Kā no lazdu un aliču sēklām izaudzēt kokus? 0
“Kā no lazdu un aliču sēklām izaudzēt kokus?” JĀNIS ŠIRAKJANS LIEPĀJĀ
Lazdu rieksti dīdzību saglabā 2–3 gadus. Sadīgst pirmajā gadā (maijā). Novāktus, nežāvētus riekstus tūlīt var sēt dobē. Sējumus mulčē ar kūdru. Risks – ziemā tos var izēst peles.
Sēklas var stratificēt arī mākslīgi (pēc novākšanas tās uzglabā 0…+5 °C temperatūrā). Stratifikācija ir diezgan ilga, vidēji 120 dienu. Pirms stratifikācijas riekstus 3–5 dienas mērcē ūdenī, katru dienu to nomainot pret svaigu. Tad tos ievieto ar mitru kūdru piepildītā plastmasas kastē. Stratifikācijas laikā riekstus glabā +4…+5 °C temperatūrā, bet substrātu regulāri apmaisa un pārbauda, vai tas ir pietiekami mitrs. Dobē izsēj, tiklīdz atkususi augsne (martā, aprīlī). Tas jāizdara, kamēr riekstu čaumala ir ieplaisājusi, bet saknes vēl nav sākušas augt. Riekstus sēj ap 5 cm dziļi, 20 cm attālumā citu no cita. Lai neiežūtu, sējumiem vēlams uzbērt nelielu kūdras kārtiņu. Aptuveni pēc trim gadiem, kad sēklaudži sasnieguši apmēram metra garumu, tos stāda pastāvīgā vietā.
Kaukāza plūmju sēklas stratificē 90–180 diennaktis +2…+10 °C temperatūrā. To dīgtspēja saglabājas līdz trim gadiem. Jo ilgāk glabātas sēklas, jo ilgāks aukstuma periods vajadzīgs (plašāk par Kaukāza plūmju ģeneratīvo pavairošanu lasiet šā gada “Praktiskā Latvieša” Nr. 32, rakstā “Plūmes potcelmiem”).
Kokaudzētavas “Bētras” saimniece Iveta Grosa iesaka lazdas formējamā, augstā dzīvžogā stādīt 1–1,5 m attālumā, bet vējlauzēju joslā brīvi augošiem krūmiem jābūt apmēram 5 m citam no cita. Lazdas ir vispiemērotākais lapu kokaugs dārza aizsardzībai no valdošajiem vējiem, jo atšķirībā no bumbieru mežeņiem, ko agrāk bieži izmantoja aizsargstādījumiem, tās neslimo.
Arī Kaukāza plūmes nav piemērots vējlauzējs, jo koki mēdz izsalt, radot lielus robus stādījumā. Plūmes parasti iet bojā pēc pārbagātām ražām, kā arī vecuma dēļ.
