Atzīmējot Jāņa Jaunsudrabiņa literāro mantojumu: simtgade kopš romāna “Nāves deja” izdošanas 2
Šogad aprit 100 gadi kopš ievērojamā latviešu autora Jāņa Jaunsudrabiņa romāna “Nāves deja” pirmās izdošanas. Dzimis 1877. gada 25. augustā Neretas pagasta viensētā “Krodziņi”, apveltīts ar daudziem talantiem, Jaunsudrabiņš ir viens no Latvijā cienītiem literāriem. Viņa literārie darbi, kā arī gleznas ir kļuvušas par neatņemamu Latvijas kultūras mantojuma daļu.
Jaunsudrabiņa bērnības atmiņas “Baltā grāmata” ir Latvijā iecienīta klasika un bieži iekļauta skolas obligātajā literatūrā. Taču laiks, ko viņš kopā ar sievu un mazo meitu Liliju pavadīja Azerbaidžānā, tur pieredzētais un pārdzīvotais, tika attēlots romānā “Nāves deja”. Baku viņi nodzīvoja no 1915.gada novembra līdz 1918. gada beigām.
Jaunsudrabiņa lēmumu pārcelties ietekmēja plašākais vēsturiskais konteksts – laikmets, kas bija iezīmēts ar nacionālajiem atmodas procesiem, revolūcijām un kara haosu. Kad kara troksnis pietuvojās Daugavas krastiem, viņš meklēja patvērumu Baku. Ar latviešu rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša, kurš Azerbaidžānā dzīvoja kopš 1893. gada, palīdzību Jaunsudrabiņu ģimene 1915. gada oktobrī pameta savu māju Pļaviņās un ar vilcienu devās uz Baku, sākot jaunu dzīves posmu.
Baku Jaunsudrabiņš ātri iedziļinājās vietējā kultūrā. Viņš pavadīja dienas makšķerējot, gleznojot un vērojot savdabīgo dabu un sadzīvi. Visa apkārtne – kalni, arhitektūra, vietējie cilvēki – kļuva par viņa mākslas objektiem. Sākumā viņš strādāja nelielā kokmateriālu noliktavā ostas rajonā, taču, tiklīdz sāka saņemt finansiālu atbalstu no Centrālās bēgļu komitejas, viņš pameta darbu, lai pilnībā veltītu sevi glezniecībai. Viņš radīja daudzas skices un gleznas par Baku un tās apkārtni, iemūžinot gan dinamiskas kalnu ainavas, gan rūpnieciskās ainas, kas bija atšķirīgas no viņam pierastā poētiskā stila.
1916. gada februārī Jaunsudrabiņš rīkoja savu pirmo mākslas izstādi Baku, kam sekoja vēl viena izstāde novembrī. Viņš arī sūtīja savas “Vēstules no Kaukāza” laikrakstam Baltija, un viņa slavenais dzejolis “Kā sniegi kalnu galotnēs” tapa jau 1916.gadā un tika publicēts presē.
Jaunsudrabiņa laiks Baku bija ne tikai mākslinieciski bagātīgs, bet arī kulturāli saistošs. Viņš ātri izveidoja kontaktus ar azerbaidžāņiem, iepazinās ar viņu paražām un valodu un vienmēr bija atvērts un iekļaujošs savās darbībās. Kā norādīja Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma, viņam patika “ienirt pūlī”, lai pilnībā izbaudītu unikālo pilsētas ikdienas dzīvi.
Romāns Nāves deja atspoguļo sarežģīto un vēsturiski nozīmīgo periodu, kad Azerbaidžāna 1918. gadā pasludināja savu neatkarību, izveidojot Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku – pirmo demokrātisko parlamentāro republiku musulmaņu pasaulē. Šī romāna iedvesma tika iegūta tieši no nemierīgā, taču radoši stimulējošā laika, ko Jaunsudrabiņš pavadīja Azerbaidžānā.
Godinot Jaunsudrabiņa literāro mantojumu un romāna nozīmību, “Nāves deja” pirmo reizi ir tulkota svešvalodā. Šis tulkojums azerbaidžāņu valodā tika publicēts TEAS Press, vienā no lielākajām Azerbaidžānas izdevniecībām. Grāmatas atvēršana šī gada maijā vienā no lielākajām Azerbaidžānas grāmatnīcām bija ievērojams notikums, kurā piedalījās Latvijas Saeimas delegācija, ko vadīja priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
Lai godinātu šo notikumu, Jaunsudrabiņa jubilejas dienā viņam veltītajā muzejā notika īpašs pasākums. Prezentācijā piedalījās Azerbaidžānas vēstnieks Latvijā Elnurs Sultanovs, kurš uzsvēra šī notikuma nozīmīgumu, it īpaši tāpēc, ka tas sakrita ar 30. gadadienu kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp Azerbaidžānu un Latviju.
Ilze Līduma iepazīstināja viesus ar Jaunsudrabiņa dzīvi, īpaši ar viņa dzīves periodu Azerbaidžānā, izteica pateicību viesiem par dalību un par to, ka Jaunsudrabiņa darbs ir pieejams azerbaidžāņu lasītājiem. Viņa arī prezentēja muzeja šogad izdoto romānu “Nāves deja”, papildinātu ar vārdnīcu, kas izskaidro vārdus, kas mūsdienu latviešu lasītājiem var būt sveši.
Dr. Nigara Sultanova, grāmatas tulkotāja un pētniece, dalījās ar auditoriju tulkošanas procesa īpatnībās un pateicās muzejam par atbalstu vecu, arhaisku vārdu un frāžu latviešu valodā, kurus autors prasmīgi izmantojis savā romānā, noskaidrošanā.
Pasākumā tika lasīti Jaunsudrabiņa dzejoļi, kas rakstīti laikā, kad viņš uzturējās Azerbaidžānā, un veltīti šīs valsts dabas skaistumam, tradīcijām un cilvēkiem. Šos literāros lasījumus pavadīja tradicionālā latviešu mūzika, veidojot kultūras tiltu starp abām tautām.
Viesi tika aicināti apmeklēt muzeju, kurā izstādītas Jaunsudrabiņa grāmatas, foto attēli un personīgās lietas, kā arī skatīt Jaunsudrabiņa skiču un gleznu kopiju izstādi, tostarp papildinātu ar oriģinālu darbu, kas attēlo majestātiskos Kaukāza kalnus. Šī izstāde ļāva apmeklētājiem izveidot saikni ar Jaunsudrabiņa vizuālo mantojumu, kas, tāpat kā viņa raksti, bija radīts pēc iespaidiem no Azerbaidžānā pavadītā laika.
Jau pirms dažām nedēļām Rīgā, Literatūras un mūzikas muzejā, notika vēl viena grāmatas prezentācija. Šie tulkošanas projekti ir būtiski, lai stiprinātu kultūras saites un iepazīstinātu plašāku auditoriju ar latviešu literatūru. Grāmata ir arī vērtīgs akadēmisks avots vēsturniekiem un zinātniekiem, jo tā attēlo tā laika vēsturiskos notikumus. Romāna “Nāves deja” simtgade ne tikai atzīmē Jāņa Jaunsudrabiņa dzīvi un devumu kultūrā, bet arī izceļ ilgstošās kultūras saiknes starp Latviju un Azerbaidžānu, kas izveidojušās caur literatūras spēku.
