Audzis Latvijas preču eksports uz Krieviju 4
Pagājušā gada augusta beigās Krievija kļuva par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalsti un kopš tā laika Latvijas eksports uz Krieviju ir audzis, tomēr daļa no šī pieauguma nav saistīta ar mūsu kaimiņvalsts pievienošanos PTO, vietnē “makroekonomika.lv” raksta Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem par ārējo tirdzniecību pēdējo 12 mēnešu laikā (no septembra līdz augustam) gada pieaugums Latvijas eksportam uz Krieviju bija 14,1%, kas ir straujāks nekā kopējais Latvijas eksporta pieaugums šajā periodā – 9,5%.
Opmane skaidro, ka daļa no šī pieauguma nebija saistīta ar Krievijas iestāšanos PTO. Kā redzamāko piemēru viņa min eksporta pieaugumu par aptuveni 13,4 miljoniem latu saistībā ar “Rīgas kuģu būvētavas” realizētajiem projektiem par vairāku kuģu piegādi Krievijas kompānijai. Izslēdzot šī faktora ietekmi, eksporta pieaugums uz Krieviju bijis mērenāks – 12,2%, tik būtiski nepārsniedzot vidējo eksporta pieauguma tempu.
Uz Krieviju palielinājies arī, piemēram, farmācijas produktu eksports. Lai gan PTO nosaka zemākus farmācijas produktu ievedmuitas tarifus, attīstība šajā nozarē cieši saistīta ar ražošanas jaudu palielināšanu un sertifikātu iegūšanu eksporta tirgos, līdz ar to muitas tarifi nav vienīgais faktors, kas nosaka eksporta pieaugumu, skaidro Latvijas Bankas ekonomiste.
Tomēr ir preču grupas, piemēram, pārtika, apģērbi un apavi, kuru imports Krievijā ir krietni audzis tieši saistībā ar izmaiņām, kas radušās Krievijas dalības PTO dēļ. Latvijai šo preču eksportā uz Krieviju bijušas dažādas sekmes. Gada laikā apavu eksports pieaudzis pat par 45%. Audzis arī pārtikas rūpniecības produktu eksports – par aptuveni 21%, bet apģērba eksportā piedzīvots gan trīskārtīgs pieaugums galvassegu eksportam, gan eksporta samazinājums trikotāžas un tekstila apģērbiem.
Tirdzniecības attīstība ar kaimiņvalsti bija saistīta ne tikai ar labākām tirdzniecības iespējām Krievijā, bet arī atsevišķu citu tirdzniecības partnervalstu iekšējā pieprasījuma mazināšanos un nepieciešamību eksportētājiem meklēt jaunus noieta tirgus. Latvijas eksporta tirgus daļa Krievijas importā salīdzinājumā ar periodu pirms Krievijas dalības PTO ir pieaugusi, apliecinot, ka šajā tirgū Latvijas eksportētāji ir konkurētspējīgi, izpētījusi Latvijas Bankas ekonomiste.
Savukārt Latvijas imports no Krievijas šajā periodā palielinājies vien par 2,2%, kas ir lēnāk nekā vidējais importa pieaugums – 3,5%. Pēdējo 12 mēnešu laikā Krievijas daļa Latvijas eksportā ir pieaugusi par 0,5 procentpunktiem – līdz 11,4%, savukārt Krievijas daļa Latvijas importā nav būtiski mainījusies, tā ir ap 8,9% no kopējā Latvijas importa.
Opmane skaidro, ka ir dažādi iemesli nelielajam eksporta pieaugumam. Krievijai ir noteikts pārejas posms līdz pilnīgai dalībai PTO, un tā laikā pamazām tiek samazināti importa tarifi. Nozīmīgāks efekts uz ārējo tirdzniecību varētu būt jūtamāks vidējā un ilgākā laika periodā.
Tirdzniecības attīstību kavē arī legālie ierobežojumi. “Viens no “legālo ierobežojumu” veidiem ir importa produktu pārbaudes un importa ierobežošana, pamatojoties uz neatbilstību Krievijas noteiktajām kvalitātes prasībām. Pašlaik Krievija ir aizliegusi piena produktu importu no Lietuvas, kā iemeslu minot šaubas par šo produktu kvalitāti, kā arī to marķējuma neatbilstību prasībām. Lai gan ierobežojumi ir vērsti pret Lietuvu, tas var ietekmēt arī Latvijas ražotājus, kuri caur Lietuvu realizē savu produkciju,” raksta Latvijas Bankas ekonomiste.
Joprojām nav arī atrisināts jautājums par cūku eksportu uz Krieviju. Krievija pērn noteica aizliegumu importēt dzīvas cūkas no Eiropas Savienības valstīm, pamatojoties uz aizdomām par antibiotiku lietošanu šajās valstīs. Pirms šī aizlieguma stāšanās spēkā no Latvijas uz Krieviju mēnesī tika eksportētas dzīvas cūkas vidēji 1,2 miljonu latu vērtībā, bet pēc aizlieguma šī eksporta daļa Latvijai izpaliek.
Ekonomiste argumentē, ka svarīgi ir ne tikai paši tarifi, bet arī infrastruktūra, preču piegādāšanas ērtums, drošība un uzņēmēju pārliecība, ka saražoto būs iespējams līdz patērētājam nogādāt laicīgi un bez liekiem sarežģījumiem.
Citi iemesli nelielajam eksporta palielinājumam Krievijas virzienā šā gada laikā bija kaimiņvalsts ekonomikas lēnāka izaugsme un iekšējā pieprasījuma mazināšanās.
Vērtējot turpmākās eksporta perspektīvas, Latvijas Bankas ekonomiste atzīst, ka brīnumaini eksporta iespēju uzlabojumi nav sagaidāmi, taču, ja Krievija ievēros PTO principus, tirdzniecības attīstība turpināsies un dos pozitīvu ietekmi.
“Pagaidām nozīmīgāks jautājums ir par to, kāda būs Krievijas politika, veicot importēto preču pārbaudes, un vai cūku un piena jautājumiem nesekos citi līdzīgi, kā arī – kas notiks ar pārvadājumu plūsmu – vai pārvadātāji varēs brīvi rīkoties, vai arī tiem tiks noteikti kādi ierobežojumi,” raksta Latvijas Bankas ekonomiste un atzīmē, ka joprojām ir daudz nezināmu faktoru savstarpējās tirdzniecības turpmākajai attīstībai.
