Atveseļot pasauli ar amarantu. Kādēļ aktiera Jāņa Āmaņa sieva un sievasmāte audzē amarantu 0
Mazi, sinepju sēkliņām līdzīgi graudiņi – tāds izskatās amarants. Zinu par šā pseidograudauga veselīgumu, esmu redzējusi ekoveikalos, atvestu no Vācijas vai citām ārvalstīm. Zināšanu festivālā Helsus piepeši ieraudzīju amarantu, kas audzēts Latvijā, turklāt dabai draudzīgā veidā. Paciņu rotā iedvesmojošs uzraksts “Grauds ar dvēseli”. Tādējādi iepazinos ar amaranta audzētāju Intu un viņas meitu Santu, uzņēmīgām sievietēm no Zemgales.
Braucam ciemos pie Intas Silavas. Skaistkalnē šķērsojam tiltu pār Mēmeli, un, re, pārsteigums – esam jau Lietuvā. Inta ar vīru Juri dzīvo mājā, ko uzcēluši uz Intas mammas zemes Lietuvā. Viņi var vērot Mēmeles rāmo plūdumu, neizejot no mājas, logi izbūvēti līdz pašai grīdai. Latvijas pusē dzīvo Intas vecāki un vasarās arī meita Santa Āmane ar ģimeni. Tur atrodas amaranta lauki, šogad apsēti jau 15 hektāri. Pierobežā nav retums, ka sadzīve mijas divu valstu ietvaros.
Pāri pagalmam pretī skrien puisēns, braši stiepj roku, iepazīstas. Uzreiz stāsta, ka tētis upē makšķerē. Drīz jau viņš nāk, un tas ir vēl viens pārsteigums – Nacionālā teātra aktieris Jānis Āmanis ar makšķeri pār plecu. Santa smaida vien. Reiz Jānis sniedzis interviju televīzijā un pateicis, ka sievasmāte Inta audzē amarantu. Vairāki skatītāji pēc tam ieinteresējušies – kas tas par brīnumu, ko pieminēja Āmanis?
Pazīstama puķe
“Mana bērnība pagāja laukos. Zemes darbi bērnam īpaši nepatīk, tāpēc izaugusi allaž spurojos – tikai ne lauki!” iesāk Inta. Viņa izmācījās par feldšeri, apguva kosmetoloģiju un psihoterapiju. Ienira sevis izpētē, smēlās vēdiskās zināšanās, brauca uz Indiju, apguva jogu… Meditācija joprojām ir neatņemama Intas dzīves sastāvdaļa, viņa tai velta 30 minūtes no rīta.
Un tomēr zeme pasauca atpakaļ. Intas tēvs Petrs Vaitaitis savulaik Bauskas pusē nopirka lielas zemes platības, tās vajadzēja apsaimniekot. “Tētis man teica: ko iedosi, to iesēšu. Gribēju audzēt kaņepes, jo zināju, cik tās veselīgas. Taču izrādījās, ka sēkla jāpasūta jau ziemā, nebiju to laikus izdarījusi. Sāku pētīt citus veselīgos augus. Atradu informāciju par amarantu. Hei, šitās puķes man ir pazīstamas, bērnībā tās saucām par lapsastēm,” smejas Inta.
Amarantu pazina jau senie acteki un inki, pat pielūdza, jo apzinājās auga vērtīgumu. Ņēma līdzi, dodoties cīņā, jo šis produkts deva spēku. Amaranta nosaukums tulkojumā no grieķu valodas nozīmē – mūžīgais zieds, tātad simbolizē nemirstību.
Mūsdienu zinātnieki amarantu pēta, dēvē par gadsimta augu, uzskata, ka tas palīdzēs atveseļot pasauli.
Sīkajās sēkliņās atrodamas vērtīgas uzturvielas. Tās ir bagātas ar olbaltumvielām (pārspēj pat soju!), šķiedrvielām, labi uzsūcas un pārstrādājas organismā. Nesatur glutēnu, tāpēc amaranta maltīte der cilvēkiem, kuri sirgst ar celiakiju.
