Audiologs: Tehnoloģiju attīstība ļauj savietot dzirdes aparātu arī ar mākslīgo intelektu, kas prot filtrēt traucējošās skaņas 23
Autors: Nauris Veits, “Vision Express” vadošais speciālists, audiologs
Vidēji katrs piektais Eiropas iedzīvotājs piedzīvo dzirdes pasliktināšanos, un vecāka gadagājuma cilvēkus dzirdes traucējumi skar vēl biežāk. Bet tikai aptuveni 10% no pieaugušo dzirdes traucējumiem ir iespējams medicīniski atrisināt. Tādēļ ļoti lielai daļai cilvēku ir nepieciešama dzirdes korekcijas ierīce jeb, kā biežāk ierasts to saukt – dzirdes aparāts. Ir dažādi dzirdes aparātu veidi, katrs ar savām priekšrocībām, atšķirīgu darbības principu, aprūpes un lietošanas specifiku.
Īsi par tehnisko pusi
Pagātnē palicis laiks, kad dzirdes aparāti darbojās pēc analogā principa, vienādi pastiprinot pilnīgi visas apkārtnes skaņas – gan tās, ko svarīgi sadzirdēt, gan arī traucējošās. Cilvēki, kas lietojuši analogos dzirdes aparātus, atcerēsies, ka šī iemesla dēļ atrašanās, piemēram, uz trokšņainas ielas varēja būt ļoti apgrūtinoša.
Dzirdes aparāta mikroshēma praktiski ir sīciņš dators, kas interpretē dzirdes testa (audiogrammas) mērījumu un pielāgo skaņu katra konkrētā cilvēka dzirdes vajadzībām, “atfiltrējot” nevēlamos trokšņus un pielāgojoties vides apstākļiem. Skaņas kvalitāti palīdz nodrošināt dzirdes aparāta kanālu skaits.
Kanāli ir frekvenču zonas, kādās mikroshēma sadala visu uztverto skaņu diapazonu: jo vairāk kanālu, jo precīzāk tiek nošķirtas dažāda augstuma skaņas un katra no tām pastiprināta pēc vajadzības – augstās frekvences, tostarp cilvēka runa, vairāk, bet zemās frekvences (trokšņi) – mazāk. Mūsdienās laba dzirdes aparāta kanālu skaits parasti variē no 10 līdz 24 kanāliem.
Dzirdes aparātiem, atkarībā no to veida, lieto gan uzlādējamas, gan maināmas baterijas. Šobrīd labākie dzirdes aparāti ar pilnībā uzlādētu bateriju var darboties līdz 23 stundām, un, tehnoloģijām attīstoties, šis laiks kļūs vēl garāks. Taču jāatceras, ka baterija tukšojas ievērojami ātrāk, tiklīdz dzirdes aparāts tiek pieslēgts pie telefona, straumējot telefona zvanus vai mūziku.
Dzīvi ar dzirdes aparātu ērtāku padara tādi risinājumi kā mobilā aplikācija, kas ļauj pašam regulēt iestatījumus, papildus pievienojams mikrofons, tālvadības pults, adapters savienojumam ar televizoru un citi rīki.
Novietojumam ir nozīme: aizauss un iekšauss dzirdes aparāti
Ir divi galvenie dzirdes aparātu veidi, kas atšķiras pēc to novietojuma. Aizauss dzirdes aparāta korpuss atrodas auss ārpusē, aiz auss gliemežnīcas, un skaņa ausī nokļūst pa tievu caurulīti vai smalku vadiņu. Šo dzirdes aparātu priekšrocība – tie ļauj ausī iekļūt dabiskajai skaņai, turklāt tos ir salīdzinoši viegli kopt. Nosacītais trūkums – tie ir lielāki un pamanāmāki un reizēm var radīt atbalsi. Taču izmēra ziņā prāvākais korpuss ļauj tajā ievietot spēcīgāku skaļruni un jaudīgākas baterijas, tā padarot aizauss dzirdes aparātu par piemērotāko izvēli cilvēkiem ar smagāku dzirdes zudumu.
