Atvērtais tirgus: cīņa pret “gāzes verdzību” vai “shēmošana”? 11
Saeima vakar pirmajā lasījumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavotos Enerģētikas likuma grozījumus, kuros noteikti dabasgāzes tirgus atvēršanas principi un AS “Latvijas gāze” (“LG”) sadalīšanas nosacījumi. Likumprojekts paredz, ka pēc diviem gadiem dabasgāzes cenu noteiks tirgus dalībnieki, savstarpēji vienojoties. Taču mājsaimniecībām tiks nodrošināta iespēja saņemt to arī par regulatora noteiktajiem tarifiem, nevis tirgus cenu, jo ar atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem tirgotājiem tiks noteikts pienākums piegādāt gāzi par regulētiem tarifiem.
Galvenās deputātu domstarpības rosināja autoru likumprojektā paredzētā prasība līdz 2017. gada 3. aprīlim izveidot neatkarīgu uzņēmumu, kas nodrošinās dabasgāzes pārvadi un uzglabāšanu. Turklāt šim pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram jābūt no “LG” neatkarīgai kapitālsabiedrībai. Proti – tās īpašnieki ne tieši, ne netieši nedrīkst būt saistīti ar “LG” vai tās akcionāriem. Līdzīgi kā savulaik no “Latvenergo” tika nodalīts uzņēmums “Sadales tīkli”. Šāda sadalīšana nepieciešama, lai “LG” nevarētu izmantot savu kontroli pār gāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūru ar nolūku apgrūtināt citu uzņēmēju iespējas piegādāt gāzi klientiem. Formāli Latvijas gāzes tirgus trešajām pusēm atvērts jau no pagājušā gada marta, bet praksē tas nedarbojas. To uz savas ādas izjutis “Latvenergo”, kas mēģināja TEC2 vajadzībām iegādāties gāzes testa partiju no Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināļa. “Tomēr “Latvijas gāze” dara visu, lai šī gāze no Lietuvas uz šejieni neatnāktu,” pamatojot nepieciešamību sadalīt uzņēmumu, stāstīja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS).
Arī deputāte Lolita Čigāne (“Vienotība”) slavēja EM piedāvājumu: “Es ļoti ceru, ka šis likumprojekts ar mazām rētām tiks pieņemts Saeimā, stāsies spēkā un mēs patiešām līdz 2017. gada 31. decembrim būsim situācijā, kur mūsu gāzes tirgus būs liberalizēts un tad arī beigsies Latvijas verdzība Krievijas gāzei.”
Gan Čigāne, gan Putra apgalvo, ka gāzes tirgus liberalizācija atnesīs cenu samazinājumu, bet oponenti iebilst, ka likumprojekta autoriem nav nekādu ticamu aprēķinu vai prognožu.
“Likumprojekts piedāvā viena monopola vietā radīt divus monopolus. Katru no tiem vajadzēs licencēt un sertificēt, tiem abiem būs jāuztur atsevišķas vadības, sava uzskaites sistēma, savstarpējās saziņas un norēķinu kārtība…” ar gaidāmiem izdevumiem un iespējamu tarifu pieaugumu biedēja Ivars Zariņš (“Saskaņa”). Viņš uzskata, ka valdība “LG” gadījumā cenšas atkārtot “Parex” shēmu – sadalīt uzņēmumu “labajā” un “sliktajā” daļā un vērtīgāko notirgot kādam sev pietuvinātam “investoram”. Tieši tādēļ esot mākslīgi sašaurināts iespējamo pretendentu loks.
Neraugoties uz kaismīgām debatēm, galu galā deputāti atbalstīja likumprojektu, nevienam nebalsojot pret vai atturoties.
Ekonomikas ministrijas piedāvājums iepriekš raisījis asas diskusijas arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kur “LG” valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis, kaut arī atzinis, ka neiebilst pret uzņēmuma sadalīšanu, tomēr esot iebildis pret atsevišķām tā normām. Viņaprāt, likumprojektā noteiktajā termiņā nav iespējams kvalitatīvi realizēt uzņēmuma sadalīšanu un atdalītā infrastruktūras uzņēmuma pārdošanu. Tādēļ “LG” piedāvājusi likumprojektā minēto termiņu 2017. gada 31. decembri aizstāt ar 2019. gada 31. decembri, bet šis aicinājums Saeimā nav radis dzirdīgas ausis. Kalvītis arī apšaubījis to, ka gāzes tirgus liberalizācija patiešām veicinās neatkarību no Krievijas, jo pieņemtais likums jau pats par sevi neradīs citus piegādes ceļus. Tādēļ, visticamāk, vairāki tirgotāji centīsies pārdot patērētājiem vienu un to pašu Krievijas gāzi. Tāpat viņš biedējis ar piegāžu pārrāvumiem un citām nelaimēm, jo konkurences apstākļos uzņēmēji koncentrēsies uz peļņas gūšanu un nepievērsīšot tādu uzmanību krājumu veidošanai un drošībai.
Pašlaik “LG” ir vienīgais spēlētājs Latvijas dabasgāzes tirgū. Mūsu valsts gāzes apgādes sistēma ir savienota tikai ar Lietuvas un Igaunijas sistēmām, bet ne ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un Latvijai patlaban ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs – Krievija.
