Divas svarīgas garšas 0
Inta pamanījusi, ka, sākot intensīvi darboties kādā jomā, iespējams satikt arvien vairāk līdzīgi domājošu cilvēku, “izveidojas tāds kā kanāls”. Tā viņi nonākuši līdz interneta veikalam riekstotāji.lv, kurā var iegādāties viņu audzēto amarantu. Produktu izplata arī tiešās pirkšanas pulciņos Rīgā un Ikšķilē.
Skolojoties bioloģiskās lauksaimniecības kursos, Inta iepazinās ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniekiem. Pētnieki bija pārsteigti, ka amarantu audzē Latvijā, ka paveikts jau tik daudz. Silavu ģimenes lolotās sēkliņas tagad pēta Pārtikas tehnoloģijas fakultātes doktorante Aija Ruzaiķe. Tiek apzināts, kā bagātināt uzturu, paaugstināt ēdiena uzturvērtību, dažādojot to, piemēram, maltītei no kartupeļiem un gaļas pievienojot amarantu, kvinoju vai bulguru. Amarants ir bagātīgs olbaltumvielu un šķiedrvielu avots.
“Jebkuram produktam, kas tiek gatavots kopā ar amarantu, pieaug enerģētiskā vērtība. To var pievienot rīsiem vai griķiem. Daudzi gan teikuši, ka amarants nepatīk, jo esot it kā siena garša. Varbūt tāpēc, ka baudījuši tikai no Čīles vai Indijas importēto preci.
Dažviet receptēs minēts, ka amarantu vajag vārīt 40 minūtes. Es tā nedaru, pietiek ar 12 minūtēm. Sēkliņas arī neskaloju, jo zinu, kā mūsu amarants tiek lolots. Mēs liekam to plācenīšos un salātos, savukārt proteīna miltus pievienojam biezzupām un mērcēm. Cepot maizi, amaranta miltu nedrīkst būt vairāk par 20 procentiem, citādi tā būs smagnēja, sakritīsies.
Un cik fantastiska ir rīta putra! Amarantu beru aukstā ūdenī, pievienoju sāli, kurkumu, ķiplociņu. Desmit minūtes pavāru, graudiņi kļūst mīksti, sakožot plīst. Tad pieberu miežu vai citas eko pārslas, pavāru vēl trīs minūtes. Pievienoju tējkaroti gī sviesta, uzlieku vāku un kādu brīdi pabriedinu. Pirms maltītes iemaisu avokado un sagrieztus pētersīļa zaļumus. Ēdu, baudu un smaidu!”
Amaranta garšas piedāvā izbaudīt Santa Āmane, pagatavojot četrus ēdienus no vērtīgajiem graudiņiem. Degustācijā piedalās arī mūsu kolēģis, šoferītis Dainis Pūga, kurš mūs atvizinājis uz šo pierobežas saimniecību. Pēc tam Dainis atzīstas, ka viņam, izteiktam gaļēdājam, ēdieni garšojuši, turklāt bijis pārsteigums par ilgstošo sāta sajūtu.
