Auditā konstatētas nopietnas problēmas VBTAI darbībā; ministre ierodas negaidītā vizītē 2
Labklājības ministrijas (LM) veiktajā auditā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) darbībā konstatētas nopietnas problēmas, aģentūru LETA informēja labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) padomniece komunikācijas jautājumos Liesma Kalve.
Audits noslēdzās pagājušajā nedēļā. LM veikto pārbaužu rezultātā iezīmējās vairāki problēmu loki – pašvaldību informētība par savu iedzīvotāju sociālo struktūru, bāriņtiesu un sociālo dienestu darbības kvalitāte, kā arī VBTAI kā metodiskās vadības un kontrolējoša institūcija, kas nespēj pietiekamā kvalitātē veikt metodiskās vadības un kontrolējošas institūcijas funkcijas.
Kalve norādīja, ka saistībā ar auditā konstatēto Petraviča neplānotā vizītē apmeklēja VBTAI.
LM jau ilgāku laiku bažas radot šīs padotības iestādes darba kvalitāte un rezultāti, piebilda ministres padomniece.
Pēc vizītes Petraviča norādīja, ka bērnu tiesību aizsardzības mehānisms bez būtiskiem uzlabojumiem Latvijā pastāv kopš 2005.gada, tas ir ierūsējis un nestrādā pilnvērtīgi.
Ministre uzskata, ka pienācis laiks pievērsties nopietnai bērnu tiesību aizsardzības mehānisma reformai. “Lai sāktu risināt saasināto situāciju, vispirms jāmeklē atbildes uz jautājumiem ministrijas padotības iestādē – kāpēc VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamentā, kas īsteno būtiskākās iestādes funkcijas, no 14 amata vietām vairāk nekā puse ir vakantas,” skaidroja Petraviča.
Viņa norādīja, ka šī uzskatāma par pirmskrīzes situāciju, un neizprot, kā un vai šādos apstākļos vispār iespējams nodrošināt struktūrvienības un kopumā iestādes kvalitatīvu darbu, kā jūtas darbinieki, kāds ir psiholoģiskais noskaņojums kolektīvā.
“Šie ir iemesli, kādēļ pati personīgi gribēju tikties ar inspekcijas darbiniekiem, lai uzklausītu un izrunātu problēmas, sagaidot neiestudētas atbildes, bet to, kas cilvēkus nodarbina, strādājot ikdienas rutīnā,” stāstīja ministre.
Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi par atbildīgo institūciju sadarbības problēmu jautājumiem, Bāriņtiesas metodisko vadību un uzraudzību. VBTAI priekšnieces vietniece Gunita Kovaļevska uzsvēra, ka VBTAI ir gatava un grib turpināt strādāt, piedāvājot savu redzējumu nepieciešamajām reformām kā inspekcijā, tā iesaistīto atbildīgo institūciju sadarbības modelī.
Petraviča pauda pārliecību, ka, atstājot nemainīgu bērnu tiesību aizsardzības sistēmu, nekas krasi nemainīsies, tāpēc nepieciešamas būtiskas pārmaiņas.
Ministre jau tikusies un tikšoties vēl ar tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP) un tiesībsargu, lai pārrunātu šos jautājumus. “Izvērtēšu visus iespējamos variantus, līdz atradīsim labāko darbības un pārraudzības mehānismu, tai skaitā bāriņtiesu reformai, lai aiz birokrātijas labirintiem un tiesiskās apziņas trūkuma nepazustu pats bērns,” vizītes noslēgumā sacīja Petraviča.
M pārstāve Aiga Ozoliņa stāstīja, ka šobrīd paredzēts tikties ar tieslietu ministru Bordānu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP), kā arī tiesībsargu Juri Jansonu, lai pārrunātu un vienotos par bāriņtiesu darbības un uzraudzības mehānisma pārskatīšanu.
