Atvērt durvis un neinficēties. Šobrīd aktuālie antibakteriālie pārklājumi 0
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Savādā koronavīrusa epidēmija saasināja sabiedrības uzmanību sanitārās higiēnas prasībām. Lai arī pati epidēmijas norise un pretpasākumi reizēm rada vairāk neatbildētu jautājumu nekā atbildētu, skaidrs, ka lieka piesardzība netraucē.
It īpaši, ja tā sevišķi neapgrūtina un neizraisa papildu stresu, kas savukārt pilnīgi noteikti var veicināt jebkuru saslimšanu. Runājot par vienkāršām un tradicionālām metodēm, dažādi dezinfekcijas līdzekļi šobrīd ir pieejami mazumā un vairumā teju katrā bodē.
Jāatzīmē arī alkoholisko dzērienu ražotāju apzinīgā un ātrā reakcija uz pretcovidus tirgus pieprasījumu. Tagad tirdzniecībā ir pieejams gan vietējais 69 grādu stiprais šņabis, gan lietuviešu 79 grādinieks, gan citi stiprinieki. Bet, pirms nomazgāt vīrusu, jāpadomā, kā to mājās neienest.
Antibakteriālas piedevas krāsai
Daudzu cilvēku pieskaršanās dažādām virsmām ir viens no vīrusa izplatības veidiem. Lai samazinātu infekcijas pārnesi pieskāriena laikā, publiskās vietās vēlams nodrošināt maksimāli higiēnisku vidi.
To nodrošina arī antibakteriālie pārklājumi, kas ir ieteicams papildlīdzeklis lipīgu slimību ierobežošanā. Piemēram, poliklīnikas regulāri apmeklē cilvēki, kuriem ir veselības problēmas. Tātad viņiem ir novājināta imunitāte un daudz vieglāk uzņemt jaunas baktērijas. Otrkārt, apslimis cilvēks šīs sliktās baktērijas izplata tālāk.
Antibakteriālie pārklājumi un slēdži ir sevišķi noderīgi veco ļaužu pansionātos, jo ar gadiem cilvēkam imūnsistēma novājinās un palielinās iespēja inficēties. Arī pavisam maziem bērniem vēl nav pilnībā nostiprinājusies imūnsistēma un tādēļ būtiski ir pastiprināti rūpēties par higiēnu.
Pret iespējamu infekciju mājas apstākļos var cīnīties, izmantojot antibakteriālas virsmas. Tās var iegūt arī pats, pievienojot krāsām un gruntīm īpašu, rūpnieciski ražotu pretmikrobu pārklājumu, kas nopietni ierobežo patogēnu augšanu.
Šādu inovatīvu “virsmas aktīvo” tehnoloģiju CRODA ir izveidojis “MyCroFence”, un speciālisti uzskata, ka šis antibakteriālais pārklājums ir drošs un maztoksisks risinājums. Pārklājums tika izstrādāts, lai kavētu baktēriju augšanu uz dažādām virsmām un nodrošinātu higiēniskas telpas slimnīcās un pārtikas rūpniecībā, palīdzot ievērot stingrās prasības, kas noteiktas jaunajā Eiropas biocīdu tiesību aktā.
Ārpus veselības aprūpes nozares šo sastāvu izmanto dzīvojamo ēku un biroju telpu celtniecībā, kur tas tiek integrēts krāsā, veidojot papildu aizsardzības slāni.
Pārklājumu var viegli uzklāt uz sienām un teju visām mehāniskām virsmām, izsmidzināt arī uz cimdiem, maskām, tekstilizstrādājumiem un pat uz elastīgiem maisiņiem.
Tā lielākie klienti ir krāsu ražotāji, kuri pārklājumu izmanto kā gruntējumu, lai izveidotu pretmikrobu aizsargslāni. Šobrīd, saasinoties koronavīrusa (un citu) epidēmiju draudiem, tas kļūst īpaši aktuāls dzīvojamos mājokļos.
