Atzīmē uzņēmīgākos Anglijā 0
Galdi tiek klāti, mūziķi skaņo instrumentus, mākslinieki viens pēc otra vēl steidz iesildīt balsis, uzņēmēji Mensfīldas kultūras centra priekštelpā izkārto savu produkciju, ļaujot ar to iepazīties ikvienam pasākuma apmeklētājam. Aizvadītās sestdienas pievakarē Britānijas vidienes pilsētiņu Mensfīldu ieskandināja latviskas notis, balsis, dejas, smiekli un runas.
Tur jau otro gadu tiek pasniegtas balvas uzņēmīgākajiem latviešiem. Pasākuma organizatore ir Britānijā latviski iznākošā laikraksta “Anglo Baltic News” galvenā redaktore Dace Gaile.
Balvas par uzdrīkstēšanos
“Esat gan jūs izvēlējušies smuku zemi,” atklājot balvu pasniegšanas ceremoniju, secināja pasākuma vadītājs, grupas “Labvēlīgais tips” runātīgākais vīrs Andris Freidenfelds jeb Fredis. Šeit viņš esot redzējis gan zaļu zāli, gan aitas tajā ganāmies, gan veikalu ar nosaukumu “Kaka”, kurā gan, izrādās, indieši tirgojot savas garšvielas. Nevarot noliegt – līdzības ar Latviju varot saskatīt. Arī Latvijas vēstniecības Lielbritānijā pirmais sekretārs Mārtiņš Kreituss mazliet stīvi pajokoja, ka “Lielbritānija ir Latvijas trešā lielākā pilsēta”.
Pēc pasākuma vadītāju Freda un D. Gailes vārdu biruma uz skatuves kāpa bišu, lāču un citu meža zvēru tērpos ģērbušies mazākie latvieši. Viņi izpildīja sirsnīgu dziesmiņu par lācēnu, uzdodot noti draudzīgajā atmosfērā ritošam pasākumam. Tad arī sākās balvu pasniegšanas ceremonija. Tās saņēma deviņi nominanti.
Par aktīvāko latvieti tika atzīts Ziedonis Barbaks, pasākumu organizētājs, ar kura gādību Britānijā dzīvojošie latvieši kopīgi atzīmējuši Ziemassvētkus un Jāņos iedzēruši pa alus kausam. Par latviešu saliedēšanu citviet balva pienācās arī Britānijā organizētā pasākuma “Dziesma visām paaudzēm” idejas autoriem Helmutam un Lienei Feldmaņiem. Pirmais ir arī brīvo latviešu apvienības “Latvieši Mensfīldā” vadītājs.
Atzinību izpelnījās arī uzņēmēji Mārtiņš Krasovickis (par labāko biznesa ideju) un Londonas skaistumkopšanas skolas vadītāja Margarita Beļska, kura savulaik saposusi arī Holivudas aktrisi Šāronu Stounu un dziedātāju Alīsiju Kīsu. Savukārt par labāko latviešu zīmolu, kuram Anglijā bijusi vislielākā piekrišana, atzīts preču zīmols “Milda”. Pie balvām tika arī futbolists Kaspars Gorkšs (gada sportists) un Mārtiņš Brauns (gada students). Abi laika trūkuma dēļ pēc balvām nevarēja ierasties. Īpašu balvu un skaļus aplausus izpelnījas Dzintra Nora, kura, strādājot Anglijas civildienestā, nesavtīgi sniegusi palīdzību un padomu grūtībās nonākušajiem tautiešiem.
Visi nomināciju ieguvēji saņēma ne tikai ABN balvu, bet arī plašu dāvanu klāstu no pasākuma atbalstītājiem: naudas pārvedumu kompānijas “Moneygram” piknika grozu pilnā komplektācijā, Austrumeiropiešu pārtikas bāzes “Monolith” sagatavotu Latvijas produktiem pildītu pārtikas grozu, Bauskas alu, AS “Laima” saldumus, “Lykemobile” dāvaniņas.
Bez domām par atgriešanos
Visa pasākuma garumā valdīja lustīga noskaņa. Gandrīz ne miņas no smeldzes pēc dzimtenes. Varbūt vienīgi domas pie Latvijas aizkavējās, kad Anglijā dzīvojošais Sergejs Ņikitins demonstrēja izcilu roku veiklību, grupas “Prāta vētra” dziesmas “Welcome to my country” pavadījumā sanākušos priecējot ar fantastisku neona šovu. Citādi sajūta mazliet sirreāla – šķiet, atrodies kādas Latvijas pilsētas kultūras namā, nevis Anglijas vidienē.
