Aug nelegālā nodarbinātība, rosina izmaiņas 0
Autori: Sandra Dieziņa, Olafs Zvejnieks
Laikā, kad viesstrādnieki risina darbaspēka trūkumu, pieaug nelegāli nodarbināto viesstrādnieku skaits. Tikmēr darba devēju organizācijas rosina izmaiņas likumdošanā, kas ļautu atvieglot viesstrādnieku piesaistīšanu.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes Ražošanas kontroles daļas vadītāja Ineta Brokāne stāsta, ka viena no prioritārajām nozarēm, kam VID pastiprināti pievērš uzmanību, ir būvniecība.
Veicot kontroles pasākumus būvlaukumos, nereti tiek konstatēti darbu veikšanai piesaistīti viesstrādnieki. Uzņēmumi darbu veikšanai Latvijā piesaista viesstrādniekus no trešajām valstīm – Ukrainas, Baltkrievijas, Gruzijas, Uzbekistānas, Moldovas.
Viens no veidiem, kā tiek piesaistīti darbu veicēji, ir darba ņēmēja statusā, līdz ar to Latvijas uzņēmums (darba devējs) ar darbinieku noslēdzis darba tiesiskās attiecības un aprēķina, maksā budžetā visus nodokļus no algas. Otrs veids – Latvijas uzņēmums kā būvniecības pakalpojumu saņēmējs noslēdzis pakalpojuma līgumu ar ārvalstu uzņēmumu kā pakalpojuma sniedzēju, stāsta Ineta Brokāne.
Konstatēts, ka šis otrs veids ir izplatīts praksē ar Polijas un Lietuvas uzņēmumiem. Turklāt mēdz būt gadījumi, kad pakalpojuma sniegšanā starp uzņēmumiem iesaistīti vairāki Latvijas uzņēmumi, kas darbojas kā starpnieki.
Viesstrādnieku skaits palielinās
Attiecībā uz piesaistītajiem viesstrādniekiem no trešajām valstīm būvniecības nozarē VID kopš 2019. gada sākuma novērojis tendenci, ka šo nodarbināto piesaistīšanas gadījumu skaits palielinājies.
Šī gada desmit mēnešos VID kontroles pasākumus veicis 94 būvlaukumos, no kuriem 24 būvlaukumos konstatējis darbu veikšanā piesaistītus viesstrādniekus no trešajām valstīm, kopumā būvlaukumos aptaujātas 1788 nodarbinātās personas, no kurām 180 trešo valstu pilsoņi. VID konstatējis, ka lielākā daļa viesstrādnieku nodarbināti uz pakalpojumu līgumu pamata, ko noslēguši Latvijas un ārvalsts uzņēmumi.
Izvērtējot pārbaudē konstatētos faktus un pakalpojumu līgumus, VID secinājis, ka daudzos gadījumos vairākas pazīmes liecina, ka faktiski Latvijas uzņēmums, kas piesaistījis darbu veikšanai viesstrādniekus, ir personāla nomnieks (darba devējs).
Kā piemēru varu minēt – ja Latvijas uzņēmums noslēdz līgumu ar Polijas uzņēmumu par iekšējās apdares darbu veikšanu, tad tiek vērtēts, vai izpildās vismaz viena no personāla nomas pazīmēm, tas ir, vai personāla nosūtīšana notiek apmaiņā pret atlīdzību, vai personāla nomnieks atbild par darbu kopējo vadību un uzraudzību, vai personāla nomnieks nosaka personāla skaitu un kvalifikāciju, vai noteikts pienākums ievērot iekšējās kārtības noteikumus, vai personāls tiek nodrošināts ar materiāliem un darbarīkiem. Latvijas nodokļu maksātājam (personāla nomniekam) par piesaistītajiem viesstrādniekiem iestājas nodokļu nomaksas pienākums.
Ja kontroles pasākumu gaitā tiek konstatētas personāla nomas pazīmes un Latvijas nodokļu maksātājs nav ievērojis minētā likuma prasības attiecībā uz nodokļu nomaksas pienākumu, tā ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Tādos gadījumos nodokļu maksātājs tiek informēts par konstatēto un lūgts pārkāpumu novērst, papildus aprēķinot nodokļus valsts budžetā.
VID šī gada deviņos mēnešos veicis vairākas tematiskās pārbaudes nodokļu maksātājiem, kuriem identificēts nodokļu nenomaksas risks par personāla nomu no ārvalstu uzņēmumiem. Pēc VID aicinājuma vairāki nodokļu maksātāji iesniedza deklarāciju precizējumus un papildus aprēķināja nodokļus budžetā. Kopumā par šo periodu IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas aprēķinātas 148 693 eiro apmērā.
