Atvērs grāmatu par Latvijas Republikas tapšanas gadiem baltvācu acīm 0
Trešdien, 5. decembrī, plkst. 17 Mencendorfa namā Rīgā un 8. decembrī plkst. 14 Kropotkinu koka muižā Siguldā notiks vācbaltieša Herberta fon Blankenhagena grāmatas “Pasaules vēstures malā. Atmiņas no vecās Vidzemes 1913-1923” atvēršanas svētki, informēja “Akenstakas muižas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana” iniciatore un vadītāja Marika Celma.
Grāmata ir 1966. gadā Vācijā izdotās grāmatas “Am Rande der Weltgeschichte. Erinnerungen aus Alt-Livland, 1913-1923” tulkojums latviešu valodā, papildināta ar fotogrāfijām un grāmatā minēto personu biogrāfijām.
Grāmatas vērtība ir atšķirīgs – vācbaltieša skatījums uz Latvijai un Igaunijai nozīmīgiem desmit gadiem.
Autors ir mūsu vēstures līdzgaitnieks, senas muižniecības dzimtas pārstāvis, dzimis vecajā Vidzemē Akenstakas (Klingenberg) muižā. Viņš raksta par personīgi pieredzēto sarežģītajā laikā, kad notika Pirmais pasaules karš, tā radītās radikālās pārmaiņas, dažādu sabiedrības slāņu sadursmes un cīņas, kurās dzima Latvijas valsts. Atmiņas atklāj vācbaltiešu lomu šajos procesos un viņu dalību cīņās par tiesībām uz dzimteni.
Autors velta uzmanību detaļām – labi pazīst vecās Vidzemes dabu, raksta par Latvijas muižu sadzīvi, Tērbatas vācbaltu studentu korporāciju Livonia un tā laika radītajiem skarbajiem izaicinājumiem.
Grāmatu latviešu valodā tulkojusi Indra Čekstere – Blankenhagenu dzimtas Drabešu nama atzara pētniece, grāmatas ievada autors Dr.hist. Gints Apals. Pasākumā Rīgā piedalīsies arī oriģinālvalodā izdotās grāmatas ievada autors Dr. Aksels fon Kampenhauzens (Vācija) – Ungurmuižas pēdējo īpašnieku Baltazara Armina brīvkunga fon Kampenhauzena mazdēls.
Pasākumos grāmatas fragmentus lasīs aktrise Ārija Stūrniece-Liepiņa, būs iespēja iegādāties grāmatu un saņemt autogrāfus, iepazīt Blankenhagenu dzimtas atstāto kultūrvēsturisko mantojumu, arī dzimtas radīto “Allažu ķimeli”, kurš Eiropā ir populārs vēl joprojām.
