Audžumātes neiedomājamā vardarbība : uzlaizīt lika gan kafiju, gan čuras 22
Par šo gadījumu man apsolīja izstāstīt, ja neminēšu nekādas norādes par notikuma vietu. Kādai policijas vienības priekšnieka vietniecei nevar būt savi miesīgi bērni. Tā kā viņa, profesionāli pildot savus darba pienākumus, sadarbojās ar bāriņtiesu, policistei nebija nekādu lielu problēmu nokārtot audžumātes statusu par kādu bērnu. Ne vairs zīdaini – meiteni no problemātiskas ģimenes ar zināmu problemātisku uzvedību.
Bet vai tad policiste netiks galā? Audzinājusi bērnu, kā mācējusi, pati, starp citu, savulaik bijusi audžumeita, un varbūt tāpēc… Sodi bijuši drastiski. Izlieta kafija meitenei bija jāuzlaiza ar mēli. Soda veids: ieslēgšana tumšā telpā. Tur meitenei gadījās apčurāties. Uzlaizīt. Par stipru aizcirstām durvīm sekojis sitiens pa galvu, no kā mēle starp zobiem un tai izcirsts robs.
Bāriņtiesai sākumā bija grūti tam visam noticēt. Arī policiste liedzās nodarījumos. Kad bija savākti pierādījumi, bērnu atņēma, pret policisti ierosināja krimināllietu. Prokurors nācis runāt uz bāriņtiesu, lai prasību atsauc, jo policiste esot ļoti laba darbiniece. Bāriņtiesa nepiekrita. Policisti notiesāja ar piespiedu darba stundām sabiedrības labā un padzina no policijas.
Tomēr bijusī policiste turpināja cīņu par meiteni, nāca uz bāriņtiesu, meklēja viņu. Un bāriņtiesa nolēma kārtot adopciju uz Franciju, jo saprata, ka meitenei Latvijā miera nebūs. Kāds franču pāris Latvijā divas nedēļas nodzīvoja, lai iepazītu meitenes sarežģīto raksturu. Tagad meitenei Francijā klājoties labi.