Ozoliņa norādīja, ka 15.maijā notiks arī sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), kurās viens no darba kārtības jautājumiem būšot par bāriņtiesu un sociālo dienestu savstarpējo sadarbību bez vecāku gādības palikušu bērnu tiesību un interešu nodrošināšanā.
Tāpat, pēc LM paustā, patlaban aktualizēts Bērnu lietu sadarbības padomes sastāvs, kurā piedalīsies LM, LPS Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, nevalstisko organizāciju, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas un Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības pārstāvji. Rīt, 25.aprīlī, tikšot sākta padomes darbība, kur viens no darba kārtības jautājumiem būšot institūciju sadarbība bērnu tiesību aizsardzībā.
Kā ziņots, Valsts kontrole iepriekš revīzijā “Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē” secināja, ka ne visos gadījumos atbildīgo institūciju darbības ir bijušas tādas, lai ievērotu un prioritāri nodrošinātu bez vecāku gādības palikušo bērnu labākās intereses.
Revīzijā uzsvērts, ka LM bērnu un ģimenes tiesību politikai ir izvirzījusi mērķi – nodrošināt iespēju ikvienam bērnam uzaugt ģimenē.
Gadījumā, ja tas nav iespējams, bērnam ir jānodrošina ārpusģimenes aprūpe – vispirms pie aizbildņa, tad aizvietojošā ģimenē ar audžuvecākiem vai adopcijas kārtā un tikai tad bērnunamā. Valsts kontrolē uzsver, ka šāda valsts politika atbilst starptautiskajās tiesībās un praksē nostiprinātajiem principiem.
Šo mērķi nav iespējams sasniegt, ja netiek atbalstītas un attīstītas alternatīvās aprūpes formas, un ja politikas īstenošanu aktīvi neatbalsta arī sabiedrība. Tāpēc Valsts kontrole atzinīgi novērtē LM sāktās aktivitātes audžuģimeņu skaita palielināšanai un pārējo uzņemošo ģimeņu atbalstam, kas esot veicinājis to, ka pēdējos gados arvien vairāk bērnu ārpusģimenes aprūpi saņem pie aizbildņa vai audžuģimenē, nevis bērnunamā.
Revidentu vērtējumā, tikai tad, ja tiek ievērotas ikviena bez vecāku gādības palikuša bērna labākās intereses, politikai izvirzītos rezultātus varēs uzskatīt par sasniegtiem.
Kā ziņots, Valsts kontrole iepriekš revīzijā “Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē” secināja, ka ne visos gadījumos atbildīgo institūciju darbības ir bijušas tādas, lai ievērotu un prioritāri nodrošinātu bez vecāku gādības palikušo bērnu labākās intereses.
Revīzijā uzsvērts, ka LM bērnu un ģimenes tiesību politikai ir izvirzījusi mērķi – nodrošināt iespēju ikvienam bērnam uzaugt ģimenē. Gadījumā, ja tas nav iespējams, bērnam ir jānodrošina ārpusģimenes aprūpe – vispirms pie aizbildņa, tad aizvietojošā ģimenē ar audžuvecākiem vai adopcijas kārtā un tikai tad bērnunamā. Valsts kontrolē uzsver, ka šāda valsts politika atbilst starptautiskajās tiesībās un praksē nostiprinātajiem principiem.
Šo mērķi nav iespējams sasniegt, ja netiek atbalstītas un attīstītas alternatīvās aprūpes formas, un ja politikas īstenošanu aktīvi neatbalsta arī sabiedrība. Tāpēc Valsts kontrole atzinīgi novērtē LM sāktās aktivitātes audžuģimeņu skaita palielināšanai un pārējo uzņemošo ģimeņu atbalstam, kas esot veicinājis to, ka pēdējos gados arvien vairāk bērnu ārpusģimenes aprūpi saņem pie aizbildņa vai audžuģimenē, nevis bērnunamā.
Revidentu vērtējumā, tikai tad, ja tiek ievērotas ikviena bez vecāku gādības palikuša bērna labākās intereses, politikai izvirzītos rezultātus varēs uzskatīt par sasniegtiem.