Iekšauss dzirdes aparātu korpuss pilnībā tiek ievietots ausī.
Šie aparāti savā starpā nedaudz atšķiras atkarībā no tā, cik dziļi ausī tiek ievietoti: sākot ar tādiem, kas aizņem visu ārējo auss gliemežnīcu, līdz pavisam miniatūriem, vērotājam no malas praktiski nemanāmiem dzirdes aparātiem, kas pilnībā ievietoti auss kanālā. Iekšauss dzirdes aparātus izgatavo pēc individuāla pasūtījuma: audiologs no īpaša materiāla izveido cilvēka auss nospiedumu, šis atlējums tiek nosūtīts 3D skenēšanai, un pēc iegūtā digitālā attēla ražotājs 3-4 nedēļu laikā izgatavo individualizētu dzirdes aparātu.
Pie skaņu daudzveidības atkal jāpierod
Izvēloties dzirdes aparātu, tiek ņemta vērā cilvēka dzirdes zuduma pakāpe, dzīvesveida specifika, budžeta iespējas un individuālās vēlmes. Nozīme ir arī auss formai un anatomijai: aizauss dzirdes aparātiem auss forma praktiski nekādus ierobežojumus neuzliek, bet iekšauss ierīces var nebūt piemērotas ļoti mazai, šaurai, arī traumētai vai iepriekš operētai ausij – šādas auss kanāls gluži vienārši nav pietiekami ietilpīgs.
Šobrīd dzirdes aparāti pieejami ne tikai neitrālajā miesas krāsā, bet arī spilgtākos toņos tiem, kas vēlas to nēsāt kā īpašu aksesuāru. Izvēloties dzirdes aparātu, vērts padomāt arī par to, vai ierīce netraucēs nēsāt brilles, cepures vai brīvroku sistēmas.
Parasti nepieciešams zināms laiks, lai pierastu pie dzirdes aparāta: skaņas sākotnēji var šķist asas un balsis (tostarp paša balss) – svešādas. Tas tādēļ, ka, dzīvojot ar dzirdes zudumu, smadzeņu dzirdes centrs ir “aizmirsis”, kā dzirdēt un klausīties.
Lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk, galvenais noteikums ir nēsāt dzirdes aparātu pastāvīgi un visdažādākajos skaņas apstākļos. Pat ja sākotnēji skaņu šķitīs par daudz, ar laiku smadzenes iemācīsies atšķirt, kuras skaņas – transporta trokšņi aiz mājokļa loga vai ventilatora ieslēgšanās un izslēgšanās – ir mazsvarīgas, un tās pārstās traucēt.
Dzirdes aparāta galvenais ienaidnieks – mitrums
Lai dzirdes aparāts ilgi kalpotu, tas pareizi jākopj. Ierīce rūpīgi jāsargā no mitruma un karstuma, ar to nedrīkst peldēt, iet dušā, vannā vai pirtī. Friziera apmeklējumu laikā jāizvairās no saskares ar matu laku, kas ierīci bojā.
Tāpat ierobežojumus uzliek auss bungādiņas perforācija, kas padara auss iekšieni mitru un kuras dēļ piemērotāka būs ierīce auss ārpusē.
Visbeidzot, veicot rentgena, magnētiskās rezonanses vai citus diagnostikas izmeklējumus, veselības aprūpes speciālistam noteikti jāizstāsta par dzirdes aparātu – iespējams, tas būs jāizņem, lai izmeklējuma laikā tas netiktu bojāts.
Dzirdes aparāta apkopē vienmēr var palīdzēt audiologs, kurš ne tikai pārbaudīs, vai aparāts ir labā darba kārtībā, un pielāgos iestatījumus, bet arī nomainīs sīkās detaļas, piemēram, baterijas vai auss sēra filtru. Atbilstoši izvēlēts un pareizi kopts dzirdes aparāts ļaus uzlabot saskarsmi ar apkārtējo pasauli un sev svarīgajiem un pieredzēt skaņu ainavu visā tās dažādībā.