Pašvaldības atļauju nevajadzēs 10
Agrāk par mežu varēja uzskatīt jau 0,1 ha lielu platību vai zemi, kur koku vainagi noklāja 20%, bet pēc Meža likuma grozījumiem ar kokiem apaugusi zeme par mežu kvalificējas tad, ja tās platība nav mazāka par 0,5 ha, ja kociņu augstums sasniedz vismaz piecus metrus un ja tās biezums atbilst minimālajam šķērslaukumam.
Pēdējais kritērijs daudziem var likties pārlieku sarežģīts, taču aptuveni to noteikt var arī bez tabulām, ar pavisam vienkāršu metodi. Ņemt četrus metrus garu virvi, apsiet to vienam kociņam un novilkt ap to nosacītu apli. Ja šajā aplī ar rādiusu četri metri ir vismaz septiņi koki, kas sasnieguši piecus metrus, tad šī platība jau var tikt kvalificēta kā mežs. Arī tad, ja ir vismaz 1200 kociņu uz hektāru, zemes īpašniekam jākļūst uzmanīgam – uz šo platību var attiekties Meža likums. A. Ozols piekodina: “Ja atsevišķi koki aug uz lauka, tas nenozīmē, ka šis lauks var tikt uzskatīts par mežu. Ja lauks ir aizaudzis ar krūmiem, arī tāda zeme nav Meža likuma objekts. Krūmus var cirst.”
Tā kā daudzi zemnieki ar izmaiņām Meža likumā nebija apmierināti, Zemkopības ministrija normatīvajos aktos sagatavojusi grozījumus, kas vēl vairāk vienkāršos plantāciju mežu reģistrāciju un kas paredz, ka reģistrējot aizaugušu lauksaimniecības zemi par plantāciju mežu, atļauju no pašvaldības nevajadzēs. Būs jāiesniedz pārskats par meža ieaudzēšanu, norādot, ka tas ir plantāciju mežs. Vajadzēs arī veikt inventarizāciju, bet, ja inventarizācija jau ir, iesniegt Valsts meža dienestā izmaiņu kartīti. Ja plantāciju mežs tiek nocirsts, lai zemi izmantotu lauksaimniecībai, arī nekādas atļaujas nebūs vajadzīgas. Vienkārši būs jāiesniedz lūgums šo platību izņemt no Valsts meža reģistra. Ja šos grozījumus pieņems, atvieglojumi būs spēkā līdz 2020. gadam.
