Biļete krievu raķetē vairs nebūs jāpērk. Nākamgad kosmoss atvērts pirmajiem tūristiem? 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz ar kosmosa kompānijas “SpaceX” veikto ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) astronautu Boba Bēnkena un Daga Hērlija nogādāšanu kosmosā kļuvis skaidrs, ka NASA atkal var astronautus uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS) sūtīt no ASV.
Kā veiksmīgais “SpaceX” kosmosa kuģa “Crew Dragon” lidojums ietekmēs kosmosa lidojumu nākotni, par kuriem kopš 2011. gada bija atbildīgi vienīgi krievu “Soyuz” kosmosa kuģi? Turklāt jau pavisam drīz lidojumus kosmosā piedāvās cits NASA komerciālais partneris “Boeing”.
80 miljoni par sēdvietu
Kopš NASA “Space Shuttle” programmas noslēguma 2011. gadā NASA un Krievijas valdības kontrolētajai kompānijai “Roscosmos” bijušas daļēji simbiotiskas attiecības – no sadarbības ieguvušas abas puses, bet negribētos ticēt, ka ASV bijušas sajūsmā par atkarību no krievu kosmosa kuģiem.
Pēc “Space Shuttle” noslēguma, ko neturpināja pārāk lielo izmaksu dēļ, NASA bija nepieciešama Krievijas palīdzība, lai uz SKS varētu nogādāt ASV astronautus un dažādus starptautiskos partnerus. “Roscosmos” par viena cilvēka nogādāšanu kosmosā no NASA iekasēja vairāk nekā 80 miljonus dolāru.
NASA deviņus gadus bija pilnībā atkarīga no Krievijas “Sojuz” raķetēm.
Tieši šī monopola situācija bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc “Roscosmos” turpināja izstrādāt jaunas “Sojuz” raķetes un kapsulas. “Krievija tagad zaudēs ievērojamu savas kosmosa industrijas finansējuma avotu, jo ASV vairs nevajadzēs pirkt sēdvietas “Sojuz” raķetēs,” tehnoloģiju portālam “The Verge” norādījis Tods Harisons no ASV Stratēģisko un starptautisko studiju centra.
Šogad “Roscosmos” budžets ir 2,77 miljardi dolāru. Tā gan ir vien maza daļa no NASA budžeta, kas šogad ir 22,6 miljardi dolāru. “The Verge” noskaidrojis, ka sadarbība ar NASA veido 17% no visa “Roscosmos” gada budžeta.
Būtiski, ka, lai arī kādas būtu ASV un Krievijas attiecības citos jautājumos, runājot par kosmosa nozari, abas valstis vienmēr bijušas samērā vienotas. “Savstarpējā atkarība patiesībā radījusi diezgan labas darba attiecības,” norādījis Harisons.
“Visi, ar kuriem no NASA esmu runājis, teikuši, ka pat tad, kad ģeopolitiskās attiecības starp ASV un Krieviju pasliktinājušās, sadarbība kosmosa stacijas jautājumā palikusi nesatricināma.”
Tomēr tagad NASA rīcībā ir jauns braucamais, kas teorētiski amerikāņiem varētu ļaut atteikties no “Sojuz” izmantošanas. NASA vadītājs Džims Braidenstīns gan norādījis, ka šobrīd sarunās ar “Roscosmos” ģenerāldirektoru Dmitriju Rogozinu runā nevis par sēdvietu tirgošanu, bet savstarpēju apmaiņu.
“Ja SKS gribam saglabāt gan krievu, gan ASV astronautus, tad mums jābūt gataviem ar “Crew Dragon” kosmosā nogādāt krievu astronautus, bet viņiem jābūt gataviem ar “Sojuz” kosmosā nogādāt mūsu astronautus. Manā pēdējā sarunā ar Rogozinu abi bijām vienisprātis, ka šāda notikumu attīstība būtu optimāla abām nācijām,” norādījis Braidenstīns.
Pēc veiksmīgās “Crew Dragon” raķetes palaišanas Rogozins publiski apsveica gan NASA, gan “SpaceX”. Šā brīža rīcība gan ir pilnīgi pretēja viņa komentāriem 2014. gadā, kad viņš publiski nosodīja ASV sankcijas pret Krievijas kosmosa industriju un izsmēja tolaik jauno NASA “Commercial Crew” programmu.
“Izanalizējot sankcijas pret mūsu kosmosa industriju, ieteiktu ASV nogādāt kosmosā savus astronautus ar tramplīnu,” tolaik sacīja Rogozins. Interesanti, ka šo joku nebija aizmirsis “SpaceX” īpašnieks Īlons Masks, kurš pēc veiksmīgās “Crew Dragon” pacelšanās norādīja, ka “tramplīns darbojas”.
