Latvijas telekomunikāciju tirgū notikušas pamatīgas pārbīdes. Kā to vērtē nozares eksperti? 0
Divu dienu laikā šonedēļ notikušas pamatīgas pārbīdes Latvijas telekomunikāciju tirgū. Divi no četriem lielākajiem Latvijā strādājošajiem telekomunikāciju uzņēmumiem veikuši stratēģiski agresīvu soli konsolidējoties, tādējādi uz vēl fiziskāku konkurences cīņu izaicinot abus Latvijas uzņēmumus – “Tet” un “LMT”. Vispirms par kopuzņēmuma SIA “Centuria” dibināšanu paziņoja “Tele2” un “Bite”, bet dienu vēlāk “Bites” īpašnieki paziņoja par “Baltcom” iegādi, tādā veidā iegūstot kontroli jau pār gataviem optiskā tīkla un televīzijas risinājumiem.
Sadarbojas neapvienojoties?
Jāpiebilst, ka “Bites” īpašnieks “Providence Equity Partners” pirms diviem gadiem pārpirka arī Zviedrijas mediju grupas “MTG” Baltijas biznesu, zem jaunā zīmola “All Media Baltics” apvienojot tādus TV kanālus kā “TV3”, “LNT”, “TV6”, “Kanāls 2”, radio “Star FM”, video portālu “TVPlay”, portālu “Skaties.lv”, kā arī visu “TVPlay Home” platformu.
Tas nozīmē, ka “Providence” šobrīd kontrolē ļoti lielu telekomunikāciju tirgus daļu, tostarp satura ražošanu.
Būtiski, ka darījumus vēl vērtēs Konkurences padome (KP). Iestādes pārstāve Paula Vilsone “LA” norādīja, ka abi mobilo sakaru operatori Konkurences padomi konsultatīvi informējuši par šāda veida plānoto sadarbību, bet KP vērsusi abu pušu uzmanību uz Konkurences likuma regulējumu, kas paredz formalizētu pieeju.
“Proti, ja uzņēmumi plāno apvienoties, tad tiem ir pienākums KP iesniegt apvienošanās ziņojumu. Ja uzņēmumi darbību plāno īstenot kā sadarbības vienošanos, tad tiem KP ir jāiesniedz ziņojums par savstarpējo sadarbību. Abos gadījumos darījuma īstenošanai uzņēmumiem ir jāsaņem KP atļauja, kas rod tiesisko paļāvību no konkurences tiesību regulējuma viedokļa. Tā kā šobrīd puses ar ziņojumiem par paredzēto apvienošanos vai vienošanos nav vērsušās KP, sīkāku informāciju par šādas sadarbības ieguvumiem vai riskiem iestāde šobrīd nevar sniegt,” skaidro KP pārstāve.
Mobilie sakari joprojām katram savi
SIA “Centuria” izveidota ar mērķi Latvijā un Lietuvā būvēt un pārvaldīt radiotīklus, paplašinot to pārklājumus un palielinot jaudu, vienlaikus samazinot ekspluatācijas izmaksas un ietekmi uz vidi. “Centuria” rūpēsies arī par 5G tīkla attīstīšanu, kuru “kopīgiem spēkiem būs iespējams paveikt ātrāk un ar ievērojami zemākām izmaksām”, nekā tīklu attīstot atsevišķi, sacīja “Tele2” pārstāvis Oskars Fīrmanis.
Partnerība paredz koplietot aktīvo un pasīvo tīklu infrastruktūru, 2G, 3G, 4G, kā arī 5G sakaru pārraidi. Sadarbība gan neattiekšoties uz mobilo sakaru operatoru pamattīkliem – tos katrs operators saglabās savā pārziņā, turpinot savā starpā konkurēt.
Kopējais tīkls tiks izveidots pakāpeniski, sākot no 2021. gada, bet pilnīgu tīklu paredzēts izveidot līdz 2024. gadam.
