Atvest mājās medaļu! Latvijas florbola izlase sestdien sāk dalību pasaules čempionātā 2
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šonedēļ florbola mīļotājiem sākas svētki, jo sestdien Cīrihē un Vintertūrā, divās Šveices pilsētās, startēs 14. pasaules čempionāts vīriešiem. Latvijas izlase piedalījusies visos iepriekšējos turnīros, taču ne reizi nav tikusi labāko četriniekā.
Sešas reizes mūsējie bijuši piektie, tostarp iepriekšējās divās meistarsacīkstēs. Somu speciālista Arto Rīhimeki trenētā Latvijas izlase pierādīja, ka var labi spēlēt arī pret florbola lielvalstīm (Zviedrija, Somija, Šveice un Čehija), tiekot labāko četriniekā jūlijā notikušajās Pasaules spēlēs, pirmo reizi oficiālos mačos uzvarot Šveici, kā arī nospēlējot neizšķirti ar Zviedriju.
Baudāms satraukums
Rīhimeki šis būs trešais turnīrs pie Latvijas izlases stūres, taču daudz lielāka pieredze ir Latvijas izlases kapteinim Artim Raitumam, kurš 34 gadu vecumā rīt lidos uz savu devīto pasaules čempionātu. “Mums viss notiek pēc plāna. Septembrī bija Četru nāciju turnīrs Valmierā, oktobrī Sešu nāciju turnīrs Vācijā, kur uzvarējām. Šonedēļ esam kopā Rīgā, treniņos vēlreiz izejam cauri sadarbībām un spēles niansēm, iespēlējam maiņas. Izlases kodols mums galvenokārt bijis skaidrs, jā, tagad komandā ir četri pasaules čempionāta debitanti, bet katrā maiņā pamata spēlētāji ir bijuši tie paši, līdz ar to par sapratni nevaram sūdzēties,” intervijā “Latvijas Avīzei” teic Artis Raitums. Viņš ir komandas pieredzējušākais spēlētājs, līderis.
“Vai jūtu līdera nastu? To uzliek citi, bet pats tā nejūtos. Uz pasaules čempionātu parasti braucu kā uz svētkiem un sajūtu, ka tas ir foršs atalgojums par to, ko daudzajos gados esi pavadījis un veltījis florbolam. Mēs uz Šveici dodamies ar profesionālu attieksmi un attiecīgu darbu, jo tiksimies ar pasaules labākajiem florbolistiem. Pasaules čempionāts man ir arī kā motivācija, ja spēle iet, tad sajūtas ir neaprakstāmas. Satraukums vienalga būs, arī pirms devītā čempionāta, jo bez tā nevar. Taču tas ir tas foršais satraukums, kuru var pabaudīt. Pirmajos čempionātos varbūt bija tā, ka nezini, kur likties, bet tagad es to procesu izbaudu,” teic Artis, kuru jau tagad droši var pievienot Latvijas leģendāro florbolistu saimei. Savulaik deviņos pasaules čempionātos piedalījās arī Atis Blinds, nu viņam pievienosies Raitums.
Jāuzvar pēdējā spēlē
Apakšgrupu turnīrā sestdien paredzēta spēle pret Čehiju, dienu vēlāk pret galveno favorīti Zviedriju, bet pirmdien pret Vāciju. Divas labākās grupas komandas uzreiz tiks ceturtdaļfinālā, trešā un ceturtā vieta spēlēs astotdaļfinālā.
“Pirms vairākiem gadiem čehi mums vienmēr bija vistuvāk, viņiem varējām iekost, bet pēdējos divos lielajos turnīros ar viņiem mums klājies grūti, zaudējām bez lieliem variantiem. Tāpēc gribam pret viņiem aizķerties. Savukārt pret zviedriem, kuri iepriekš pret mums bija dominējuši, mums pēdējos mačos ir gājis labi. Mums ir sajūta, ka pret viņiem varam spēlēt, emocijas bijušas labas, tās jāsaglabā. Tad ir Vācija, kura mums vienmēr ir jāvinnē, bet viņi allaž sagādājuši problēmas, arī pēdējā pārbaudes turnīrā viņiem kā vienīgajiem zaudējām, tagad jāuzvar! Treneris Rīhimeki zina spēlētājus, mēs zinām, ko viņš ar palīgiem no mums prasa un gaida. Savstarpējā sadarbība pa šiem gadiem ir izveidojusies ļoti laba – tur viss ir kārtībā,” uzsver Raitums. Mērķis ir viens – ne tikai tikt četriniekā, bet iegūt medaļas.
“Jūlijā Pasaules spēlēs ASV tikām četriniekā, bet tas nekādu lielo gandarījumu beigās nedeva, jo pēdējā spēliē zaudējām un palikām ceturtie. Gribas tomēr kaut ko atvest mājās, bet tas iespējams, ja esi uzvarējis pēdējā turnīra spēlē. Medaļa pasaules čempionātā ir mūsu mērķis, uz ko tiekties,” teic komandas kapteinis.
Spēlējošais treneris
Artis Raitums savā ziņā ir unikāls Latvijas florbolā, jo jau pāris sezonas viņš ir spēlējošais galvenais treneris “Talsu NSS/Krauzers” komandā. “Pēdējie gadi tādi bijuši, tagad esmu pie tā pieradis. Protams, būtu ērtāk, ja būtu kāds uz soliņa un es varētu koncentrēties tikai spēlei. Pandēmijas laikā arī florbolā nebija viegli, bija bērni, kas pameta mūsu sporta veidu. Talsos mēs pamazām augam, gribas, lai viss attīstās un cilvēki pozitīvā ziņā saslimtu ar florbolu. Uz spēlēm piesaistām dejotājus, dziedātājus, rīkojam dažādus konkursus. Mēģinām augt, cik nu šajos apstākļos tas iespējams. Latvijas florbola virslīgā gan vajadzētu padomāt par to, vai vajag tik daudz komandu. Pirms diviem trim gadiem biju pārliecināts, ka skaitu nevajag samazināt, taču tagad situācija ir mainījusies. Starp vadošajām un lejasgala komandām ir liela atšķirība. Ir spēles, pirms kurām jau zini, ka rezultāts būs ar padsmit vārtu starpību. Tas nedod labumu ne pašai līgai, ne spēlētājiem, arī skatītājs nav gatavs uz tādu maču nākt un maksāt par biļeti. Mēs, latvieši, esam tik, cik esam, arī florbolā. Virslīgā spēlēm vajadzētu būt ar augstu un maksimālu spriedzi, bet tā diemžēl šobrīd nav,” par vietējo čempionātu teic Raitums.
