Audzējus galvā atklāj vēlīni. Kādi var būt simptomi? 2
Ir daudz rakstīts, pētīts un diskutēts par dažādajām onkoloģisko slimību formām, bet ko zinām par galvas smadzeņu audzēju? Tā nav izplatītākā onkoloģiskā saslimšana, taču viena no bīstamākajām gan, jo skar svarīgu orgānu – galvas smadzenes, kuras nodrošina visa ķermeņa sekmīgu darbību.
Vai to var diagnosticēt un laicīgi? Vai to var izārstēt? Kāda ir statistika? Vai audzējs biežāk veidojas smadzenēs, vai tās ir metastāzes no cita audzēja? Ko šādos gadījumos vispār darīt? Par šiem un cietiem jautājumiem komentē pieredzējuši un Latvijā atzīti speciālisti – Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas un rezidentūras galvenā speciāliste un Veselības ministrijas galvenā speciāliste onkoloģijā, profesore Dace Baltiņa, docente Rīgas Stradiņa universitātē, neiroonkoloģe – ķīmijterapeite Daina Apškalne, un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Egils Valeinis.
Audzējus galvā raksturo dažādi simptomi
Audzējs galvā sabiedrībā joprojām tiek uztverts kā neārstējama slimība, taču pēdējā desmitgadē medicīnas attīstība virzījusies straujiem soļiem uz priekšu, līdz ar to arī iespējas ar tiem veiksmīgi tikt galā.
Galvas smadzeņu un centrālās nervu sistēmas audzēji ir audu jaunveidojumi, kuri var atrasties galvas vai muguras smadzenēs. Nosacīti visus šos audzējus var iedalīt divās lielās grupās – labdabīgos un ļaundabīgos, savukārt ļaundabīgos attiecīgi primāros jeb tādos, kad audzējs sākotnēji attīstās smadzenēs un sekundāros jeb metastātiskos, kad smadzenēs attīstās citu ļaundabīgu audzēju metastāzes. Atkarībā no audzēju lieluma un atrašanās vietas, tie var izraisīt vispārējus un vietējus simptomus. Vispārēji simptomi ir galvassāpes, slikta dūša, vemšana (bieži no rītiem), reibonis, pārmaiņas psihē (izmainās raksturs, psihiskie procesi kļūst lēnāki un pat vērojamas personības pārmaiņas), epileptiskie krampji, redzes traucējumi u.c. Savukārt vietējie (lokālie) simptomi ir atkarīgi no tā, kurus smadzeņu centrus audzējs ietekmē. Tie var būt locekļu vājums, jušanas traucējumi kādā ķermeņa pusē, runas un arīdzan redzes traucējumi.
Galvas smadzeņu audzēju vispārējo un lokālo simptomu attīstība ir atkarīga no audzēja atrašanās vietas, tā lieluma un vai tas ietekmē smadzeņu šķidruma plūsmu. Smadzeņu šķidruma plūsmas nosprostošana parasti izpaužas ar vispārīgiem simptomiem. Te jāņem vērā, ka zināmu laiku nekādu sūdzību var nebūt un tikai, audzējam sasniedzot kritisko masu, simptomi strauji progresē. Savukārt, ja šķidruma plūsma netiek ietekmēta, tad dominē lokālās pazīmes. Katrā ziņa, ja kāds no minētiem simptomiem parādās bez iemesla un nepāriet, meklējiet ārsta palīdzību. Līdzīgas sūdzības var būt arī citu slimību gadījumos, un cilvēki bieži vien nepievērš tiem pienācīgu uzmanību – cenšas atpūsties, vairāk gulēt, lietot bezrecepšu medikamentus. Taču sūdzības nepāriet vai arī turpina pastiprināties. Atcerieties, ka galvā vietas ir ļoti maz, un jebkurš jaunveidojums iespaido smadzenes, smadzeņu apvalkus, šķidruma plūsmu.