VID, lai identificētu viesstrādnieku nodarbinātību, atlasa informāciju par uzņēmumiem, izmantojot PMLP datubāzi, kā arī veic kontroles pasākumus būvlaukumos, kur tiek aptaujātas nodarbinātās personas.
VID nodarbināto aptaujā cenšas iegūt visaptverošu informāciju par nodarbinātību, tajā skaitā uz kāda līguma pamata tiek nodarbināti darbinieki, par viņu atalgojumu un izmaksu. Ļoti nozīmīga informācija tiek iegūta no Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmām, kurās tiek nodrošināta būvlaukumā nodarbināto personu darba laika elektroniska reģistrācija un uzskaite.
Līdz ar to arvien vairāk praksē iespējams identificēt visas personas, kas tiek nodarbinātas būvlaukumos, kā arī pārliecināties par minēto personu faktiski nostrādāto laiku būvobjektā.
VID arī nākamgad plāno turpināt uzraudzības procesus būvniecības nozarē. Ineta Brokāne vērš uzmanību, ka VID mājaslapā ir pieejams informatīvais materiāls par personāla nomu un ar to saistīto pārskatu iesniegšanu dienestam.
Iesniedz priekšlikumus
Kamēr kontrolējošie dienesti veic uzraudzības pasākumus, jautājām darba devējus pārstāvošajām organizācijām, kas būtu jāmaina, lai atvieglotu viesstrādnieku piesaistīšanu laikā, kad trūkst darbinieku.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadība uzskata, ka būtu nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, proti, valdības noteikumos Nr. 225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu”, kas nosaka, ka nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs viesstrādniekam ir jānodrošina ne mazāks par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pēdējo publicēto informāciju, ja ārzemnieks saņem vīzu un tiesības uz nodarbinātību.
Pēc CSP datiem, vidējā darba samaksa valstī 2018. gadā bija 1004 eiro, kas nozīmē, ka minimālais darba samaksas apmērs, lai piesaistītu viesstrādnieku, ir 1004 eiro, kuru vairākās nozarēs ar mazkvalificēto darbaspēku nav iespējams nodrošināt, piemēram, būvniecībā, lauksaimniecībā, viesmīlības nozarē.
Kā arī nevienlīdzīgā situācijā, piesaistot viesstrādniekus, tiktu nostādīti vietējie darbinieki, pēc valdības noteikumiem nodrošinot mākslīgu darba samaksas kāpumu viesstrādniekiem. LDDK sniegusi priekšlikumus, lai grozītu spēkā esošo valdības noteikumu Nr. 225 redakciju, nosakot, ka darba samaksa viesstrādniekiem būtu jānodrošina ne mazāka par strādājošiem noteikto mēneša vidējo bruto darba samaksu ārzemnieka paredzamajā nodarbinātības nozarē, kā arī, ja ārzemnieks tiks nodarbināts nozarē, kurā ir noslēgta ģenerālvienošanās atbilstoši Darba likuma 18. panta ceturtajā daļā noteiktajam, nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs ir darba samaksa ne mazāk par ģenerālvienošanās līgumā paredzēto minimālo darba samaksu.
Šie priekšlikumi risinātu dažādu nozaru atšķirības profesiju atalgojuma ziņā un risinātu jautājumu par viesstrādnieku piesaisti arī nozarēs, kurās vairāk ir mazkvalificētā darbaspēka un nav iespējams samaksāt vidējo darba samaksu valstī, pauda LDDK pārstāve Una Grenevica. Kā risināt nelegālās nodarbinātības problēmu, pagaidām jautājums ir atklāts. Valsts darba inspekcijas (VDI) dati rāda, ka pieaug nelegāli nodarbināto viesstrādnieku skaits.
2017. gadā konstatēti četri gadījumi, kad darba devējs darbinieku – viesstrādnieku – ir nodarbinājis, nenoslēdzot darba līgumu vai nereģistrējot Valsts ieņēmumu dienestā kā darba ņēmēju, bet šogad līdz 19. novembrim šādu gadījumu skaits audzis līdz 21. Tā kā palielinās Latvijā strādājošo viesstrādnieku kopējais skaits, likumsakarīgi pieaug arī VDI atklāto nereģistrēti nodarbināto viesstrādnieku skaits, īpaši būvniecībā.
VIEDOKĻI
Nākotnes izaicinājumus spēj risināt tikai augsti kvalificēti viesstrādnieki
Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle: Vienkāršos vārdos izsakoties, Latvijas valdības politika viesstrādnieku piesaistes jautājumā ir tāda, ka pieļaujam augsti kvalificētu darbinieku ievešanu Latvijā, kas spēs radīt augstu pievienoto vērtību, celt produktivitāti un celt kopējo dzīves līmeni, un kavējam mazkvalificētu darbinieku ievešanu. Attiecīgi imigrācijas politika ir pielāgota šīm nostādnēm.