Daudzi no uzņēmējiem atzīst, ka Latvijā vairs neplāno atgriezties. Bostonā esošās maiznīcas “Pēternīca” līdzīpašniece Inese Vītola stāsta, ka viņai vairs nav kur atgriezties. Vīrs, bērni un mazbērni jau atbraukuši uz Angliju. Arī ceptuves bizness, ko viņa pirms diviem gadiem uzsāka kopā ar Pēteri Šicu, lēnām attīstās un ceptuves produkcija kļūst aizvien pieprasītāka. “Neticu, ka piedzīvošu laikus, kad Latvijā varēšu dzīvot tā, kā to var šeit,” spriež I. Vītola, kura ir profesionāla konditore.
“Te ir drošības sajūta, kas nav Latvijā. Jā, arī šeit ir problēmas, un ne tuvu ne mazas. Bet zinu – būs jauna diena, un es tās atrisināšu. Cilvēki ir ļoti pretimnākoši. Manu biznesu neviens negrib nogremdēt. Tiek sniegta palīdzība, lai uzņēmumu varētu sakārtot. Nav tikai nodokļi, nodokļi, nodokļi…”
Uzņēmēja stāsta, ka pirms pārcelšanās uz dzīvi Bostonā, darba bijis pietiekami, bet atalgojums – pārāk mazs. “Ja alga ir 150 lati mēnesī, bet simts man jāsamaksā par dzīvokli… No kā lai dzīvo?” jautā I. Vītola. Viņasprāt, nemitīgās naudas problēmas atspoguļojas arī cilvēku savstarpējās attiecībās. “Nesen trīs dienas pavadīju Latvijā. Bet neapmierinātības aura, kas tur valdīja, tramīgu padarīja arī mani. Kad cilvēkam nemitīgi jādomā par to, ko ēst, kā pabarot bērnu, protams, viņš būs īgns un nelaipns arī pret citiem. Problēmas ģimenē spiežas uz āru,” spriež konditore.
Jāgaida, kamēr grauds izdīgst
Pasākuma viesu vidū bija arī Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis (“Vienotība”), kurš Mensfīldā bija ieradies, kāda drauga skubināts. Iepriekš dzirdējis runas, ka pēdējos gados Latviju pametušie cilvēki neuztur gana lielu kopības garu, viņš vēlējies pārliecināties, vai tas tiesa. Kā atzina K. Šadurskis, tā tomēr nav.
Nav noslēpums, ka latviešu aizbraukšanai no dzimtenes galvenokārt ir ekonomiski iemesli. “Kad iestājās šis ekonomiskais pacēlums un “lietas gāja uz augšu”, daudzi uzdrošinājās paņemt kredītus un pasapņot par labāku mājokli. Bet tad, kad tas sabruka, bija jābrauc prom no Latvijas, lai nopelnītu šo naudu,” spriež K. Šadurskis. “Otrkārt, droši vien daudziem ir vilšanās sajūta, ka Latvijas attīstība nenotiek tik ātri, kā gaidīts. Pieņemu, uzņēmēji arī gaidīja daudz draudzīgāku attieksmi no ierēdniecības puses.”
Komentējot aizbraukušo sacīto par nelaipno un nedraudzīgo Latvijas sabiedrību, K. Šadurskis liek cerības uz šobrīd pamatskolā mācīties sākušajiem bērniem.
“Vienai paaudzei jānodzīvo normālā tirgus ekonomikā, lai cilvēki saprastu, ka viņi ir vienas sistēmas sastāvdaļa, ka viņi darbojas kopīga mērķa vārdā. Vienai paaudzei, sākot no bērnības, jānodzīvo samērā normālā nodokļu sistēmā, nemainīgā pensiju sistēmā,” uzsvēra EP deputāts.
“Bet tas prasa laiku, tas nenotiek ātri. Domāju, vajadzīgi pāris gadu desmiti. Varbūt Anglijā cilvēki ir labsirdīgāki un laipnāki. Un tajā brīdī, kad cilvēkam ir problēmas ar, padomju terminoloģijā runājot, Maslova piramīdas zemākā līmeņa apmierināšanu, viņš kļūst agresīvāks. Bet, iespējams, te ir jārunā arī par latviešu mentalitāti. Briselē cilvēki uz ielām ir smaidīgāki, bet Latvijā ir skaistākas meitenes…” nosmaida EP deputāts. Taujāts, vai šie “pāris desmiti gadu” neizrādīsies pārāk ilgs laiks Latvijas sabiedrībai, K. Šadurskis atbild: “Vēl jau izdzīvosim. Bet ātrāk nevar. Kad grauds ir iesēts, nav jēgas to ik pa brīdim urbināt un vilkt ārā, lai paskatītos.”
