Bet VK norādīja, ka “Valsts kontrole ir Starptautiskās augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (INTOSAI) locekle un savā darbā piemēro INTOSAI izdotos starptautiskos revīziju standartus (ISSAI). Šos standartus piemēro gan Augstākās revīzijas iestādes visā pasaulē, gan citi revidenti un/vai auditori, kas veic revīzijas publiskajā sektorā, tajā skaitā valsts kapitālsabiedrībās”. 0
RAKUS kapitāldaļu turētājs ir Veselības ministrija, kuru pārstāv valsts sekretārs Kārlis Ketners. Kā ministrija spēj orientēties slimnīcas saimniecībā, pastāvot tik atšķirīgam saimnieciskās darbības novērtējumam? Valsts sekretārs sacīja, ka tie esot divi dažādi dokumenti ar absolūti dažādu svaru – Valsts kontrole dod slimnīcas vadībai uzdevumus nepilnību novēršanai, bet auditors ir biznesa konsultants. K. Ketners esot ticies ar Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas pārstāvjiem, kuri esot bijuši uztraukušies par VK secinājumiem un vienojušies, ka šomēnes kopīgi noskaidros, kur tad īsti ir tas ārpakalpojuma izdevīgums.
Veselības ministrijā ir iekšējā audita nodaļa, kā arī svaiga struktūrvienība – valsts kapitālsabiedrību uzraudzības nodaļa –, tad kāpēc slimnīcai ir jāmaksā tūkstoši auditoram no malas? Valsts sekretārs paskaidroja, ka abu nodaļu kapacitāte ir par mazu, lai veiktu saimnieciskās darbības auditus lielajās valsts slimnīcās. Esot jāņem vērā, ka kapitālsabiedrību uzraudzības nodaļas trim darbiniekiem jāseko līdzi 14 valsts uzņēmumu budžeta tēriņiem, turklāt jāreaģē arī uz aktualitātēm, kas skar Eiropas Savienības fondus un citus jautājumus.
Savukārt pašreizējai RAKUS vadībai netraucējot pretrunīgie ziņojumi. Ar preses sekretāres Aijas Lietiņas starpniecību uzzināju, ka saimnieciskās darbības revīzija auditorkompānijai “Deloitte Latvia” tika pasūtīta, lai pārliecinātos, vai izdevies īstenot iepriekšējās, 2013. gadā citas auditorkompānijas “Pricewaterhouse Coopers” veiktās, revīzijas ieteiktos uzlabojumus un saprastu tālākos slimnīcas attīstības virzienus.
“Ņemot vērā “Deloitte” revīzijas ziņojuma ieteikumus, slimnīcā uzsākta laboratorisko pakalpojumu modeļa optimizācija, ieviesta medikamentu un materiālu aprites sistēma, kā arī uzsākta slimnīcas sniegto pakalpojumu un procesu izvērtēšana. Slimnīca ņēmusi vērā visus Valsts kontroles revīzijas ziņojumā paustos ieteikumus un izstrādājusi to ieviešanas grafiku – sākts darbs pie slimnīcas telpu ilgtermiņa attīstības plāna izstrādes, tiek izstrādāta telpu nomāšanas stratēģija un izvērtēta sadarbība ar esošajiem nomniekiem, sākta vienota laboratorijas dienesta izveide utt.,” informē slimnīcas vadība.
