Kurzemē būs desmitiem jaunu darba vietu ūdeļu fermās 23
Straujais cenu kāpums pasaules zvērādu tirgū vidēji par 20% gadā rosinājis arī Latvijas kažokzvēru audzētāju izaugsmi.
“Nozare pēc ekonomiskajiem rādītājiem ir peļņu nesoša, tāpēc tajā ir jāiesaistās. Būvēšu fermu 1500 ūdeļu mātēm. Vienlaikus turpināšu darboties arī zvejniecībā,” teic Gramzdas pagasta uzņēmējs Ivo Bergmanis. Grobiņas novadā patlaban darbojas a/s “Grobiņa”, kur gadā ražo aptuveni 100 000 ūdeļādu. Uzņēmums patlaban būvē jaunu fermu un lielas jaudas virtuvi Vērgales pagastā, kas dos iespēju barību piegādāt arī citiem ražotājiem.
Darbs krīzes laikā
“Pasaulē pieprasījums pēc kažokzvēru ādām pārsniedz piedāvājumu. Mūsu uzņēmējdarbībai rentabilitāte ir 50 procenti gadā,” teic a/s “Grobiņa” valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis. “Ūdeļu fermu būvniecību mūspusē jau ir sākuši vai drīz sāks būvēt četri uzņēmēji, kas pavasarī no citām valstīm vedīs vaislas materiālu. Vēl vairāki saimnieki patlaban vērtē šīs uzņēmējdarbības iespējas,” piebilst uzņēmējs. Arī “Grobiņa” būvē jaunu ūdeļu fermu Vērgales pagastā.
Vērgales pagasta lauku attīstības speciāliste Rudīte Bērziņa teic, ka šī ferma ir liels ieguvums pašvaldībai. Aizvadītajā nedēļā Vērgales pagastā pie veikaliem parādījies aicinājums sākt darbu jaunajā ūdeļu fermā. “Sabiedriskās apspriešanas laikā bija neapmierinātie par iespējamo smaku no fermas, tomēr ferma atrodas pietiekamā attālumā no cilvēku mītnēm. Patlaban dzirdami vien atzinīgi vērtējumi,” tā R. Bērziņa.
Krietns pulciņš vērgalnieku jau patlaban darbojas “Grobiņas” 30 km tālajā fermā, lai apgūtās prasmes vēlāk izmantotu Vērgalē. Īpašnieki Latvijā pirmajā šāda veida fermas būvniecībā ieguldīs 3,3 miljonus latu un sola darbu vairāk nekā 20 cilvēkiem. “Latvijā dažkārt kliedzam, ka nav darba vietu! Šā iemesla dēļ ir jāpriecājas, ka krīzes laikā īsteno tik vērienīgu projektu. Turklāt mašīnu nokļūšanai jaunajā fermā uzklāja asfalta segumu grantētam lauku ceļam no fermas uz Grobiņas–Ventspils šoseju, lai transporta līdzekļi nebrauktu cauri pagasta centram,” tā R. Bērziņa.
Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas (LZA) vadītājs Andris Upenieks uzsver – ļoti svarīga ir vietējo uzņēmēju iesaistīšanās. Pērn astoņi LZA uzņēmumi nodokļos samaksāja 2,6 miljonus eiro, eksportēja produktus par 13,5 miljoniem eiro un nodarbināja aptuveni 500 darbiniekus. Svarīgi arī, ka Latvijas zvēr-audzētāji ik dienu no vietējiem ražotājiem iepērk pārtikai nederīgus produktus, tostarp 49 tonnas subproduktu, 17,5 tonnas zivju un deviņas tonnas lopbarības graudu.
10 tūkstoši pret
Latvijā ražotās ūdeļādas pasaules tirgos to augstās kvalitātes un pieprasīto šķirņu dēļ kotējas augstu, vidējā cena izsoļu namos ir 65 eiro (Ls 45,5). Lai gan Zemkopības ministrija (ZM) uzsver – pārmetumu par labturības prasību ievērošanu zvēru audzētajiem nav un nav lietderīgi pārskatīt valsts politiku attiecībā uz kažokzvēru audzēšanas nozari, tomēr zvēraudzētāji patlaban ir norūpējušies. Iemesls ir cilvēku savāktie 10 000 paraksti par nozares likvidēšanu, kas patlaban atrodas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. ZM teic, ka iesniegtie paraksti Saeimā nozares likvidēšanai, visticamāk, ir saistīti ar konkurences cīņu.