“SpaceX” dēļ nākotnē “Sojuz” skaits kosmosā varētu krietni samazināties. “Ekonomiski, demogrāfiski – viņi ir panīkumā.
Ir maza iespēja, ka viņi tik drīz atrisinās šīs problēmas. Kosmosa nozarē – jā, viņiem ir nepieciešamās tehnoloģijas, bet ar tām viņi varēs paveikt arvien mazāk un mazāk,” pārliecināts Harisons. NASA gan joprojām uzsver, ka tās attiecības ar “Roscosmos” ir spēcīgas – NASA pat iegādājusies vēl vienu sēdvietu “Sojuz” raķetē. Tomēr pēc šī lidojuma sāksies jaunā tirgošanās, kas parādīs īsto “SpaceX” ietekmi uz “Roscosmos” biznesu.
Vai uzplauks kosmosa tūrisms?
Kaut arī “SpaceX” ir pirmā privātā kompānija, kam izdevies savā raķetē kosmosā nogādāt astronautus, tā nav vienīgā šāda veida kompānija, kas NASA vajadzībām izstrādā kosmosa kuģi. Arī ASV aviācijas uzņēmums “Boeing” turpina sava “CST-100 Starliner” izstrādi, taču pagaidām nav skaidrības, kad “Boeing” ražojums ar astronautiem uz klāja varētu uzšauties gaisā.
“Boeing” pērn decembrī veica “Starliner” bezapkalpes izmēģinājuma lidojumu, kas diemžēl neizvērtās pārāk veiksmīgs. Virkne negludumu programmatūrā neļāva kapsulai sasniegt Starptautisko kosmosa staciju. Sagaidāms, ka vēl šogad “Boeing” mēģinās vēlreiz.
Tas nozīmē, ka vēl vismaz gadu “SpaceX” paliks vienīgā privātā kompānija, kas spēs nogādāt kosmonautus kosmosā.
Tomēr, pēc tam ASV rīcībā būs jau divas alternatīvas “Roscosmos” piedāvājumam. Svarīgi, ka industrijas attīstība paplašinās ne tikai NASA iespējas.
Viens no “Commercial Crew” programmas mērķiem ir kosmosa atvēršana arī privātiem klientiem, kas ļaus “SpaceX” un “Boeing” pārdot sēdvietas savos kosmosa kuģos turīgiem privātajiem klientiem.
Vēl samērā nesen NASA bija kategoriski pret kosmosa lidojumu komercializēšanu. Zinot Maska ekscentriskumu, šķiet, īsti pat nav nozīmes NASA nostājai šajā jautājumā.
“SpaceX” jau izziņojis plānu par tūrisma braucienu nodrošināšanu.
Pirmajā braucienā orbītā tiks nogādāti četri kosmosa tūristi. Precīzs lidojuma datums nav zināms, bet tas varētu notikt 2021. gada beigās. Savukārt uz SKS pirmie tūristi no ASV jaunuzņēmuma “Axiom” tiks nogādāti nākamgad.
“Axiom” par tūristiem gan nosaucami vien daļēji – vizīte kosmosa stacijā kalpos tīri pieredzes iegūšanai, jo “Axiom” 2024. gadā plāno atklāt pati savu kosmosa staciju, uz kuru sadarbībā ar “SpaceX” piedāvāt tūrisma braucienus.
Nevar neminēt arī Holivudas ieinteresētību īstā kosmosa apgūšanā – kaut arī gaidāmā notikuma detaļas nav zināmas, sagaidāms, ka Starptautiskajā kosmosa stacijā tiks uzņemta asa sižeta filma ar Tomu Krūzu galvenajā lomā. Stacijā viņu nogādāšot tieši “Crew Dragon”.
Tomēr daudzas ieceres joprojām varētu atdurties pret šāda ceļojuma cenu. Zināms, ka viena sēdvieta “Crew Dragon” maksā apmēram 55 miljonus dolāru, bet “Boeing” prasīs pat 90 miljonus. “Kosmosa biznesa veiksme būs ļoti atkarīga no tā, cik ļoti abām kompānijām izdosies samazināt sēdvietas cenu.
Redzams, ka “SpaceX” ir lieli plāni attiecībā uz kosmosa tūrismu, piedāvājot to turīgiem cilvēkiem. Tūrisms noteikti palīdzētu šī biznesa attīstībā,” tic Harisons.
Viņš gan pieļauj, ka nemaz tik liela interese par lidojumiem kosmosā un uz Starptautisko kosmosa staciju varētu arī nebūt. Tāpēc viņš nākotnē šajā jomā sagaida dažādus eksperimentus, kas ļaus saprast, kas strādā un kas nestrādā.
