Revidenti: nelietderīgi izšķiesta valsts budžeta nauda Austrumu slimnīcā; auditori: viss ir labi 0
Vakar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija kopā ar Sociālo un darba lietu komisiju vērtēs Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā norādītās problēmasRīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS). Valsts kontroliere Elita Krūmiņa ziņoja, vai ir iespējams uzlabot lielākās valsts slimnīcas efektivitāti.
Īsi pirms tam, kad Valsts kontrole (VK) RAKUS, šādu pat revīziju veica arī starptautiskā auditorfirma “Deloitte Latvia”, kuras secinājumi būtiski atšķiras no valsts revidentu atklātās situācijas par to pašu jautājumu un revidējamo periodu. Slimnīcas vadība, kurai gan vairs nav teikšanas (valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga un valdes loceklis Viesturs Boka 23. februārī atkāpās no amata), par 8000 eiro pasūtīja “Deloitte” saimnieciskās darbības rezultātu izvērtējumu par periodu no 2012. līdz 2016. gadam. Kaut gan ziņojums ir publiski pieejams, auditori norādījuši, ka tas ir paredzēts tikai slimnīcas iekšējai lietošanai. “Deloitte” pamatojas uz informāciju un datiem, kurus nodevis klients, un nav veikusi neatkarīgu precizitātes un informācijas pilnīguma pārbaudi, kā arī neuzņemas atbildību par klienta sniegtās informācijas un datu precizitāti un pilnīgumu.
Savukārt VK revidenti nav uzticējušies tiem cipariem, ko iesniegusi RAKUS, bet paši rēķinājuši un analizējuši. Galu galā ir radušies divi atšķirīgi ziņojumi, no kuriem viens slimnīcu parāda samērā pozitīvā gaismā, bet otrs atklāj nelietderīgu šķiešanos ar valsts budžeta naudu. Tā nav pirmā reize, ka tajās iestādēs, kur ierodas VK revidenti, tiek uzaicināta arī kāda no četrām Latvijā labi zināmām auditorfirmām. Piemēram, neilgi pēc tam, kad VK bija pabeigusi revīziju Rīgas brīvostā, ostas valde nolēma veikt visaptverošu brīvostas funkciju un struktūras auditu, noslēdzot līgumu ar auditorkompāniju “Deloitte Latvia”. Interesanti, ka viens no audita veicējiem jurists Mārtiņš Ziemanis neilgi pēc ostas auditēšanas kļuva par Rīgas brīvostas pārvaldnieka biroja vadītāju.
Ja auditori norāda RAKUS vadībai, ka, piemēram, ar iepirktajiem ārpakalpojumiem viss ir kārtībā, ka līdzekļi izmantoti efektīvi, ir gūts nozīmīgs ietaupījums, saņemot kvalitatīvus atbalsta funkciju pakalpojumus, tad valdei rodas pārliecība, ka tas tā patiešām arī ir. Turpretī VK revidenti atklāj pavisam citu ainu. Slimnīca, nododot telpu uzkopšanu ārpakalpojumā, nevis samazinājusi kopējās uzkopšanas izmaksas, bet gan gluži pretēji – tās palielinājusi. Aprēķins parāda, ka faktiskās izmaksas 2015. gadā ir palielinājušas no 0,92 eiro līdz 1,06 eiro par 1 m² jeb par 15% pretēji Austrumu slimnīcas sagaidāmajam izmaksu samazinājumam par 22,3 procentiem.
Atšķirīgi viedokļi starp abiem revīzijas veicējiem ir arī laboratoriju jautājumā. “Deloitte” auditori uzskata, ja RAKUS laboratoriskos pakalpojumus nodrošinātu ar iekšējiem resursiem, aizstājot SIA “Centrālā laboratorija”, tie būtu par 11% dārgāki, bet, ja aizstātu SIA “E. Gulbja laboratorija” sniegtos pakalpojumus, tad izmaksas sadārdzinātos par 36%. Savukārt VK, revīzijas laikā analizējot Austrumu slimnīcas iesniegtās aplēses par faktisko ietaupījumu no daļējās laboratorisko pakalpojumu nodošanas ārpakalpojumā par 2015. gada astoņiem mēnešiem, konstatējusi, ka ir izmantota nekorekta informācija, jo ir samazināta ārpakalpojuma cena un palielināts sniegto pakalpojumu apjoms, kas ietekmē iespējamo ietaupījuma apmēru. Revidenti uzskata, ka nepareizi aprēķinātā laboratorisko izmeklējumu pašizmaksa ir bijusi iemesls lēmuma pieņemšanai par laboratorisko izmeklējumu ārpakalpojuma ekonomisko izdevīgumu.
“Deloitte Latvia” pārstāve Ilze Karlīna Lipska uz jautājumu, kā var būt tā, ka šīs firmas auditoru secinājumi par RAKUS saimniecisko darbību ir klajā pretrunā ar VK atzinumu, atbildēja: “Deloitte” analīzes pamatā tika izmantota starptautiski atzīta finanšu situācijas novērtēšanas metodoloģija, kas, iespējams, atšķiras no Valsts kontroles lietotās aprēķinu veikšanas metodikas un kas varētu būt par pamatu rezultātu atšķirībai.”