Bizness pārceļo uz Baltiju
Vairākās Eiropas valstīs, tostarp Austrijā, Lielbritānijā un citās valstīs, kažokzvēru audzēšana patlaban ir aizliegta, vēl citās, tostarp Slovēnijā, Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā, aizliegums stāsies spēkā pēc vairākiem gadiem. Tad audzēšanas aizliegums būs desmit pasaules valstīs. Šīs nozares eksperti norāda uz saistību starp zināšanām par zvēraudzēšanu un sabiedrības atbalstu nozarei. Tā aptaujās Nīderlandē, kur līdz 2024. gadam likvidēs kažokzvēru audzēšanu, cilvēkiem zināšanu ir ļoti maz, savukārt Dānijā, kur nozare ir ļoti attīstīta, tās ir labas.
G. Jaunsleinis paredz – vēlākais, divu gadu laikā Latvijā naudu ieguldīs Nīderlandes kažokzvēru audzētāji. Aizvadītajā mēnesī Londonā kažokzvēru audzētājiem prezentētajā kompānijas “CAG” pētījumā redzams, ka Latvijā un Lietuvā ir vispiemērotākie nosacījumi šīs uzņēmējdarbības veidošanai no nulles punkta jeb tā saucamais zaļā lauka projekts. Tā 3000 ūdeļu māšu fermas izveidē Latvijā būs vajadzīgi 700 000 latu, bet, piemēram, Īrijā – 980 000 latu un Dānijā – 910 000 latu. Savukārt darbības izmaksas, rēķinot uz vienu ādu Latvijā un Lietuvā, ir 31 eiro, bet Īrijā – 42, Dānijā 46 – eiro.
Šajā gadā veiktais SKDS pētījums rāda – 64% Latvijas cilvēku uzskata, ka kažokzvēru audzēšana nebūtu jāaizliedz. Savukārt 65% no vairāk nekā 1000 aptaujātajiem cilvēkiem ir pieņemams dabisko ādu lietojums apģērbu, apavu un aksesuāru izgatavošanā. Dzīvnieku audzēšana ādu ieguvei pieņemama šķiet 73% respondentu, bet 35% uzskata, ka dzīvnieki tiek turēti pietiekami labos apstākļos.
Uzziņa
Ūdeļādu ražošana
* Eiropas valstīs ik gadu ražo vairāk nekā 30 miljonus ūdeļādu, tostarp visvairāk Dānijā – 17 miljonus, Polijā – septiņus miljonus, bet Nīderlandē – četrus miljonus ūdeļādu.
* Nozare strauji attīstās Lietuvā, kur ražo aptuveni 1,5 miljonus ūdeļādu, un arī Latvijā, kur pērn ražoja 523 000 ūdeļādu, šogad pieaugums varētu būt par 20%.
* 2012. gadā nozares apgrozījums Latvijā bija 10,3 milj. latu, nodokļos samaksāti 1,8 milj. latu, bet rentabilitāte esot 15 – 23% liela.
* Ūdelēm salīdzinājumā ar citiem dzīvniekiem ir vislētākā barība (mājdzīvnieku barība ir piecas sešas reizes dārgāka).
* Viena šķirnes ūdele maksā no 85 līdz 105 latiem.
* Viena būra vidējās izmaksas (kopā ar nojumi būriem, betona celiņiem, automātisko dzirdināšanas sistēmu un palīgēkām) ir 40 lati.
* Vidējā kažokādas cena izsoļu namos ir 65 eiro (Ls 45,5).
Viedoklis
Jānis Ozoliņš, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšsēdētājs: “Kažokzvēru nozarei Latvijas izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma un dabas apstākļu dēļ ir labi izaugsmes nosacījumi. Nozare nodrošina un arī rada jaunas darba vietas, kas lauku novados ir īpaši svarīgi. Mūsu komisija ir saņēmusi biedrības “Dzīvnieku brīvība” savāktos parakstus atbalstam par nozares likvidāciju. Deputāti nākamajā gadā ir gatavi skatīt šo iesniegumu kontekstā ar labturības prasību ievērošanu. Jāsaprot, ka daudziem cilvēkiem nepatīk arī cūku vai liellopu fermu būvniecība, tomēr darba vietu radīšana tiek atbalstīta. Mums ir jāsaglabā līdzsvars starp dažādām interesēm.”