Šādas politikas pamatā ir vairāki apsvērumi – pirmkārt, iedzīvotāju skaita pakāpeniska samazināšanās un, otrkārt, vēlme dzīvot labāk. Šie abi apstākļi mūs atstāj ar vienādojumu, kurā mazākam iedzīvotāju skaitam ir jāspēj saražot tikpat vai vairāk, lai nodrošinātu jau esošo dzīves līmeni un kāpinātu to. Iespēja šī vienādojuma atrisināšanai ir tikai viena – jāstrādā gudrāk, nevis vairāk. Jau iepriekšējās valdības laikā tika pieņemts lēmums par kvalificētiem darbiniekiem labvēlīgu imigrācijas politiku, pašreizējā valdība šo nostāju ir pārņēmusi.
No praktiskā viedokļa raugoties, Latvijā ir laipni gaidīti darbinieki, kuriem var samaksāt algu, kas pārsniedz vidējo algu Latvijas tautsaimniecībā, 2018. gadā tie bija 1004 eiro mēnesī pirms nodokļiem. Šāda lēmuma loģika – ja cilvēks spēj nopelnīt algu, kas ir augstāka par vidējo, tad arī viņa pienesums uzņēmumā, kurā viņš tiek nodarbināts, ir augstāks par vidējo tautsaimniecībā un kalpo izvirzītajam mērķim.
Ir vairākas nozares, konkrēti, celtniecība, lauksaimniecība un viesmīlības nozare, kas cenšas panākt MK noteikumu Nr. 225 izmaiņas tādā virzienā, kas ļautu šajās nozarēs maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu tautsaimniecībā, bet gan šo nozaru noslēgtajās ģenerālvienošanās ar VID noteikto algu, kas ir zemāka.
Pagaidām valdības nostāja nav mainījusies. Kāpēc? Cilvēki turpina pamest Latviju ne jau tāpēc, ka šeit būtu tik slikta dzīve, bet tāpēc, ka ar to pašu prasmju un iemaņu kopumu citur viņi var nopelnīt vairāk.
Ja Latvijā tiks atvērtas durvis mazkvalificētā darbaspēka ieplūšanai, tad tiks radīts spiediens tieši uz Latvijā strādājošo relatīvi mazkvalificēto darbinieku algām. Šobrīd mēs vērojam algu pieaugumu par septiņiem līdz astoņiem procentiem gadā, bet lēts ārvalstu darbaspēks to spēj vai nu krasi samazināt, vai apturēt pavisam, tādējādi emigrācija kā alternatīva kļūst pievilcīgāka.
Latvijas valdība nevēlas nokļūt Polijas situācijā, kad liela daļa poļu izcelsmes veco ļaužu aprūpētāju strādā ES valstīs, piemēram, Lielbritānijā, un sūta uz mājām naudu, bet pašu poļu pensionārus aprūpē imigranti no Ukrainas. Nevēlamies nokļūt līdzīgā situācijā.
Latvijai nepieciešamas darbarokas, kas grib un var strādāt par algu, kādu varam atļauties maksāt
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa: LTRK un tās biedru ieskatā esošais regulējums darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm ir sarežģīts, laikietilpīgs un arī finansiāli ietilpīgs. Tomēr vienlaikus uzņēmumi saskaras ar arvien lielākiem izaicinājumiem piesaistīt vietējo darbaspēku gan mazkvalificēta, gan augsti kvalificēta darba veikšanai. “Ja raugāmies no iespējām ar esošo algu līmeni konkurēt vecajā Eiropā un ES jaunajās dalībvalstīs, mums vēl daudz jāstrādā, lai palielinātu gan ražošanas apjomus, gan noieta tirgus, gan kopējo produktivitātes līmeni uzņēmumos.
Kamēr tas ir procesā un lai vienlaikus saglabātu esošo tautsaimniecības izaugsmes tempu, nepieciešamas darbarokas, kas grib un var strādāt par algu, ko varam atļauties maksāt, – un tie šobrīd ir cilvēki no trešajām valstīm,” sacīja Katrīna Zariņa.
Šajā sakarā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir rosinājusi veikt izmaiņas regulējumā, kas definē procedūras un nosacījumus darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm, šobrīd grozījumi noteikumos tiek diskutēti gan ierēdniecības, gan politiskajā līmenī. Zariņa cer, ka izpratne par ekonomiskajiem procesiem un to ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem un iespējām finansēt doto solījumu īstenošanu politiķiem būs.
