Neatstāt bez ievērības 5
Visraksturīgākā atviļņa slimības izraisītā sūdzība ir dedzināšana un sāpes aiz krūšu kaula, visbiežāk pēc ēšanas, bet var būt arī atraugas, skāba garša mutē, klepus, kakla sāpes un balss aizsmakums, slikta dūša, rīšanas grūtības. “Ārstam uzmanīgi jāklausās, kas pacientu traucē visvairāk. Īpaša uzmanība jāpievērš tā sauktajiem trauksmes simptomiem: izteiktām un progresējošām rīšanas grūtībām, vemšanai ar asinīm un svara zudumam,” uzsver Sabri Abdulmasihs.
Svarīgi atvilni atšķirt no sirds slimības. Ja vienlaikus ir arī paaugstināts asinsspiediens un neritmiska sirdsdarbība, elpas trūkums pēc fiziskas slodzes un citi simptomi, jādodas ne tikai pie gastroenterologa, bet arī pie kardiologa.
Nereti ārsts atviļņa slimības diagnozi var noteikt bez papildu izmeklēšanas, bet citkārt nepieciešams veikt augšējo endoskopiju, ko tautā dēvē par kobru. Dažiem atvilnis īpaši netraucē, taču, izmeklējot barības vadu, tiek atklātas nopietnas izmaiņas. Tad noteikti jālieto zāles, jo citādi var rasties komplikācijas, piemēram, barības vada sašaurinājums, asiņošana un čūla. Visplašāk izmanto medikamentus, kas samazina kuņģa skābes daudzumu. Jo iekaisums izteiktāks, jo tie jālieto ilgstošāk, kaut arī sūdzības pārgājušas. Zāles parasti jāturpina dzert 6–8 nedēļas norādītajā devā, un pēc tam, visticamāk, simptomi neatsāksies ilgu laiku.
