Atvieglojumi paralēlajam importam palielinājuši zāļu cenas 1
Latvijas Patentbrīvo Medikamentu Asociācija (LPMA) un Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) aicina Veselības ministriju un atbildīgās iestādes detalizētāk izvērtēt MK noteikumu nr. 899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” grozījumu ietekmi uz zāļu cenu izmaiņām.
Imants Sinka, SIFFA valdes priekšsēdētājs: “Kopš šī gada jūnija, kad stājās spēkā MK noteikumu nr. 899 grozījumi ar būtiskiem atvieglojumiem paralēlā zāļu importa un eksporta organizēšanai, ne tikai nav vērojams medikamentu cenu samazinājums, kas bija definēts kā atbilstošo izmaiņu galvenais uzdevums, bet no šī gada 1.oktobra daļai Latvijas pacientu pirkto medikamentu cena pat pieaugusi. Turklāt ir rūpīgi jāizvērtē ietekme uz valsts budžetu un pacientu tiesībām iegādāties nepieciešamos medikamentus bez tirgus diktētiem ierobežojumiem.”
Minēto grozījumu rezultātā Nacionālais veselības dienests (NVD) ir spiests izņemt no kompensējamo zāļu saraksta valstij finansiāli izdevīgākus medikamentus. Gandrīz 10% jeb 119 no 1242 kompensējamo zāļu A sarakstā iekļautajiem medikamentiem tika mainīta cena, no kuriem 88 pozīcijām cena paaugstinājās, un tā rezultātā valsts budžets un pacienti ir spiesti tērēt vairāk. Būtu nepieciešams detalizēts grozījumu ietekmes izvērtējums uz kopējiem zāļu cenu veidošanās mehānismiem.
Pirmie mēneši pēc MK noteikumu nr. 899 grozījumu stāšanās spēkā iezīmē tendences arī saistībā ar paralēlā importa un eksporta apjomiem. NVD dati liecina, ka kopš 2015.gada 1.jūlija kompensējamo zāļu sarakstā tika iekļautas tikai 20 paralēli importēto medikamentu pozīcijas (neņemot vērā dažādus iepakojumus vai devas viena nosaukuma ietvaros), savukārt no šī gada 1.novembra kopējais skaits būs 26 (avots: http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/557ebd930cd17.xlsx).
Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā izveidojušies nevienlīdzīgi noteikumi zāļu ražotājiem un paralēlās zāļu tirdzniecības organizētājiem. Piemēram, zāļu ražotājam ir noteikts pienākums nodrošināt pastāvīgu kompensējamo zāļu esamību tirgū, savukārt paralēlajam eksportētājam/importētājam nav definēti pienākumi vērtēt mūsu valstī pacientiem pieejamo kompensējamo zāļu daudzumu pirms tirgot medikamentus ārpus Latvijas robežām. Papildus tam atšķirīgo zāļu realizēšanas Latvijas tirgū pieteikumu izskatīšanas periodu dēļ zāļu ražotāji kļūst nekonkurētspējīgi attiecībā pret paralēlajiem tirgotājiem (attiecīgi – 3 mēneši ražotājiem pret 1 mēnesi tirgotājiem). Nelīdzvērtīga attieksme neveicina nozares caurspīdīgumu un pacientu uzticēšanos veselības industrijas pārstāvjiem kopumā.
Atgādinām, ka šī gada 26.maijā pieņemtiem grozījumi MK noteikumos nr. 899 jau šobrīd paver nekontrolējamas iespējas viltotu zāļu ieplūdumam Latvijā no trešajām valstīm un tālāk uz citām Eiropas valstīm. Esam jau informējuši arī par viltotu zāļu ieplūšanas tirgū skandalozo gadījumu (Herceptin case), kurā bija iesaistītas arī divas Latvijas kompānijas (skat.: http://siffa.lv/resource/show/5664). Aicinām Veselības ministriju preventīvi veidot pasākumu kompleksu aizsardzībai pret viltojumu ieplūšanu Latvijas tirgū.
Turklāt atgādinām, ka šobrīd paralēlā zāļu eksporta risks no Latvijas ir pietiekami liels, ņemot vērā MK noteikumu nr. 899 prasību par Latvijas zāļu cenu, kura nevar būt lielāka par zāļu cenu Lietuvā un Igaunijā un tai jābūt trešajai zemākajai cenai šādu Eiropas valstu grupā: Čehija, Dānija, Rumānija, Slovākija, Ungārija. Tas norāda uz nepieciešamību īpaši pievērst uzmanību zāļu apjoma nodrošināšanai Latvijas pacientiem, samazinot biznesa interešu prevalēšanu pār medikamentu pieejamību.
Nozares nevalstiskās organizācijas aicina izvērtēt MK noteikumu nr. 899 grozījumu ilgtermiņa ietekmi uz zāļu cenu veidošanās procesiem Latvijā, veicot analīzi arī attiecībā uz ieguvumiem valsts budžetam un pacientiem.
