Foto – LETA

Atzīst, ka prasība pašvaldību deputātiem prast valsts valodu ir pamatota 0

Valdība uzskata, ka prasība par valsts valodas prasmes līmeni pašvaldību domju deputātiem ir pamatota, otrdien nolemts Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā, skatot atbildes rakstu Satversmes tiesai (ST) uz Nataļjas Čehovas un Valērija Kravcova sūdzību par valodas prasmju līmeni pašvaldību deputātiem.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku! 44
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
Lasīt citas ziņas

Balstoties uz Čehovas un Kravcova sūdzību, ST ierosināja lietu. Atbildes raksts tiesai bija jāgatavo izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim un tieslietu ministram Jānim Bordānam. Valdība otrdien atbildi skatīja sēdes slēgtajā daļā.

Valdība konceptuāli nesaskata pārkāpumu, tā ir bijusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atbildība, ka kādu brīdi šī prasība [par valsts valodas prasmju līmeni] nav bijusi iekšā [Ministru kabineta noteikumos],” aģentūrai BNS sacīja Ķīlis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš paskaidroja, ka ST sagatavotajā atbildes raksta projektā norādīts, ka valsts uzskata, ka latviešu valodas prasme ir leģitīma prasība attiecībā uz pašvaldību domju deputātiem.

Ministrs atzina, ka par laika posmu, kurā valsts valodas prasmju prasība likumā nav bijusi noteikta, IZM izteikta piezīme.

Jau vēstīts, ka Kravcovs un Čehova apstrīdēja Ministru kabineta noteikumus, kas noteic prasības attiecībā uz valsts valodas prasmes līmeni, paredzot, ka pašvaldības domes deputāta latviešu valodas prasmei jābūt C līmeņa pirmajā pakāpē.

Sūdzības iesniedzēji ST norādīja, ka apstrīdētā norma stājās spēkā triju mēnešu laikā pēc pašvaldību vēlēšanām, izvirzot prasības, kādas nav bijušas izvirzītas deputātu kandidātiem. Šīs prasības, piemēram, neattiecas arī uz tiem, kas ir pabeiguši mācību iestādes ar latviešu mācībvalodu. Tādējādi apstrīdētā norma pārkāpj vienlīdzības principu un ierobežo Satversmē garantētās ikviena Latvijas pilsoņa tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā.

Čehova un Kravcovs uzskata, ka valdība izdevusi apstrīdēto normu bez likumdevēja pilnvarojuma un tā neatbilst arī Valsts valodas likumam, kas paredz prasības pašvaldību domju darbiniekiem, bet ne deputātiem.

Lietas sagatavošanas termiņš tiesā ir 2013.gada 13.maijs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.