“Šī sadarbība nav tikai stāsts par efektīvāku infrastruktūras uzturēšanu, ātrāku tās attīstību un moderno tehnoloģiju ieviešanu, bet arī par mūsu ilgtermiņa ambīcijām – mēs vēlamies, lai visi cilvēki Latvijā varētu baudīt ātrus un augstas kvalitātes mobilos sakarus. Šāda mobilo operatoru sadarbības prakse daudzās valstīs ir labi zināma, jo tā ļauj ātrāk, efektīvāk un plašākā mērogā attīstīt 5G un citas modernās tehnoloģijas. Galvenie ieguvēji noteikti būs mūsu esošie un potenciālie klienti, kuriem būs pieejams plašākais un modernākais tīkls,” norādīja Fīrmanis.
Viņš norādīja, ka kopuzņēmuma izveidošanas dēļ nākotnē “Tele2” varētu ietaupīt ap 30% no investīcijām, savukārt enerģijas izmaksas izdosies samazināt par 20%. “Ietaupījums veidosies uz efektīvākas mobilo sakaru bāzes staciju attīstības un uzturēšanas, kā arī moderno tehnoloģiju ieviešanas rēķina, katrai no pusēm sedzot daļu kopējo izmaksu.”
Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir divi miljoni eiro – gan “Bitei”, gan “Tele2” pieder pa 50%. Kompānijas valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Ritvars Krievs, savukārt padomē iecelti seši padomes locekļi, tostarp “Bite Latvija” valdes priekšsēdētājs Ņikita Sergijenko un kompānijas valdes loceklis Arūns Dūda, “Tele2” valdes loceklis Arnis Priedītis, kā arī Gints Butens, Valērijs Kovzans un Petrs Masjulis.
“Baltcom” attīstīs
Runājot par “Baltcom” darījumu, “Bites” vadītājs Kaspars Buls sacīja, ka tas ir stratēģisks lēmums, kas palīdzēs attīstīt un piedāvāt “Bites” biznesa un privātpersonu klientiem arvien plašāku pakalpojumu portfeli. “Šī darījuma rezultātā iegūs visi mūsu klienti. Tā būs iespēja iegūt arvien jaunus mobilo sakaru un IKT risinājumus, kā arī daudzveidīgus telekomunikāciju pakalpojumus – tostarp televīziju, mājas internetu u. c.”
Viņš arī apstiprināja, ka laika gaitā tiks attīstīts un pilnveidots esošais “Baltcom” pakalpojumu klāsts.
Tā kā darījuma noslēgšanai vēl nav dota KP atļauja, vēl pāragri runāt par zīmolmaiņu, investīciju apjomiem un nākotnes mērķiem, taču TV un optiskā tīkla sektorā “Bite” plāno stiprināt tirgus pozīcijas un konkurētspēju, kā arī piedāvāt plašu un daudzpusīgu pakalpojumu klāstu saviem klientiem, viņš piebilda.
Jāvērtē konkurences iespējamā mazināšanās
Kā pēdējo dienu notikumus vērtē telekomunikāciju nozares vērotāji no malas? Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa “LA” sacīja, ka šādas apvienošanās kopīgai tīkla attīstībai tirgū nav nekas jauns, “jo īpaši, ja tiem ir līdzīga investīciju politika tīkla attīstībai. Abi šie operatori līdz šim ir investējuši ievērojami mazāk tīkla infrastruktūrā par “LMT”, tāpēc ir saprotama vēlme apvienot spēkus. Izšķirošais gan 5G attīstībā būs nevis infrastruktūra, bet gan jauni pakalpojumi un lietu interneta risinājumi, kuriem 5G tīkls būs vajadzīgs. Noteikti būtu jāvērtē arī tas, cik lielā mērā šī spēku apvienošana biznesā nāk par labu patērētājam, no vienas puses, un kādā mērā samazina konkurenci, no otras puses.”
