Atveseļošanas nauda – arvien tuvāk! 1,1 miljards celtniecības projektiem, bet varbūt vajadzēja ieguldīt pētījumos 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šī gada otrajā ceturksnī Latvijai jāiesniedz Eiropas Komisijai pirmais maksājuma pieprasījums 231 miljona eiro ieskaitīšanai Latvijas Atveseļošanas fondā.
214 kritēriji, lai saņemtu naudu
Latvijas Atveseļošanas fonds (AF), kas ir sadaļa no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM), paredz līdz 2026. gada augusta beigām saņemt 1,82 miljardus eiro, kas tiks izmantoti kā investīcijas sešās dažādās jomās. Šajā programmā noteiktais laika grafiks Latvijai paredz iesniegt maksājuma pieprasījumu EK reizi gadā, tātad kopā sešus pieprasījumus un maksājumus līdz 2026. gada augusta beigām.
Taču, lai tos saņemtu, Latvijai šajā laikā ir jāizpilda 214 dažādi kritēriji vai jāsasniedz noteikti rādītāji, kas kalpo par AF plāna noteiktiem atskaites punktiem. Pieprasītie maksājumi tiek ieskaitīti valsts budžetā ar nosacījumu, ka tiek izpildīti un sasniegti šie 214 kritēriji gan paredzēto reformu, gan arī investīciju veidā. Ja tie netiek sasniegti – tad konkrētajam investīciju projektam paredzētie līdzekļi jāskaita atpakaļ EK.
Būtiskā AF līdzekļu atšķirība ir tā, ka šie līdzekļi ir “ātrā nauda” – atšķirībā no struktūrfondiem un ES budžeta līdzekļiem, kas pa porcijām ieplūdīs valsts ekonomikā, sākot no apmēram 2023. līdz 2030. gadam, ANM nauda sāka ienākt jau pērnruden, un visiem ar ANM saistītajiem projektiem jābūt pabeigtiem jau līdz 2026. gada vidum.
Tas nozīmē divas lietas – pirmkārt, to, ka šiem līdzekļiem un to izlietojumam būs izšķiroša nozīme ekonomikas atjaunošanā pēc Covid-19 krīzes un, otrkārt, jādomā, kā izvairīties no finansiālas “bedres” tad, kad šo līdzekļu apgūšanas aktīvā fāze būs beigusies, tātad ne vēlāk kā 2026. gada otrajā pusgadā. Finanšu ekspertu vērtējumā, AF līdzekļu ieplūšana ekonomikā no 2022. līdz 2026. gadam varētu palielināt budžeta ieņēmumus, tātad iekasējamo nodokļu masu, par vairāk nekā 500 miljoniem eiro. Arī uz šo sadaļu attiecas apsvērums par 2026. gada beigām – jādomā, kā izvairīties no valsts budžeta ieņēmumu samazināšanās par pusmiljardu eiro.
Sasniegtais progress
Pirmais šīgada pieprasījums ir visvienkāršākais – jāsasniedz tikai deviņi kritēriji, no kuriem seši jau sasniegti. “Līdz šim brīdim Latvijā ir sasniegts būtisks progress gan AF plānā noteikto investīciju, gan reformu jomā – ir izpildīta lielākā daļa no pirmajiem deviņiem sasniedzamajiem rādītājiem, un atbildīgās nozaru ministrijas veic aktīvu darbu, lai līdz ar pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanu EK tiktu izpildīti arī atlikušie,” pirms divām nedēļām informēja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis.
Vienlaikus viņš gan arī atzīmēja, ka Latvijas AF plānā ir iekļauti arī ambiciozi un politiski jūtīgi mērķi, tādēļ darbs pie vairākām reformām būs sarežģīts un prasīs nopietnas un laikietilpīgas politiskās diskusijas, taču tas vairāk attiecas uz nākamajos gados darāmajiem darbiem. Saskaņā ar programmas grafiku “visnaudīgākie” būs 2023. un 2024. gads, bet vislielākais kritēriju skaits jāsasniedz attiecīgi 2026., 2025. un 2023. gadā – tātad šie būs tie sarežģītākie un darbietilpīgākie gadi.
Saskaņā ar paredzēto grafiku jau līdz šī gada beigām nozaru ministrijas plāno uzsākt investīciju projektu atlasi visās AF plānā noteiktajās jomās par aptuveni 80% no kopējā šajā fondā paredzētā finansējuma. Pašlaik jau noris darbs pie normatīvās bāzes izstrādes 33 no kopējiem 77 investīciju pasākumiem, daļa no tiem jau nosūtīti apspriešanai EK.
Seši no deviņiem
Latvijai pirmais maksājuma pieprasījums 231 miljona eiro apmērā EK jāiesniedz šī gada 2. ceturksnī, esot izpildītiem pirmajiem deviņiem AF plānā paredzētajiem rādītājiem likuma varas, nevienlīdzības mazināšanas un digitālās transformācijas jomās, no tiem šobrīd izpildīti ir seši. Jāatgādina, ka Latvija pērnā gada septembrī jau saņēma avansa maksājumu 237 milj. eiro apmērā.