Slēdži un rokturi
Gaismas slēdžiem cilvēki pieskaras regulāri, un tādēļ tie var būt potenciāls inficēšanās avots, pārnesot infekciju no vieniem pirkstiem uz otriem. Lai no riska izvairītos, gaismas slēdži ar antibakteriāliem līdzekļiem būtu jādezinficē pēc katras lietošanas reizes vai arī visu laiku jāstaigā cimdos, kas ir neērti un ne vienmēr iespējami.
Slēdžu individuālā dezinfekcija vēl ir tehniski iespējama personīgajā mājoklī vai mazā birojā, kur neuzturas lielas cilvēku masas. Toties jebkurā publiskā vietā, tādā kā slimnīcas, kafejnīcas un skolas, kur cilvēku pūļi regulāri aizskar slēdžus, atkal no jauna vairojot baktērijas, atsevišķa slēdžu dezinfekcija ir faktiski neiespējama.
Antibakteriālo aizsardzību veido sudraba vai vara joni, kas ir iestrādāti duroplastā, no kura slēdži izgatavoti. Tie ir dabiski un cilvēka organismam nekaitīgi elementi, kas nodrošina baktēriju, vīrusu un sēnīšu neizplatīšanos.
Aizsardzība veidojas, joniem nonākot saskarsmē ar mitrumu un aktivizējoties. To efektivitāte ir zinātniski pierādīta Boras universitātes Higiēnas un veselības fakultātē.
Pētījumā tika veikti testi, izmantojot vairākas baktērijas, un rezultāti bija pozitīvi – pieskaroties antibakteriālajiem slēdžiem, baktērijas nebija iespējams uzņemt.
Speciālie slēdži ir tehniski īpaši izturīgi pret nodilumu, skrāpējumiem, temperatūras svārstībām un citām vides ietekmēm. Neatkarīgi no tā, cik bieži un ar kādiem līdzekļiem slēdži tiek mazgāti, antibakteriālo slēdžu kvalitāte un baktericīda iedarbība nemazinās.
Tāpat tie ir arī mitruma necaurlaidīgi, tādēļ šāda tipa slēdžus var ierīkot telpās, kur regulāri ir paaugstināti mitrs gaiss, piemēram, baseinos.
“Antibakteriālie slēdži ir vērtīgs interjera elements jebkurā publiskā vietā, kur uzturas daudz bērnu vai seniori, jo viņu imunitāte ir vājāka un organisms daudz ātrāk spēj uzņemt un inficēties ar baktērijām un vīrusiem. To pierāda arī pasaules un Latvijas prakse – informē “Jung” pārstāvniecības Austrumeiropā vadītājs Raimunds Skurdenis.
Viena no vietām, kur mājoklī fiziska kontakta ceļā ērti izplatīties baktērijām, ir durvju rokturu virsmas. Tās var regulāri mazgāt ar speciāliem tīrīšanas līdzekļiem vai, vēl labāk, stipru degvīnu.
Progresīvākās atslēgu un durvju furnitūras ražošanas kompānijas veic pētījumus un izstrādā savus antibakteriālus pārklājumus, kuri samazina inficēšanās iespēju vietās, ko apmeklē liels cilvēku skaits, piemēram, skolās, poliklīnikās, slimnīcās un birojos. “ASSA Abloy durvju furnitūrai izstrādājusi risinājumu Abloy ACTIVE, kurā baktērijas tiek iznīcinātas, pateicoties sudraba daļiņu antibakteriālajām īpašībām. Pārklājums ir piemērots lietošanai gan mājās, gan publiskās vietās,” informē vietnē “ventum.lv”.
Vēl aktīvo pretbakteriālo pārklājumu izmanto prestižas vannas istabu un tualešu garnitūru ražotājas. Piemēram, “Duravit” tualešu podu emaljā izmanto cinku.
