Atver Onkoloģiskās modrības gadu 0
Veselības ministrija (VM) šo gadu ir nosaukusi par Onkoloģiskās modrības gadu, kura laikā ir iecerējusi pievērst pastiprinātu uzmanību onkoloģiskās saslimstības jautājumu risināšanai. Kā pastāstīja VM valsts sekretāres vietniece Egita Pole, kopumā darbs notiks piecos virzienos.
Primārās veselības jomā, kuras ietvaros arī tiks sagatavoti dažādi informatīvie materiāli pacientiem, piemēram, par iespēju saņemt valsts apmaksātus pakalpojumus, par iespēju desmit dienu laikā nokļūt pie valsts apmaksāta speciālista, ja skrīninga izmeklējumā radušās aizdomas par ļaundabīgu saslimšanu, par paliatīvo aprūpi un citiem jautājumiem.
Skrīninga norises uzlabošanā, kurā tiks ņemta vērā tā izvērtēšanas darba grupu secinājumi un ieteikumi, izmaiņas ieviešot arī likumdošanā. Veiksmīga skrīninga norise grūti iedomājama arī bez ģimenes ārstu iesaistīšanās, tādēļ vēlreiz paredzēts precizēt, kas tieši jāveic profilaktiskajā apskatē, kura cilvēkam pienākas reizi gadā.
Pacientu plūsmas organizēšanā. Piemēram, tiks izvērtēts, kas jāuzlabo, lai pacients, kam skrīningā radušās aizdomas par vēzi, bez kādas aizķeršanās desmit dienu laikā nokļūtu pie speciālista uz papildu izmeklējumiem. Kā teic E. Pole, liela nozīme šā jautājuma sakārtošanā būs mērķtiecīgi piesaistītajiem Eiropas struktūrfondu līdzekļiem.
Paliatīvās aprūpes jautājuma sakārtošana. Tiks domāts, kā gadījumos, kad pacientam nepieciešama paliatīvā aprūpe, savest kopā viņa ģimenes ārstu un sociālo aprūpētāju, kuri darbotos vienā komandā.
Mūsdienīgas ārstēšanas ieviešanā, piemēram, attiecībā uz pozitīvām izmaiņām ķīmijterapijas apmaksā, jaunu ārstniecības metožu izvērtēšanā, konkrēti – iespēju onkopacientēm saņemt krūts rekonstrukcijas operācijas.
E. Pole, raksturojot onkoloģisko situāciju, teic, ka Latvijā līdzīgi kā visā Eiropā, sabiedrībai novecojot, pieaug saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem, lielāks atklātu vēža gadījumu skaits saistīts arī ar arvien labākām diagnostikas iespējām. Pozitīvi vērtējams tas, ka ir tendence samazināties to pacientu īpatsvaram, kam diagnoze tās uzstādīšanas brīdī jau ir 4. stadijā, nav vērojams straujš mirstības rādītāju pieaugums, kā arī pēdējo gadu laikā palielinājies to pacientu skaits, kam vēzis atklāts agrīni. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, kopējais valsts finansējums onkoloģisko pacientu profilaksei un ārstēšanai 2014. gadā bijis 29 miljoni eiro, kas ir par 6 miljoniem eiro vairāk nekā 2009. gadā.
Pavisam nedaudz arī palielinājusies atsaucība skrīninga vēstulēm ar uzaicinājumu veikt pārbaudi. 2014. gadā procentuāli no skrīninga mērķa grupas aicinājumam veikt krūts dziedzeru mamogrāfijas izmeklējumu atsaukušies 35,9% sieviešu (2013. gadā – 34,2%), uz dzemdes kakla pārbaudi – 27,8% (2013. g. – 27,4%), bet kolorektālā vēža testu veikuši 10,35% (2013. g. – 9,64%) mērķa grupas iedzīvotāju. Atsaucībai vajadzētu būt daudz lielākai, spiests atzīt veselības ministrs Guntis Belēvičs, vienlaikus aicinot pašus cilvēkus uzņemties lielāku atbildību par savu veselību, piemēram, veicot profilaktiskās apskates.
Tomēr, vai Onkoloģijas modrības gadā iecerētie pasākumi būs pietiekami, lai, piemēram, kaut vai uzlabotu situāciju skrīninga jomā, pašlaik ir grūti atbildēt.
“Mūsu vidū ir ļoti daudz cilvēku, kuri, agrīni vēršoties pie speciālista, veiksmīgi izārstējuši vēzi un atgriezušies darba dzīvē, tikai mēs par viņiem parasti nezinām. Taču ar to vien nepietiek – jādomā arī par to, lai visu sistēmu sakārtotu, piemēram, lai ģimenes ārsti un speciālisti darbotos vienā virzienā, kad nākas ārstēt pacientu ar onkoloģisku saslimšanu, tāpat – tagad sievietei pašai jāiet pēc skrīninga izmeklējuma rezultāta, bet tajā rakstīto viņa bieži vien nemaz nesaprot, tāpēc tālāk neko nedara,” dažas no problēmām min onkoloģisko pacientu biedrības “Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe. Viņasprāt, ļoti liela nozīme ir sabiedrības informēšanai par šiem jautājumiem. Būtisks faktors arī tas, ka cilvēki nevēlas saslimšanu ar vēzi asociēt ar sevi.
No valsts puses, cerams, tiks padomāts par to, lai skrīninga programmas darbības uzraudzībā, koordinēšanā un citu ar to saistīto jautājumu risināšanā būtu iesaistīts vairāk nekā viens cilvēks, kā tas ir šobrīd. Salīdzinājumam – Slovēnijā, kur skrīninga programmas darbojas ļoti veiksmīgi, tikai pie viena no skrīninga veidiem – kolorektālā vēža – strādā 12 cilvēki.
Fakts
Onkoloģiskās saslimšanas joprojām ir otrs izplatītākais nāves cēlonis Latvijā.
