Latvija” pārstāvis Ingars Rudzītis aģentūrai LETA uzsvēra, ka “Lidl” veikalos Latvijā netiek tirgotas preces no Krievijas un Baltkrievijas. Savukārt no Ukrainas precēm pieprasītas ir “Ovostar” baltās vistu olas.
“Maxima Latvija” pārstāve Laura Bagātā aģentūrai LETA pauda, ka Baltkrievijas un Krievijas preces “Maxima” veikalos vairs neesot. Līdz ar kara sākumu “Maxima Latvija” apturēja Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu, kā arī pieņēma lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.
Vienlaikus pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotās produkcijas. Ja salīdzina pieprasījumu pagājušā gada septembrī un šī gada septembrī, var novērot, ka iecienīti ir atsevišķi saldumi no Ukrainas, piemēram, “Roshen” šokolādes batoniņi un šokolādes tāfelītes, kuru pieprasījums audzis pat vairākas reizes.
Tikmēr no ikdienā lietojamiem pārtikas produktiem “Maxima” veikalos iecienīta Ukrainā ražota saulespuķu eļļa. Tās pieprasījums pret iepriekšējo gadu palielinājies teju 20 reizes. No augļiem un dārzeņiem iecienītas ir tumšās plūmes, kuru pieprasījums audzis vairāk par pusi.
