“Kāpēc, atverot muti, man krakšķ žoklis?” Atbild speciālists 0
Kad ēdu vai žāvājos, žokļi dažreiz skaļi nokrakšķ. Tas nav sāpīgi, taču citi cilvēki tam pievērš uzmanību vai pat smejas. Kādēļ tā notiek un vai to var izārstēt? Jautā Vizma no Balvu novada.
Atbild Stomatoloģijas institūta Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas ārste Marina Sevastjanova: “Tā nav slimība, bet funkcionāls stāvoklis – sinhronas, harmoniskas locītavu virsmas slīdēšanas traucējumi. Visbiežāk tie skar gados jaunus cilvēkus, taču var būt arī gados veciem cilvēkiem, kad locītavās, tajā skaitā arī apakšžoklī, esošais šķidrums, kas ļauj to virsmām brīvi slīdēt, sāk izžūt.
Apakšžoklim ir divi zari, kuru galos atrodas galviņas, kas kopā ar deniņu kaula iedobumu un pauguriņu veido apakšžokļa locītavas. Abās locītavās ir arī blīva saistaudu plātnīte – disks, kas palielina locītavu kustību spējas. Apakšžokļa locītavas, kas spēj kustēties un rotēt gan vertikāli, gan horizontāli, turklāt dažādos līmeņos, tiek noslogotas visas dienas garumā.
Saraujoties un atslābinoties locītavas kustina apkārt esošie muskuļi, kurus vada kā centrālā, tā perifērā nervu sistēma. Ja šie muskuļi nedarbojas harmoniski – neatslābinās, haotiski saspringst, locītavu virsmas vairs neslīd tik labi un sāk ķerties. Visbiežāk traucējumu iemesls ir stress, emocionāla pārslodze, problēmas darbā vai ģimenē. Tos var izraisīt arī žokļa hipermobilitāte jeb pārmērīgs kustīgums, kad locītava atveras pārāk plaši, un ik reizi, kad cilvēks atpleš muti vai izbīda žokli uz priekšu, tā noknikšķ.
Vispirms vajadzētu vērsties pie stomatologa, lai ārsts varētu izmeklēt žokļa locītavu, muskuļus un cīpslas un noskaidrot, vai viss darbojas pareizi. Jāveic arī rentgena izmeklēšana, lai nepalaistu garām kādu nopietnu slimību, piemēram, labdabīgu, retāk, ļaundabīgu audzēju.
Visbiežāk nekāda ārstēšana nav nepieciešama, pilnīgi pietiek ar izmaiņām ikdienas ieradumos – ēst lēnām, nesteidzoties, nekost milzīgus kumosus, atteikties no ļoti cietiem pārtikas produktiem. Arī muti vajag censties atvērt pareizi – lēnām, nolaižot žokli taisni uz leju, nevis uz sāniem, atslābināt sejas muskuļus. Palīdz arī audu trofikas jeb asins apgādes uzlabošana apakšžokļa locītavās. To var panākt, veicot vieglu apkārtējo muskuļu masāžu.
