Audzēt zemenes pēc 21. gadsimta tehnoloģijas. Profesionālas pieejas mācība 0
Autore: Mārīte Gailīte
Apmēram pirms pusgada runājot par dārzkopības nākotni, prognozēju, ka pirmie moderno zemeņu audzēšanu siltumnīcās ieviesīs dārzeņkopji. Es kļūdījos. Pirmie Latvijā to izdarīja puķkopji, slavenie rožu audzētāji Eva un Arvis Bumbieri – Baltijā lielākās rožu audzētavas “Rožulejas” īpašnieki. Viņu uzņēmums SIA “ArB Agro” ir plaši pazīstams gan dārzkopju, gan patērētāju vidū.
Saimniecība dibināta 2003.gadā, tā atrodas ļoti skaistā vietā netālu no Tukuma Sēmes pagastā. Jau no paša sākuma šeit tika uzbūvētas siltumnīcas speciāli rožu audzēšanai. Vispirms neliela, vēlāk moderna pēc franču firmas Richel projekta – ar 4 m augstām kolonnām un 9,6 m platām sekcijām, ar dubulto plēvi, vēdināšanas lūkām kores vienā pusē visā tās garumā.
Rožu audzēšanas prasmi un pieredzi saimnieki ir smēlušies ārzemēs. Kādu laiku rožu kolekcija sasniedza pat 60 šķirņu, bet vēlāk, kad pienāca laiks atjaunot stādījumu, palika tikai ap 20 vispopulārāko šķirņu. Vairākus gadus rozes audzēja pat cauru gadu ar papildapgaismojumu, bet vēlāk tas kļuva par dārgu elektroenerģijas tarifu sadārdzināšanās dēļ. Tomēr vārds “ArB Agro” piecpadsmit gadu bija cieši saistīts ar vārdu rozes. Pēkšņi pavasarī visu zinošais Facebook pavēstīja, ka šī saimniecība ir uzsākusi gurķu audzēšanu, bet pēc kāda mēneša nāca vēl viena ziņa – maija vidū sākšoties zemeņu novākšana. Tas bija jāredz savām acīm.
Līdzās rozēm divas pilnīgi atšķirīgas kultūrasEva skaidro, ka rožu bizness nav vis rožlapiņām kaisīts. Kaut gan vietējās rozes ir ļoti kvalitatīvas, tās ir grūti pārdot. Runa pat varbūt nav tik daudz par lētāko importu, cik par patērētāju skaita samazināšanos. Tiem cilvēkiem, kuri spēj novērtēt rozes kvalitāti, bieži trūkst naudas, lai to nopirktu. Arī puķu tirgotāji pamazām slēdz daļu savu tirdzniecības vietu. Tā nav tikai Latvijas problēma, arī Lietuvas un Igaunijas kolēģi jau pirms dažiem gadiem sāka audzēt gurķus vai podu puķes un puķu stādus rožu vietā.
Rozes pēc ziemošanas sāk ziedēt pēc 6–8 nedēļām un pēc tam no jauna ik pēc 4 nedēļām pēc nogriešanas, bet 5. martā iestādīti ‘Mirabella’ F1 gurķi sāk ražot jau marta beigās un raža ir vācama katru dienu. Atšķirībā no rozēm, kuru pārdošana prasa ne mazāk darba kā audzēšana, par gurķu noietu galva nesāp.
Evu ļoti apmierina sadarbība ar kooperatīvu (ražotāju organizāciju) “Baltijas dārzeņi”, kas uzņēmies visas ar realizāciju saistītās rūpes. Audzētājam atliek tikai audzēt un regulāri sagatavot ražu nosūtīšanai. Kooperatīva transports atbrauc pakaļ un aizved uz Rīgu. “ArB Agro” pašlaik nav kooperatīva biedrs, bet sadarbības partneris. Evai patīk arī tas, ka Mārupes siltumnīcu galvenā agronome Maruta Kravale neskopojas ar zināšanām un pieredzi un vienmēr gatava sniegt padomu gurķu audzēšanā. Pat hibrīda izvēli ieteica kooperatīvs.
Gurķiem ir atvēlēta atsevišķa siltumnīcu daļa ar kopējo platību 0,75 ha. Tos audzē minerālvates substrātā Grodan Master. Tāpat kā rožu siltumnīcā, substrāta bloki ir novietoti uz renēm nedaudz virs grīdas līmeņa. Gurķu dēstus nopirka Somijā no Latvijā pazīstamas audzētavas Sigg-Plant, bet otrajai apritei plāno dēstus audzēt paši. Lai papildus taupītu siltumu, virs gurķu galotnēm uzvilka ekrānu no perforētas (gaisa un mitruma apmaiņai) plēves. Vēlāk, kad augi bija paaugušies, plēves ekrānu attaisīja vaļā.
Laistīšanai izmanto urbuma ūdeni, bet tā kvalitāte izrādījās gurķiem nepiemērota un nācās iegādāties osmotisko filtru. Tagad ir daudz vienkāršāk noturēt stabilu barības šķīduma pH sakņu zonā. Sākumā bija dažas problēmas ar barības elementu uzņemšanu augos, bet tagad tās ir atrisinātas. Barības šķīduma un lapu analīzes regulāri tiek veiktas Bioloģijas institūta Augu barošanās laboratorijā Salaspilī.
