Kampaņveidīga uzbrukuma nebūšot 10
Arvīds Ozols sola, ka ar pirmo janvāri nekas kampaņveidīgi nenotiks – Valsts meža dienesta cilvēki nebraukās riņķī, meklējot – kur ir meži? Taču, ja kāds pēc Jaunā gada būs nocirtis aizaugušas platības, Meža dienesta ļaudis pārbaudīs, vai tās kvalificējās kā mežs vai ne. Taču jāatceras – ar nākamā gada pirmo janvāri, pirms veikt ar mežu aizaugušās zemēs kādas darbības, zemes īpašnieka pienākums ir reģistrēt šo platību Meža valsts reģistrā. Ja šajā zemē nekāda saimnieciskā darbība netiek veikta, tad uz Meža valsts reģistru nav jāsteidzas. Arī tiem saimniekiem, kas pasteigušies aizaugušas platības reģistrēt kā meža zemi, tomēr nav vēlēšanās audzēt mežu, ir iespēja lauksaimniecības zemē ieauguši mežu pārreģistrēt kā plantāciju mežu.
Biedrības “Zemnieku saeima” lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons tomēr uzskata, ka grozījumi, kas paredz aizaugušu lauksaimniecības zemi reģistrēt kā mežu, stājušies spēkā pārāk ātri, jo cilvēki pēc krīzes kļuvuši piesardzīgāki, gan īstenojot biznesa projektus, gan iegādājoties zemi. Arī Ukrainas krīzes sekas šobrīd neveicinot lopkopības attīstību Latvijā un esot pat reģioni, kuros zemes cenas krītas. Taču par Zemnieku saeimas ierosinājumu grozījumus atlikt Zemkopības ministrija strupi pateikusi – “nē!”.
Kas ir mežs
Platība, kas ir vismaz 0,5 ha liela.
Vidējais koku augstums sasniedzis vismaz 5 m.
Koku biezība atbilst minimālajam šķērslaukumam.
UZZIŅA
Latvijā ir 130 000 ha ar mežu aizaugušas lauksaimniecības zemes.
Vēl 200 000 ha turpina aizaugt.
Lauksaimniecībā tiek izmantoti 1,86 milj. ha.
Platībmaksājumiem pieteikti 1,69 milj. ha
