Atzīst Ukrainas pareizticīgo baznīcas neatkarību 0
Konstantinopoles baznīcas sinode, kuru vada patriarhs Bartolomejs, ko citu pareizticīgo baznīcu galvas uzskata par “pirmo starp līdzīgajiem”, nolēma “turpināt procedūru autokefālijas piešķiršanai Ukrainas baznīcai”, teikts sinodes izplatītajā oficiālajā paziņojumā.
Sinode nolēmusi atcelt 1686. gada lēmumu, ar kuru Kijevas metropolija tika nodota Maskavai. Domājams, ka jautājumam par Ukrainas pareizticīgās baznīcas neatkarību būs būtiska loma nākamā gada martā gaidāmajās Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Prezidents Petro Porošenko ir izvirzījis to par vienu no galvenajiem jautājumiem, gatavojoties cīņai par pārvēlēšanu. Prezidents Porošenko Konstantinopoles patriarhāta lēmumu novērtēja atzinīgi, piebilstot, ka Ukraina gaidījusi šo vēsturisko notikumu vairāk nekā 330 gadus. Konstantinopoles baznīcas sinode arī nolēmusi atjaunot Ukrainas pareizticīgās baznīcas patriarha Filareta un Kijevas metropolīta Makarija kanonisko statusu pēc viņu ekskomunikācijas strīdā ar Maskavu. Ukrainas pareizticīgā baznīca faktiski atšķēlās no Maskavas pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, un Filarets bijis viens no skaļākajiem Ukrainas pareizticīgās baznīcas neatkarības atbalstītājiem.
Ukrainas baznīcu pašreiz veido trīs daļas, no kurām vienu pārrauga Maskavas patriarhāts. Ukrainas valdība to uzskata par nepieņemamu situāciju, ņemot vērā konfliktu Austrumukrainā. Tagad Ukrainas pareizticīgo draudzēm jālemj, vai pievienoties neatkarīgajai Ukrainas pareizticīgajai baznīcai vai saglabāt uzticību Maskavas patriarhātam. Ukrainas drošības dienestiem ir bažas, ka Kremlis centīsies uzkurināt strīdus šajā procesā, atzīmē laikraksts “The Financial Times”. Konstantinopoles patriarha Bartolomeja lēmumam atzīt Ukrainas pareizticīgās baznīcas neatkarību ir politisks zemteksts, turklāt šis solis sperts par spīti Maskavas bargajiem brīdinājumiem. Šo lēmumu var uzskatīt par Ukrainas panākumu plašākā pretstāvē Krievijai pēc Maskavas veiktās Krimas apgabala aneksijas 2014. gadā un turpinošos atbalstu bruņotajiem separātistiem Donbasā.
Krievijas pareizticīgā baznīca paziņojusi, ka Konstantinopoles baznīcas sinodes lēmums esot “katastrofāls” un ka tā būs spiesta pārtraukt eiharistisko vienotību ar Konstantinopoli. Patriarhs Kirils iepriekš šogad devās uz Stambulu cerībā pārliecināt Konstantinopoles patriarhātu nespert šādu soli. Maskavas patriarhāts, ko atbalsta Kremlis, apgalvo, ka tas faktiski pārrauga lielāko daļu no Ukrainas pareizticīgo draudzēm, un brīdinājis, ka Ukrainas baznīcas neatkarība varot izraisīt šķelšanos pareizticībā. Kremlis sola aizstāvēt pareizticīgo intereses Ukrainā gadījumā, ja situācija šajā valstī saasināsies sakarā ar Konstantinopoles patriarhāta sinodes lēmumu atzīt Ukrainas pareizticīgās baznīcas neatkarību, pavēstījis Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
“Gadījumā ja notikumi, kas šobrīd attīstās, nonāks prettiesisku darbību gultnē, tad, protams, kā Krievija visur aizstāv krievu un krievvalodīgo intereses, tāpat – un to vairākkārt sacījis Putins – Krievija aizstāvēs pareizticīgo intereses,” skaidroja Peskovs. Vaicāts, kādā veidā Krievija aizstāvēs pareizticīgo intereses, Putina pārstāvis atbildēja: “Vienīgi politiski diplomātiskā.” Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Konstantinopoles patriarhāta lēmums atzīt Ukrainas pareizticīgās baznīcas neatkarību esot “Konstantinopoles patriarha Bartolomeja provokācija, kas veikta ar Vašingtonas atbalstu”.
