Speltas kvieši: diētiski un veselīgi. Audzēšanas plusi un mīnusi 1
Lūdzu, pastāstiet par speltas jeb plēkšņu kviešiem! Kāpēc graudu nevar izlobīt no plēksnēm? Kā rīkoties, lai to varētu izdarīt? JĀNIS V. VIĻĀNOS
Diētiski, augstvērtīgi graudi
Speltas jeb cietie kvieši ir priekšteči parastajiem maizes kviešiem. Salīdzinot ar mīkstajiem kviešiem, tie ir plēkšņaināki, graudi līdzīgi auzām, jo atrodas plēksnēs, kas ir grūti atdalāmas. Plēksnes apgrūtina kulšanu un ietekmē sēju, toties spēj aizsargāt augu no slimībām. Speltas kviešus plaši audzē Vācijā, Ungārijā, nelielās platībās – gandrīz visās Eiropas valstīs, arī Latvijā.
Plēkšņu kviešiem ir svarīga nozīme pārtikā. Graudi ir bagātīgs vitamīnu avots, tajos ir 9–27% olbaltumvielu, 2,2–3,37% lizīna, 30% neaizvietojamo aminoskābju. Šie rādītāji pārspēj mīkstos kviešus, ko galvenokārt audzē Latvijā un izmanto pārtikā, lopbarībā un bioetanola ražošanā.
Speltas kviešiem ir vismaz desmit paveidu. Vārpas ir garākas, bet skrajākas nekā mīkstajiem ziemas kviešiem. No augstvērtīgajiem kviešiem cep smalkmaizītes, vafeles un plakanmaizītes, ražo pārslas, putraimus, pilngraudu makaronus, jo tie simtprocentīgi aizvieto Itālijas cietos kviešus. Dažādiem ēdieniem izmanto arī nepārstrādātus graudus. Vācijā un citās valstīs graudus plaši lieto alus, džina un degvīna ražošanā.
– No plēkšņu kviešiem neizdosies izcept īstas baltmaizes kukuļus, kādus esam pieraduši redzēt veikalu plauktos. Tas tāpēc, ka speltas kviešu lipeklis atšķiras no mīksto kviešu lipekļa, ir citas konsistences, līdz ar to kuņģim draudzīgāks, veselīgāks nekā parastie kvieši. Saimnieces, cepot maizi, speltas kviešiem bieži klāt jauc parastos kviešus, – skaidro Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta Selekcijas nodaļas vadītāja, kviešu selekcionāre Vija Strazdiņa.
No plēkšņu kviešu miltiem ceptai maizei ir patīkama garša un smarža, tā sniedz sāta sajūtu 3–4 stundas. Lai gan garoza ir cietāka, maize tik ātri nesacietē.
