Pirms 30 gadiem tika pavērts dzelzs aizkars 0
Vakar Ungārijas pilsētā Šopronā tika atzīmēta tā dēvētā “Paneiropas piknika” 30. gadskārta, kad, Ungārijai atverot robežu ar Austriju, vismaz 600 Austrumvācijas iedzīvotājiem bija iespēja doties uz Rietumiem. “Paneiropas pikniks” vēstīja par Berlīnes mūra, robežšķirtnes starp Austrumiem un Rietumiem, drīzo krišanu 1989. gada novembrī.
Orbāns uzteic Merkeles paveikto
Vācijas kanclere Angela Merkele un Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns vakar kopīgi pieminēja 30. gadadienu kopš “Paneiropas piknika”, kura laikā simtiem austrumvāciešu pārbēga uz Rietumiem. “Šoprona ir piemērs tam, ko eiropieši var panākt, kad drosmīgi aizstāv mūsu kopīgās vērtības,” uzsvēra Merkele, kas pati savu jaunību aizvadījusi savulaik komunistu pārvaldītajā bijušajā Austrumvācijā.
“Mums vienmēr ir jāatceras, ka mūsu nacionālā labklājība ir atkarīga no kopīgās Eiropas labklājības,” piebilda kanclere. Ungārijas premjerministrs Orbāns kopš 2015. gada asi kritizējis Vācijas kancleri par viņas liberālo imigrācijas politiku. Neskatoties uz nesaskaņām, Ungārijas premjers uzteica Merkeles paveikto Eiropas vienošanā, sakot, ka “Ungārijas tauta viņu augstu vērtē”.
Orbāns, kurš kaismīgi iestājas pret imigrāciju, jo īpaši no musulmaņu zemēm, kļuvis par vienu no ietekmīgākajiem Eiropas Savienības līderiem, kas iebilst pret Merkeles īstenoto liberālo imigrācijas politiku. Savukārt Vācija paudusi bažas par Ungārijas demokrātijas nākotni eiroskeptiski noskaņotā Orbāna vadībā.
Atzīst viedokļu atšķirības
Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās Merkele un Orbāns abi sāka politisko karjeru, ar laiku kļūstot par savu valstu ietekmīgākajiem politiķiem. Rietumvācijā dzimusī Merkele uzauga Austrumvācijā, bet par spīti komunistu režīmam kļuva pārliecināta liberālo vērtību aizstāve politikā un brīvā tirgus piekritēja ekonomikā. Orbāns, ienācis politikā ar liberāliem uzskatiem, kļuva par atzītu līderi, Austrumeiropas valstīm atgūstot nacionālo suverenitāti un atbrīvojoties no Maskavas diktāta.
Orbāns asi kritizējis Merkeles 2015. gada lēmumu atvērt Vācijas robežu un uzņemt bēgļus no Vidējo Austrumu konflikta zonām. Viņiem tiekoties 2018. gada jūlijā Berlīnē, Merkele apsūdzēja Orbānu “humānisma necienīšanā”, īstenojot bargu pret migrantiem vērstu politiku.
Vakar, tiekoties Šopronā, viņi pauda gandarījumu par vēsturiskās barjeras nojaukšanu Eiropā, atzīmē aģentūra AFP. Merkele un Orbāns piedalījās ekumeniskā dievkalpojumā Šopronas baznīcā. Pirms došanās uz Šopronu Merkele savā tīmekļa vietnē atzīmēja, ka “vācieši būs vienmēr pateicīgi par Ungārijas ieguldījumu, lai panāktu Vācijas vienotības brīnumu”.
Viņas pārstāvis Stefans Zeiberts atzina, ka “viedokļu atšķirības starp abiem līderiem tādos jautājumos kā bēgļu politika ir labi zināmas un tās tiks apspriestas viņu sarunās”. Par spīti domstarpībām vairākās jomās, Ungārijai un Vācijai ir cieši ekonomiskie sakari, atzīmē AFP. Vācija ir Ungārijas lielākā tirdzniecības partnere un lielākais ārzemju ieguldījumu avots, īpaši Vācijas autobūves nozarē.
Jāsaglabā Eiropas vienotība
Ungārija, kas pirmā pacēla dzelzs aizkaru uz Austrumu–Rietumu robežas, bija arī pirmā, kas 2015. gadā uzcēla žogu uz savas dienvidu robežas, lai apturētu imigrantu plūsmu no Vidējo Austrumu un Āfrikas valstīm. Stingrāku robežkontroli ieviesušas arī vairākas ziemeļvalstis, lai apturētu ekonomisko migrantu pieplūdumu.
Ungārijas amatpersonas un robežsargi, kas pirms 30 gadiem pacēla dzelzs aizkaru, noraida jebkādas paralēles ar mūsdienās uzcelto žogu uz valsts dienvidu robežas, uzsverot, ka tas uzcelts, lai saglabātu Eiropu, kas izveidojās pēc 1989. gada notikumiem.
“Es varēju viņus (austrumvāciešus) apturēt un riskēt ar vardarbības izraisīšanu vai laist viņus cauri un rēķināties ar sekām,” intervijā aģentūrai “Reuters” teica Šopronas robežpunkta bijušais priekšnieks Arpads Bella. Viņam izdevās izvairīties no sekām, jo viņa priekšnieks gaidīja, kā rīkosies vēl augstāki priekšnieki līdz pat premjerministram Miklošam Nemetam, kurš gaidīja padomju komunistiskās partijas ģenerālsekretāra Mihaila Gorbačova reakciju.
“Tā pienāca septembris, un robeža tika atvērta oficiāli, katrs varēja brīvi doties uz Rietumiem,” atceras Bella. “Mēs to darījām Eiropas vienotības labā, jo divas vācu valstis bija anahronisms,” apgalvo bijušais robežposteņa priekšnieks, piebilstot, ka “mūsu rīcība pašreiz ir vērsta uz šīs vienotības saglabāšanu”.
“Ja kādām valstīm tas nepatīk vai kaitē kāda interesēm, tā ir viņu rūpe,” teica bijušais ungāru robežsargs, kurš pauda atbalstu premjerministra Orbāna imigrācijas stingras ierobežošanas politikai.