Uz konkurenci norāda telekomunikāciju nozares vērotājs žurnālists Juris Kaža. Tā kā liela tirgus daļa nonākusi “Providences” rokās, kā arī grupa turpina ražot Latvijā ļoti populāru TV kanālu saturu, viņaprāt, tirgū varētu mazināties veselīga konkurence satura uzpirkšanā un sadalē, jo no spēcīgajiem satura ražotājiem paliek vien “Tet”, kamēr “LMT” satura ražošanā vēl taustoties. Taču kopumā par šāda veida darījumu – liela telekomunikāciju, datu pārraides un izklaides koncerna rašanos – dzirdēts jau kādu laiku, teica Kaža.
Tas neesot nekas neierasts, cenšoties vieglāk, ātrāk un lētāk noklāt plašu teritoriju ar pārklājumu.
“Visa šī infrastruktūra, tostarp bāzes stacijas, ne tikai ģenerē sarunas un datu pārraidi, bet arī pašas satur milzīgu daudzumu datu, ar kuriem pēc tam operē paši operatori. Viņi redz, kāda ir torņa noslodze, cik daudz ir lietotāju utt. Tie ir milzīgi informācijas apjomi. To visu kaut kas vada, tas kaut kur glabājas. Mani interesē, vai viņi savā starpā dalīsies ar šo informāciju, vai būvēs vienotu datu staciju, vai arī šis jautājums paliks kā līdz šim.”
Aģentūrai LETA Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas “Telia Company” reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne sacīja, ka pēdējie notikumi apliecina, ka citi tirgus dalībnieki skaidri apzinās, cik svarīgi ir piedāvāt patērētājiem integrētus pakalpojumus. “Šī ir tieši tā stratēģija, ko “Telia” jau ilgu laiku mēģina īstenot Latvijā, negūstot atbalstu.”
Juris Kaža gan domā, ka “Telia” apvienošanās projektu Latvijā, proti, “LMT” un “Tet” kopuzņēmumu, jau daļēji norakstījis. Tomēr, kaut arī pēc pēdējiem notikumiem riska faktori parādījušies, gan runājot par “Tet”, gan “LMT”, vēl bīstamākā situācijā nokļūs mazie telekomunikāciju komersanti.
Konkurenti: tas ir atbildes solis!
“Tet” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis: “Kā jau prognozējām, mobilo sakaru operatoru “Tele2” un “Bite” sadarbība apjomīgu nākotnes investīciju finansēšanai, kā arī faktiska mobilo telekomunikāciju operatora “Bite”, interneta un maksas televīzijas pakalpojumu sniedzēja “Baltcom” un arī lielākā mediju koncerna “All Media Baltics” saplūšana pierāda, ka īstenojas jau pirms vairākiem gadiem prognozētie scenāriji – Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, notiek fiksēto un mobilo sakaru, kā arī izklaides satura kompāniju konsolidācija. Konkurences padomei ir rūpīgi jāizvērtē konkrētā darījuma ietekme uz veselīgu konkurenci. Tāpat kā līdz šim “Tet” strādās akcionāru apstiprinātās stratēģijas īstenošanai un izvirzīto mērķu sasniegšanai.”
“LMT” preses sekretāre Elīna Lidere: “Acīmredzot tas ir konkurentu atbildes solis “LMT” jau paveiktajam 5G attīstībā kopš 2016. gada. “LMT” klientiem jau ir komercrežīmā pieejams jaunākās paaudzes lietu internets – “NarrowBand IoT”, kas ar dažādu sensoru palīdzību ļauj modernizēt ražošanas un pakalpojumu sniegšanas procesus. Šobrīd 5G pilnvērtīgai izmantošanai “LMT” kopā ar augstskolām un citiem uzņēmumiem darbojas praktisku risinājumu radīšanā – darbu automatizēšanai rūpnīcās, veselības aprūpē, lauksaimniecībā, transportā un daudzās citās jomās.”