Divi no izpildītajiem kritērijiem attiecas uz digitālās transformācijas jomu – bija jāizstrādā tiesiskais regulējums attālinātajām mācībām un tam jāstājas spēkā un bija jāpieņem vienots modelis “pēdējās jūdzes” sakaru problēmas risināšanai. Ņemot vērā gan digitālo transformāciju kopumā, gan arī pandēmijas rezultātā pieaugušo nepieciešamību strādāt un mācīties attālināti, “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstībai ir ļoti būtiska ietekme uz plašu sabiedrību, tās mērķis ir nodrošināt interneta piekļuvi ar ievērojami uzlabotu datu pārraides ātrumu.
Otri divi izpildītie kritēriji attiecās uz nevienlīdzības mazināšanas jomu – bija jāizveido fonds, no kura tiks finansēta zemas īres maksas mājokļu būve, un bija jāsagatavo likuma izmaiņas, kas līdzsvarotu īrnieku un izīrētāju tiesības.
Otrs šīs jomas izpildītais kritērijs ir – izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveidošana un aprīkošana. Te runa ir par kritēriju izveidošanu attiecībā uz minimālo izglītojamo skaitu un infrastruktūras pieejamību ar mērķi sakārtot vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklu. Tāpat šī punkta ietvaros arī apstiprināts MK noteikumu projekts par attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību, šādi izpildot AF plānā noteiktā pasākuma “Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajiem skolēniem un izglītības iestādēs” atskaites punktu.
Pēdējie divi jau šobrīd izpildītie kritēriji attiecas uz likuma varas stiprināšanas jomu – naudas atmazgāšanas novēršanas likuma grozījumiem, kas bija Iekšlietu ministrijas uzdevums, un kritēriju pieņemšana riskantu tirgus sektoru, klientu un pirkumu identificēšanai, par ko atbildēja Finanšu ministrija.
Kas vēl jāizdara
Starp tiem kritērijiem, kuri vēl nav izpildīti un kuru sasniegšana ir steidzama līdz šī gada otrajam ceturksnim, kad jāiesniedz pirmā maksājuma pieprasījums Eiropas Komisijai, vēl ir trīs.
Pirmais no tiem ir Satiksmes ministrijas pārziņā esošā tehnisko prasību pieņemšana savienotai un automatizētai braukšanai – šī joma attiecas uz digitālo transformāciju.
Otra vēl neizpildītā prasība ir Labklājības ministrijas pārziņā esošā stratēģiskā ietvara pieņemšana minimālā ienākuma atbalsta sistēmas attīstībai, tā attiecas uz nevienlīdzības mazināšanu.
Visbeidzot, trešā vēl neizpildītā prasība ir Finanšu ministrijas pārziņā esošais jautājums par tiesiskā regulējuma pilnveidošanu konkurences vides uzlabošanai un korupcijas risku samazināšanu publiskajos iepirkumos, kā arī šo dokumentu stāšanās spēkā. Cik var spriest, Latvija uzņēmusi labu startu Atveseļošanas fonda līdzekļu ieguves un izmantošanas maratonā, kaut gan grūti noliegt, ka visas galvenās grūtības – vēl atlikušo 205 dažādu kritēriju izpilde – gaida priekšā.
Tā ir tikai daļa naudas
Informāciju par jau tuvākajā nākotnē pieejamo Atveseļošanas fonda finansējumu būtu jāuztver kontekstā ar paredzēto naudas ieplūšanu saistībā ar jauno ES fondu programmu periodam no 2021. līdz 2027. gadam. Šajā periodā Latvijai iezīmētais finansējums ir 4,4 miljardi eiro, bet vēl atsevišķi “React-EU” programmā – 264,1 miljons eiro. Visbeidzot, nevar nepieminēt, ka arī ātrgaitas dzelzceļa “RailBaltic” celtniecībai paredzētā nauda arī ieplūst Latvijā līdz 2026. gadam.
Tieši tādēļ jāatgādina, ka nebūt ne visas ieinteresētās grupas ir apmierinātas ar paredzēto AF līdzekļu izmantojumu. Konkrētu neapmierinātību pauduši uzņēmēji un daži ekonomisti. 1,1 miljards no visas AF naudas paredzēts dažādiem celtniecības projektiem, galvenokārt lieliem infrastruktūras projektiem, starp kuriem kā milzis izceļas Rīgas sabiedriskā transporta pārveides projekts. Savukārt tikai 5% no AF līdzekļiem “aizies” ieguldījumiem pētījumos, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, bet tikai 10% – cilvēkkapitāla attīstībai, proti, izglītībai, apmācībai un pārkvalifikācijai. Nav skaidrs, vai ar to būs pietiekami, jo valsts ekonomikas attīstība ilgtermiņā vairāk saistīta ar produktivitātes pieaugumu, ko nodrošina tieši lietišķie pētījumi, inovācijas un izglītība, savukārt lielie celtniecības projekti rada vien dažu gadu “dopingu” ekonomikai.
Tomēr Latvijai priekšā ir ļoti aizraujoša desmitgade, kuras laikā ieplūdīs vēsturiski lielākais līdzekļu daudzums, notiks vērienīgi būvdarbi un attīstība, celsies algas un dzīves līmenis. Dzīvot būs interesanti!
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