Profesionāla pieeja
Lūk, ko nozīmē profesionāla pieeja augu barošanai. Eva un Arvis, audzējot rozes jau gadiem ilgi, regulāri veic barības šķīduma drenāžas ūdens un lapu analīzes Holandes laboratorijā SGS. Ik pēc divām nedēļām paraugi ar kurjerpastu aizceļo uz laboratoriju un dažu dienu laikā atnāk atbilde ar rezultātiem un mēslošanas rekomendācijām, barības šķīduma recepti ieskaitot. Skaidri pateikts, kāds mēslojums un cik daudz kurā tvertnē jāliek, agronomam pašam nekas nav jārēķina. Protams, tas nav lēti, analīze vien maksā ap 150 eiro plus pasta izdevumi, bet atmaksājas tieši ar produkcijas kvalitāti un, protams, arī ražas līmeni.
Pašlaik saimniecībā tiek izmantoti trīs dažādi substrāti: firmas Cultilene minerālvate rozēm, firmas Grodan minerālvate gurķiem un kokosšķiedru substrāts zemenēm. Arī barības šķīduma receptes ir atšķirīgas, tāpat laistīšanas režīmi. Un, protams, kopšanas darbi. Agronomam tāpat pietiek, ko uzmanīt, un labi, ka vismaz par mēslošanu galva nav jālauza.
Zemeņu audzēšana ar 21. gadsimta metodēm
Gurķus audzē daudzas saimniecības, un arī gurķu cenas ne vienmēr sedz pašizmaksu, tāpēc saimniecības īpašnieki nolēma pamēģināt kaut ko pilnīgi citu. Par zemeņu audzēšanu siltumnīcās viņiem vēl pirms vairākiem gadiem stāstīja z/s “Melnalkšņi” saimnieks Juris Švarcs, arī SIA “A.M.Ozoli” speciālisti tās ieteica, tāpēc saimnieki nolēma veltīt eksperimentam vienu 800 m2 lielu siltumnīcas sekciju.
Viens no apsvērumiem, kāpēc tieši zemenes, bija enerģijas patēriņš. Rozēm nepieciešams nodrošināt vidējo diennakts temperatūru 19,5–20 oC, bet gurķiem pat 21–22 oC, zemenes ne tikai iztiek, bet pat prasa ievērojami zemāku temperatūru, naktī tām pat labāk būtu 10–12 oC, lai augi netērē cukurus elpošanai, bet uzkrāj tos ogās.
Siltumnīcas apkurei izmanto šķeldas katlu, bet šķeldas cena pavasarī pēkšņi pieauga par 30%, tāpat tās kvalitāte un siltuma atdeve mēdz svārstīties. Enerģētiski mazāk prasīgās zemenes šķiet loģiska izvēle.
Stādus iegādājas no ārzemēm ar SIA “A.M.Ozoli” starpniecību, izvēlējušies šķirni ‘Sonata’ (Eiropā tā pašlaik skaitās garšas etalons siltumnīcu zemeņu vidū). Zemenes audzē augstajās renēs, substrāta maisi atrodas apmēram 150 cm virs grīdas. Stādi pienāca 12. martā – ar tik lielām saknēm, ka bija grūti iedabūt kokosā. Vienā maisā ir iestādīti 12 augi, pavisam siltumnīcā 7500 augu. Lai ķekari neskaras pie renes un ogas būtu vieglāk vākt, gar augu rindām novilktas mīkstas špaleras, uz kurām uzlikti ķekari.
Apputeksnēšanai izmanto kamenes, arī tā ir jauna pieredze saimniecībā. Līdz šim plaši tika izmantoti entomofāgi. Pēc Evas vārdiem, tie ir krietni efektīvāki nekā ķīmiskie līdzekļi un nebojā augus. Vienīgā ķīmija, ko vēl lieto, ir sēra tvaiki miltrasas ierobežošanai rozēs, bet arī ļoti nedaudz, lai netraucētu entomofāgu attīstību.
Pirmā ogu raža tika novākta maija vidū, un saimnieki plāno, ka tā ilgs 30–40 dienas un beigies, pirms sāksies vietējo zemeņu vākšana atklātā laukā. Tad stādus izņems, siltumnīcu iztīrīs un sagatavos rudens apritei. Eva plāno rudenī izmēģināt vairākas šķirnes, lai ir labāks priekšstats par to īpašībām un audzēšanas niansēm.
Darbaroku trūkums
Šogad pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē saimniecība saskārās ar izteiktu strādātgribētāju trūkumu. Kopumā saimniecībā strādā stabils kolektīvs, agrāk gada laikā mainījās divi līdz četri cilvēki. Šogad ir problēma nokomplektēt pilnu siltumnīcu ar augu kopējiem. Šķiet, ka bezdarbnieku gana, bet liela to daļa strādāt vai nu īsti negrib, vai arī nespēj. Pārtiekot no gadījuma darbiem, sēņu un ogu lasīšanas vasarā, daļa bezdarbnieku vairs nav gatavi strādāt katru dienu, veicot noteiktu darba apjomu, un tam nav nekāda sakara ar atalgojumu. Šī ir būtiska problēma visai lauksaimniecības nozarei ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Starp citu, tas ir viens no iemesliem, kāpēc ārzemēs palielinās zemeņu un citu ogu audzēšana siltumnīcās – tur ir augstāks darba ražīgums. Bet Eva un Arvis atšķiras no dažiem citiem ogu audzētājiem ar prasmi ne tikai vispirms izrēķināt visus iespējamos izdevumus un ieņēmumus, bet arī sekot to faktiskajiem rādītājiem. Netrako ar milzu projektiem, sāk ar maziem riskiem, vēro, analizē. Arī tās ir 21. gadsimta zemnieka pazīmes.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
