Audzēt mežu ar varu nespiedīs 10
Ja ar mežu apaugušu lauksaimniecības zemi reģistrē kā meža plantāciju, to jebkurā brīdī var atkal pārvērst par lauku. Sagatavotie grozījumi Meža likumā paredz, ka šī darbība ar pašvaldību jāsaskaņo nebūs.
Plašas diskusijas izvērsās pēc “LA” publikācijas “Līdumnieks uz apsūdzēto sola” 1. decembrī. Viņam tika piespriests 38 000 eiro sods par aizaugušas lauksaimniecības zemes notīrīšanu un aparšanu. Tiesa vēl priekšā, bet sabiedrība sašķēlusies divās daļās: lauksaimniekos un mežsaimniekos, savukārt Zemkopības ministrijas ierēdņi meklē risinājumu šim paradoksam.
Kopš Jaunā gada stājas spēkā pirms trim gadiem pieņemtie grozījumi Meža likumā, kas paredz, ka platības, kas reāli aizaugušas ar mežu, ir Meža likuma objekts un uz tām attiecas Meža likuma prasības. Saimniekiem bija jāpieņem lēmums – vai novākt apaugumu un apsaimniekot šo platību kā lauksaimniecības zemi vai arī audzēt mežu. Taču ar meža lietām saistīti ļaudis secina, ka trīs gadi aizskrējuši un daudziem tagad ir “vai!” – ir vēlme audzēt lopus, bet neapgūtajās platībās jaunais mežs aug griezdamies. Taču ar varu nevienam par meža īpašnieku jākļūst nebūs. Ja izdevīgāk ir nodarboties ar lauksaimniecību, saņemt platību maksājumus un paplašināt ganāmpulku, tad aizaugušās platības jāreģistrē kā plantācijas mežs, uz kuru neattiecas ne koku ciršanas, ne meža atjaunošanas noteikumi. Tas nozīmē, ka šīs platības var nocirst jebkurā laikā, neizņemot ciršanas apliecinājumu un nestādot vietā jaunu mežu.
Tā jau sen iesaka rīkoties meža īpašnieks Aivars Bergmanis: “Ar mežu aizaugušu lauksaimniecības zemi es iesaku reģistrēt kā plantāciju mežu. Ja piemeklē krīze, bet kociņi jau papīrmalkas resnumā – tos var likt lietā. Bet, ja tas tiek reģistrēts kā mežs, tad kokus, izņemot baltalksni, cirst varēs tikai pēc daudziem gadiem. Protams, lauksaimniekiem naudas aprite ir straujāka. Meža īpašniekiem par to, ka tie savos īpašumos ražo skābekli, neviens nepiemaksā.” Tomēr meža īpašnieks Viesturs Valdis Dreimanis ir citās domās: “Man bija četri hektāri brīvas zemes, ko lauksaimnieki pieteicās iznomāt. Bet es izrēķināju, ka ikgadējais pieaugums naudas izteiksmē būs lielāks nekā nomas maksa, un iestādīju mežu.”
Zemkopības ministrijas Meža depatamenta direktors Arvīds Ozols apliecina, ka zemnieku satraukumam “Meži nāk!” nav pamata. “Latvijā ir 130 000 ha ar mežu aizaugušu lauksaimniecības zemju un turpina aizaugt vēl 200 000 ha. Vienīgais šo likuma grozījuma mērķis ir ievest kārtību zemes reģistrā, lai mežs de facto sakristu ar mežu de jure, un panākt zemes mērķtiecīgu izmantošanu. Meža likumā tika arī noprecizēts, kas ir mežs un kāda audze atbilst tā kritērijiem,” pamato A. Ozols.