Smadzeņu audzēju atklāšanu un izplatību mūsdienās ir iespējams gan kvalitatīvi diagnosticēt, gan arī ar atbilstošām metodēm efektīvi ārstēt un dažkārt arī apturēt. Ļoti daudz nozīmē laicīga un precīza diagnostika, kā arī vienlīdz svarīgi ir, vai audzējs ir ļaundabīgs vai labdabīgs. Labdabīgiem audzējiem nav tipiska tālāka strauja izplatīšanās, taču jāņem vērā, ka vietas galvaskausā ir tik, cik ir un jebkurš tilpuma process radīs nopietnus simptomus. Docente Daina Apškalne vērš uzmanību uz jēdzienu atšķirībām, runājot par smadzeņu vēzi un smadzeņu audzēju: „Visus audzējus pēc ļaundabīguma iedala četrās pakāpēs, kur ar pirmo pakāpi apzīmē pilnīgi labdabīgus audzējus, bet ar ceturto apzīmē vēzi. Runājot par primāro smadzeņu vēzi, ar šo terminu pasaulē raksturo tikai 4. ļaundabīguma pakāpei atbilstošus smadzeņu audzējus. Pārējie ir audzēji. Savukārt visus smadzeņu audzējus iedala primārajos un metastātiskajos, no kuriem metastātiskie audzēji visbiežāk būs citur lokalizēta vēža metastāzes.”
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Egils Valeinis stāsta, ka pēdējā laikā nācies sastapties ar to, ka viņa redzeslokā bieži nonāk pacienti ar dažādu lokalizāciju audzēju metastāzēm smadzenēs jeb sekundāriem smadzeņu audzējiem: „Pēdējā laikā primāro galvas un muguras smadzeņu audzēju skaits ir praktiski nemainīgs, bet tendence ir proporcionāli vairāk diagnosticēt audzējus, kas ir tieši metastāzes. Pacientu skaits ar metastāzēm galvas smadzenēs mums pieaug – tas ir fakts. Gandrīz katru dienu mēs sastopamies ar kādu jaunu pacientu, kuram ir metastāzes galvas smadzenēs. Visbiežāk tās ir krūts vēža metastāzes sievietēm un plaušu vēža – vīriešiem. Ir arī nieru vēža, ādas vēža – melanomas, gremošanas trakta u.c. audzēju metastāzes, taču tās ir retākas. Izpausmes būs visai līdzīgas kā galvas smadzeņu vēzim.”
Smadzeņu audzējs bieži tiek jaukts ar insultu un citām smadzeņu asinsrites saslimšanām, jo simptomi abos gadījumos var būt līdzīgi. Ārsts Egils Valeinis, daloties pieredzē, min vairākus gadījumus, kad pie viņa ir nokļuvuši pacienti ar sākotnēji noteiktu nepareizu diagnozi. Piemēram, pacientei, kurai ir bijuši neiroloģiski simptomi, ģimenes ārsts noteicis insulta diagnozi, kas patiesībā izrādījusies liela meningioma – viens no labdabīga smadzeņu audzēja veidiem. „Ģimenes ārstam nav, ko pārmest, jo visbiežāk tā arī ir, ka gados vecākiem pacientiem tiek konstatēti smadzeņu asinsrites traucējumi, insulti, kuru rezultātā rodas neiroloģiskie traucējumi. Taču visai bieži ir gadījumi, kad nevar saprast, jo daudz kas atkarīgs arī no tā, kur audzējs ir lokalizēts. Ja tas atrodas pieres daivā, pacientam nerodas kustību traucējumi, bet var rasties domāšanas un atmiņas traucējumi. Pacients kļūst jocīgs un dīvains,” tā Valeinis, minot arī piemēru par pacientu, kurš savas neadekvātās uzvedības dēļ sākotnēji ir nonācis psihiatriskajā slimnīcā – tur izmeklēšanas gaitā ir atklāts audzējs galvā.
