Krievijā aug etniskā spriedze 5
Krievijā šogad līdz decembra sākumam etniska naida izraisītos uzbrukumos nogalināti 19 un ievainoti 168 cilvēki, kas ir vairāk nekā pērn, teikts domnīcas “Sova” pētījumā par etniskās neiecietības un ekstrēmisma izpausmēm.
Deputātam dūru cīņā izslīd pistole
Etnisku motīvu izraisīta vardarbība notikusi dažādos Krievijas apgabalos, bet visvairāk upuru bijis Maskavā un tās apkaimē, kur etniskos konfliktos šogad nogalināti septiņi un ievainoti 53 cilvēki, atzīmē laikraksts “The Moscow Times”. Trīs cilvēki nogalināti un 26 ievainoti etniskās sadursmēs Sanktpēterburgā. Šonedēļ Valsts domes ēkā sakāvās divi likumdevēji no valdošās partijas “Vienotā Krievija”. Deputāts no Čečenijas Adams Delimhanovs nebija mierā ar partijas biedra Alekseja Žuravļova pausto kritiku par pieminekļa atklāšanu Groznijā čečenu sievietēm, kuras pretojās Krievijas armijai, kas centās iekarot Ziemeļkaukāzu 19. gadsimtā. Delimhanovs izpauda savu neapmierinātību, ar dūrēm ietekmējot Žuravļovu, un, pēc kādas aculiecinieces vārdiem, esot draudējis viņu nogalināt. Dūru cīņa beidzās, kad Delimhanovam no apģērba izkritusi apzeltīta pistole. Tās pašas dienas vakarā pēc tikšanās ar domes spīkeru Sergeju Nariškinu un “Vienotās Krievijas” parlamenta frakcijas vadītāju Vladimiru Vasiļjevu abi strīdnieki esot izlīguši. Žuravļovs izteicies, ka konflikts ir noregulēts. Delimhanovs piebildis, ka viņiem joprojām ir dažādi viedokļi, taču uzskatu atšķirība esot “normāla un demokrātijas daļa”, ziņo aģentūra “Interfax”. “Uzskatu sadursmē” Žurvaļovam savainots deguns un uzacs, bet viņa draugs, kurš centās apturēt kautiņu, zaudējis divus zobus un ievietots slimnīcā. Delimhanovs pēc pistoles izkrišanas ar ieskrambātu seju ātri pametis “diskusijas” vietu. Lai gan deputāti esot izlīguši, novērotāji pauž bažas, kā Delimhanovs ienesis pistoli domes ēkā caur metāla detektoriem, atzīmē “MT”. Valsts domes Mandātu un ētikas komisijas vadītājs Aleksandrs Degtjarovs paziņojis, ka likums liedz ienest ieročus domes ēkā, taču piebildis, ka komisijai nav tiesību sodīt deputātus – kaušļus, ja vien kāds likumdevējs neiesniedz sūdzību. Domes deputāti var ienest ieroci parlamenta ēkā, jo viņu juridiskā neaizskaramība nedod parlamenta apsardzei tiesības viņus pārmeklēt, pat ja metāla detektors dod signālu, paskaidrojis Valsts domes deputāts no opozīcijas partijas “Taisnīgā Krievija” Dmitrijs Gudkovs. Delimhanovs tiek turēts aizdomās, ka pārraudzījis čečenu kaujinieku komandiera Sulima Jamadajeva nogalināšanu Dubajā 2009. gadā, kad uzbrucēji slepkavības vietā pameta apzeltītu pistoli. “Vienotās Krievijas” deputāts pēc Apvienoto Arābu Emirātu valdības prasības bija iekļauts Interpola meklējamo personu sarakstā, taču pēc Čečenijas vadoņa Ramzana Kadirova, kurš bauda Kremļa labvēlību, vizītes Emirātos 2012. gadā vietējie izmeklētāji bez paskaidrojumiem atsauca apsūdzības pret Delimhanovu, raksta “MT”.
Trūkst etnopolitikas ekspertu
Dagestānas Republikas, kas atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā pie Kaspijas jūras un robežojas ar Stavropoles novadu, Kalmikiju, Čečeniju, Gruziju un Azerbaidžānu, bijušais vadītājs Magomedsalams Magomedovs atzinis, ka Krievijā trūkst etnopolitikas eks-pertu. Dagestānā, kur pēc padomijas sabrukuma bijis samērā mierīgi, pēdējos gados notikusi virkne teroraktu un etnisku un reliģisku konfliktu. Dagestāna ir etniski visraibākā Krievijas republika, kur neviena etniskā grupa neveido vairākumu. Lielākās ir avāru, azeru, čečenu, darginu, kumiku, lezgīnu un laksu kopienas. Krievu ir aptuveni 4,5 procenti no Dagestānas trim miljoniem iedzīvotāju. Šā gada janvārī ekonomikas zinātņu doktors Magomedovs negaidīti tika iecelts par Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieku. Acīmredzot Kremlis cer, ka Dagestānā dzimušais 49 gadus vecais Magomedovs, kurš ir dargins, palīdzēs stabilizēt Krievijas etnopolitiku Ziemeļkaukāzā, raksta avīze “Kommersant”. Nepilnu gadu nostrādājis Kremlī, Magomedovs atzinis, ka Krievijā trūkst starpnacionālo attiecību speciālistu, tāpēc visiem ierēdņiem federālajā, apgabalu un pašvaldību līmenī jāapgūst attiecīgas zināšanas. Viņaprāt, apgabalos, kur notikuši etniski konflikti, ierēdņi nereti nav zinājuši, kā tos risināt. “Ir etnogrāfi, bet trūkst etnopolitiķu, kas saprot, kā jārisina konflikti,” uzskata Kremļa administrācijas vadītāja vietnieks. Magomedovs paziņojis, ka līdz 2014. gada 1. jūnijam valdībai jāizstrādā sistēma, lai sagatavotu speciālistus, kas “spēj darboties tādā smagā un smalkā jomā kā starpnacionālās attiecības”. Līdz nākamā gada vidum valdībai un reģionu pārstāvjiem jāsagatavo likumu labojumi, kas vairo darbadevēju atbildību par migrantu piesaistīšanu. “Cilvēkam, kas savā uzņēmumā nodarbina nelikumīgus migrantus, jāatbild saskaņā ar krimināllikumu,” brīdinājis Magomedovs, solot ieviest nodarbinātības kartes, kas palīdzēs regulēt darbaspēka pārvietošanos. “Lai migranti brauc nevis uz Maskavu, bet uz Tālajiem Austrumiem, kur trūkst darba roku,” paziņojis Kremļa administrācijas vadītāja vietnieks. Novērotāji, atzīstot darginu tautības ekonomikas profesora Magomedova profesionalitāti, uzskata, ka augstākas likumu barjeras nespēs apturēt migrantu plūsmu uz Krievijas lielpilsētām, jo viņu lētais darbs dod lielu peļņu uzņēmējiem. Par Kremļa bažām sakarā ar augošo etnisko un reliģisko pretišķību spriedzi valstī liecina prezidenta starpnacionālo attiecību padomes apspriede pirms mēneša Baškortostānas galvaspilsētā Ufā, kur prezidents Vladimirs Putins uzdeva “sistēmiski pārraudzīt situāciju starpnacionālo attiecību jomā”.
