Situācija Latvijā. Statistika ir skarba 2
Latvijā pēdējo astoņu gadu laikā ar smadzeņu audzējiem no jauna saslimst vidēji 215 cilvēki gadā, turklāt pārstāvot visas vecuma grupas, jaunus cilvēkus ieskaitot. 2014. gada beigās uzskaitē kopumā atradās 822 pacienti (Slimību profilakses un kontroles centra dati). Aptuveni tikpat bieži Latvijā tiek diagnosticēti labdabīgi galvas smadzeņu audzēji. Agrīni un vēlīni atklāto gadījumu skaits ir līdzsvarā, taču laicīgi veikta diagnostika sniegtu labākus rezultātus ārstēšanā.
Arī profesore Dace Baltiņa atzīst, ka Latvijas lielākā problēma ir augstais ielaisto gadījumu īpatsvars, to saistot gan ar cilvēku nezināšanu, gan arī ar trūkumiem primārajā medicīnas aprūpē: „Smadzeņu audzēju gadījumā ļoti svarīgi ir nenobīties un neatrunāties no ārsta apmeklējuma. Ja onkoloģijā mēs bieži piesaucam 3 nedēļas, ko var nogaidīt un vērot, vai sūdzības nepāriet, tad smadzeņu vēža gadījumā nogaidīšana var kļūt liktenīga. Tādēļ, ja sūdzības dažu dienu laikā nemazinās vai kļūst sliktāk, drošāk ir saukt „ātros”, nevis mēģināt rakstīties rindā pie ģimenes ārsta un tālāk uz izmeklējumiem.”
Kuriem simptomiem pievērst īpašu uzmanību? Profesore Dace Baltiņa uzskaita, tos simptomus, kuri visdrīzāk liecina par audzēja klātbūtni un kuru gadījumos ir steidzami jārīkojas:
• „Pirmkārt tie ir tā saucamie intrakraniālā jeb galvas iekšējā spiediena paaugstināšanās simptomi, ko rada audzēja masa un ap to izveidojusies tūskainība vai saasiņojumi – galvassāpes, vemšana (arī bez nelabas dūšas), acu zīlītes paplašināšanās veidojuma pusē. Līdzīgus simptomus var radīt arī mazāka izmēra audzējs, ja tas kaut kādā mērā traucē normālo smadzeņu šķidruma apriti. Palielināts intrakraniālais spiediens var radīt smadzeņu pusložu novirzi no centrālās ass un pat dzīvībai svarīgu centru nospiešanu. Ļoti maziem bērniem var vērot avotiņu izspiešanos, taču pieaugušajiem tā nemēdz būt.
• Nākamā sūdzību grupa, kuras pamatā ir konkrētu smadzeņu daļu funkciju traucējums, ir smadzeņu audu kompresija vai cauraugšana (infiltrācija) ar audzēja audiem. Pie šīm sūdzībām der pieminēt uzvedības traucējumus, apmulsumu, atmiņas un spriestspēju traucējumus, dezorientāciju telpā, laikā un savā personā, emocionālus traucējumus, vienas ķermeņa puses pamirumu, pārmainītas sāpju sajūtas, nespēju skaidri izrunāt vārdus, dzirdes traucējumus, sejas parēzi (sašķobīšanos), redzes dubultošanos, reiboni.
• Smagākos gadījumos vai joprojām negriežoties pēc palīdzības var attīstīties ķermeņa vienas puses paralīze un dažādi neiroloģiski traucējumi.
Protams, šie simptomi var attīstīties arī citu iemeslu dēļ, piemēram, traumas, tādēļ vēl jo svarīgāka ir tūlītēja griešanās pie ārsta ar piebildi, ka iemesls nav zināms.
• Visbeidzot sūdzību iemesls var būt smadzeņu vielas un apvalku kairinājums – gan mehānisks, gan ķīmisks, kas var radīt patoloģisku nogurumu, nespēku, trīci, arī epilepsijas krampju lēkmēm līdzīgas izpausmes.”
