Tāpat kā citiem 1
Vienlaikus Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis iemet akmentiņu arī valsts amatpersonu dārziņā saistībā ar mainīgo un neprognozējamo nodokļu politiku. Arī R. Auziņa, runājot par to, ko sagaida no valsts attiecībā uz nodokļu politiku, uzsver, ka “Lido” kā ikvienam uzņēmumam svarīga ir prognozējamība. “Mūsu biznesā nozīmīgāko nodokļos nomaksāto līdzekļu apjomu veido PVN un nodokļi, kas attiecas uz darbaspēku,” skaidro “Lido” valdes priekšsēdētāja un tāpēc vismaz šajās jomās vēlētos no valsts sagaidīt ilgtermiņa nodokļu politiku, kas ļautu rēķināties ar resursiem un veikt efektīvāku plānošanu nevis viena, bet vairāku gadu garumā.
Bremzējoties ekonomiskai izaugsmei, arī valsts budžetā būs mazāki ieņēmumi, un valsts amatpersonām ir jāsaprot, ka ekonomika ir cikliska parādība un nav akūti jāmeklē, kā piepildīt budžetu, bet jādzīvo saskaņā ar valsts ekonomiku. Tā visas Latvijas bankas ir koriģējušas valsts 2016. gada IKP izaugsmes procentu uz leju, piemēram, Latvijas Banka kopš gada sākuma jau divas reizes ir pazeminājusi Latvijas IKP prognozi, sākotnēji no 2,7% līdz 2,3%, tagad līdz 2,0%, ko noteica ģeopolitiskās situācijas saspīlējums, partnervalstu tautsaimniecības izaugsmes prognožu pasliktināšanās un vājā investīciju dinamika. Arī lielākās komercbankas ir koriģējušas savas prognozes, tuvinot tās 2% izaugsmei. Turklāt Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs, vērtējot IKP ātro novērtējumu 2016. gada otrajā ceturksnī, teic, ka paredzamā 2016. gada IKP izaugsme varētu būt pat vēl zemāka nekā šī brīža oficiālās prognozes, t. i., 1,5 – 2,0% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem).
