Foto – Anda Krauze
“Studenta necienīgas rīcības dēļ” 2
Gatavojos studēt matemātiku, tomēr iestājos filologos.
Reklāma
Reklāma
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Ne vienmēr ģeniālais ir vienkāršs, bet vienkāršais tomēr ir ģeniāls. Sieviete. Mīlestība. Tās dēļ cilvēki ko tikai nedara, ne tikai iestājas filoloģijas fakultātē! Arī smēķēt iemācījos meiteņu dēļ, līdz tam cītīgi nodarbojos ar sportu un piekopu veselīgu dzīvesveidu. Kursā bijām trīs puiši un 27 meitenes, gandrīz visas smēķēja. Kur tu liksies?!
Izaugu kā neatkarīgas dabas cilvēks, domājošs, ar vērtējošu, analītisku skatu. Spītīgs kā E. Ādamsona ēzelītis Pontifilando. Tas totalitārajai varai nebija patīkami, jo kas gan gribēja, lai kāds domātu savuprāt, nevis tā, kā vajag. 1968. gads, Čehoslovākijas notikumi. Vēl nesen kāds cilvēks no Japānas televīzijas Tošiji Sukegava e–pastā man apjautājās, kāda bijusi mana saistība ar Prāgas pavasari? Biju šokēts, kā viņš to zina? Ar Uldi Bērziņu, Jāni Rokpelni, Jāni Baltvilku, Juri Kunnosu savā starpā paši sevi dēvējām par 1968. gada paaudzes dzejniekiem, jo tas laiks ļoti ietekmēja mūsu psihi, stāju. Jau skolā sāku un universitātē turpināju savu brīvdomību. Tāpat kā daudzi – Pēteris Blūms, Māris Čaklais, Ojārs Vācietis, Vizma Belševica – nācām pie apjēgas, ka kaut kas ar šo sistēmu, ar šo valsti, ar mums pašiem, mūsu latviešu valodu, kultūru nav kārtībā. Un tad 1968. gadā, kad iestājos Filoloģijas fakultātē, uzreiz parakstīju sev spriedumu, pirmie publicētie dzejoļi: “Latviskums”, “Gauja”, “Būtības dārzs”, “Mazā Latvija – lielākas nav”. Bet nedomājiet, ka gribējām gāzt pastāvošo iekārtu, mēs bijām sirsnīgi, naivi, ideālisti, sapņotāji. Mēs domājām, ka var kaut ko mainīt, labot, pilnveidot. Veidojām folkloras ansambļus, svinējām latviešu gadskārtas, rīkojām talkas, Lielos kapus sakopām un glābām baznīcu ērģeles. Bijām ne tikai latvieši, arī poļi, ebreji, krievi, leiši, kas raustījām totalitārisma tīģeri aiz ūsām. Līdz tam apnika, tas iecirta ar ķepu, kādus astoņus studentus izslēdza no universitātes “Studenta necienīgas rīcības dēļ”. Es vēl rakstīju iesniegumu, lai varētu turpināt studijas, bet saņēmu oficiālu dokumentu, kur uzrakstīts nevis “atteikts”, bet “attiekts”. Tad es gāju uz kanceleju lamāties, kā var tā ar latviešu valodu. Kancelejas vadītāja uz mani skatījās kā uz prātā jukušu. Viņu izsvieduši no augstskolas, negrib ņemt atpakaļ, bet viņš vēl iet bārties par to, ka sūta kļūdainus dokumentus.
