Bērniem atveseļošanās periodā pēc slimības palīdz rehabilitācija 1
Gan pieaugušajiem, gan jo īpaši bērniem pēc ilgstošas slimošanas jāpalīdz atgriezties ierastajā ikdienā. Talkā nāk rehabilitācija.
Mērķis, nevis process
Vieglu slimību gadījumā atveseļošanās notiek nemanāmi un iekļauties ierastajā dzīvē nav problēmu. Bet, jo smagāka un ilgstošāka ir slimība un organismam nodarīti nopietnāki dažādu orgānu darbības traucējumi, jo lielāka nozīme ir atveseļošanās periodam. Medicīnisko rehabilitāciju sniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti un funkcionālie speciālisti, vajadzības gadījumā piedaloties citām ārstniecības un atbalsta personām.
– Rehabilitācija ir cilvēka funkcionālo spēju atjaunošana. Pediatrijā mēdz lietot arī vārdu habilitācija, jo daudzi bērni jau piedzimst ar veselības traucējumiem. Viņiem nepieciešamās spējas nemaz nav bijušas, tāpēc tās nevis jāatgūst, bet gan jāiegūst. Runa ir gan par fiziskām, gan psiholoģiskām spējām, turklāt ne vienmēr jābūt pamanāmai invaliditātei, – skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas klīnikas vadītāja asociētā profesore Anita Vētra.
Viņa uzsver, ka rehabilitācija nedod gaidīto rezultātu, ja tai nav skaidru mērķu. Arī pašreizējais valsts finansējums rehabilitācijai šķiet vērsts uz vienas epizodes apmaksu, nevis rezultātu. Turklāt speciālisti nenoliedz, ka daudzos gadījumos ir neizārstējamas slimības vai paliekošas traumu sekas.
Riņķadancis kabinetos
To, vai medicīniskā rehabilitācija nepieciešama ambulatori, dienas stacionārā, stacionārā vai mājās, nosaka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli.
Lai šos pakalpojumus saņemtu, vispirms jāvēršas pie ģimenes ārsta. Fizioterapeite Dace Bērtule piebilst: ja vajadzīga, piemēram, tikai fizioterapija, ģimenes ārstam ir tiesības pacientu nosūtīt uzreiz pie fizioterapeita. Diemžēl šajā gadījumā bērns par valsts budžeta līdzekļiem var saņemt tikai piecas nodarbības vai procedūras. Ja ar tām ir par maz (un vairākumā gadījumu ir par maz!), fizioterapeits ir spiests bērnu sūtīt atpakaļ pie ģimenes ārsta, lai pēc fakta konstatācijas bērnu vēlreiz nosūtītu pie fizioterapeita vai jau pie rehabilitācijas ārsta. Šis speciālists izvērtē pacienta veselības stāvokli, funkcionālos ierobežojumus, prognozes, izstrādā individuālu atveseļošanās plānu un sagatavo nosūtījumu pie speciālistiem. Tad nodarbību vai procedūru skaitu nosaka vajadzība vai arī… ārstniecības iestādes kvotas! Protams, ja vecāki ir gatavi par pakalpojumiem maksāt, rindā tikpat kā nav jāgaida.
Pēc pašreizējām aplēsēm, rehabilitācija dažādu iemeslu dēļ būtu nepieciešama katram piektajam bērnam Latvijā, bet, piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā valsts apmaksāto rehabilitāciju mazajiem pacientiem nākas gaidīt pat vairākus mēnešus. Patlaban rindas ir izveidojušās līdz gada beigām, un valsts apmaksātu stacionāro rehabilitāciju šogad var saņemt tikai 115 pacientu.
Garās rindas nepietiekamo kvotu situācijā Anita Vētra pamato ar prioritātēm – rehabilitāciju vispirms saņem pacienti, kuriem tā vajadzīga uzreiz. Turklāt, jo mazāks bērns, jo izteiktāka ir viņa attīstība nevis gadu, bet gan dienu un mēnešu laikā, un svarīgi ir nodrošināt attīstībai nozīmīgo atbalstu īstajā brīdī. Tomēr bieži vien pēc akūtas ārstēšanās rehabilitācija nav iespējama.
– Vidējais ārstēšanās laiks slimnīcā patlaban ir 5,3 dienas. Šajā posmā tiek noteikta diagnoze un uzsākta ārstēšana. Daudzu saslimšanu gadījumos rehabilitācijas programma notiek paralēli ārstēšanai un rezultāts jūtams drīz, taču dažkārt rehabilitācija jāveic mēnešu, gadu un mūža garumā, – atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša.
Iniciatīva ārsta uzraudzībā
Garās rindas tiek skaidrotas arī ar kvalificētu speciālistu nepietiekamību, it īpaši ārpus Rīgas. Pieaug priekšlaikus un ar funkcionāliem traucējumiem dzimušu bērnu skaits. Šiem mazuļiem svarīgi, lai rehabilitācija ļautu pilnvērtīgi pielāgoties apstākļiem un pacients varētu iztikt bez citu palīdzības.
Bērni medicīnisko rehabilitāciju Latvijā bez maksas var saņemt Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari”, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, Vidzemes, Rēzeknes un Liepājas reģionālajā slimnīcā.
Arī vairākās citās rehabilitācijas iestādēs daudzas ambulatoras procedūras (pacienta iemaksas) bērniem apmaksā no valsts budžeta. Piemēram, ar ārsta nosūtījumu dienas stacionārā ambulatoros pakalpojumus pie funkcionālās medicīnas speciālista bērni var saņemt rehabilitācijas centrā “Līgatne”. Iestāde nosaka maksu par dzīvošanu uz vietas, un ir iespēja izvēlēties papildu pakalpojumus.
Pēc individuāli izstrādāta rehabilitācijas plāna, kurā atbilstīgi medicīniskām indikācijām tiek izrakstītas procedūras, bērniem valsts apmaksā ambulatoro rehabilitāciju kūrorta rehabilitācijas centrā “Jaunķemeri”. Tajā piedāvā bērniem īpaši pielāgotus pakalpojumus, piemēram, sērūdeņraža vai broma minerālūdens vai pērļu vannas, dūņu aplikācijas, fizioterapeita, ergoterapeita, logopēda, psihologa un reitterapeita konsultācijas un nodarbības, kā arī fizikālo terapiju. Saskaņā ar ārsta norādījumiem rehabilitācijas plānu iespējams papildināt ar maksas procedūrām. Sākot rehabilitācijas kursu, vēlams ģimenes ārsta norīkojums vai izraksts no stacionāra.
