Gruzija, Moldova, Ukraina slēdz vēsturisku līgumu 3
Eiropas Savienības (ES) līderi šodien Briselē paraksta asociācijas līgumu ar trim Austrumu partnerības valstīm – Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Ļoti īpaša šī diena ir Ukrainai, jo Austrumu partnerība faktiski mainīja tās vēsturi. Vēl novembrī bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam īsi pirms Austrumu partnerības samita Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, atsakoties slēgt asociācijas līgumu ar ES un tā vietā nolemjot tuvināties Krievijai, Ukrainā uzliesmoja protesta gars un sākās pret varu, politisko eliti un tās nodomiem vērsta revolūcija, kuras spēks ir novērtēts arī pasaulē, bet kas ir prasījusi un joprojām prasa upurus.
Paliek mājas darbi
Ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu slēgtais asociācijas līgums iezīmēs ietvaru, kādā šīs valstis ar ES turpmāk sadarbosies visdažādākajās jomās – politikā, ekonomikā, sociālajā sfērā, drošībā un kultūrā, un tas būtiski mainīs līdzšinējo attiecību dinamiku, kā arī aizstās iepriekš slēgtos sadarbības dokumentus.
Līguma parakstīšana nozīmē, ka visām trim valstīm joprojām būs daudz mājas darbu, kurus pildot tās sadarbosies un gūs padomu no ES, pārmainot un stiprinot pašmāju likuma varu, tiesu sistēmu, izvēršot cīņu pret korupciju, nodrošinot sabiedrības pamattiesības un brīvības un stiprinot demokrātiskās institūcijas.
ES paredz, ka būs vesela virkne jomu, kurās būs visaktīvākā sadarbība un kuras ES centīsies palīdzēt uzlabot, liekot lietā savu pieredzi, tā ir valsts pārvalde, tiesu sistēma, patērētāju tiesības, enerģētika, transports, dabas aizsardzība, sociālā attīstība, izglītība un citas.
Gruzīnu vīns Eiropā
Asociācijas līgums visas trīs dalībvalstis pakāpeniski sagatavo ES vienotajam tirgum, tātad arī ES vēlēsies pretī attīstītus un drošus sadarbības partnerus, tāpēc mājas darbi ir arī šajā ziņā. Ukrainai, Moldovai un Gruzijai nāksies modernizēt tirdzniecības attiecības ar ES, tas nozīmē, ka abas puses samazinās ievedmuitas tarifus, dažādu preču kvotas, vienosies par dažādu likumu un normu saskaņošanu, kas skar savstarpējo tirdzniecību. Briselē norāda, ka tas būtiski palīdzēs arī visām trim valstīm piesaistīt investorus, jo biznesa vide līdz ar ES sadarbību kļūs drošāka, kā arī pašas valstis varēs vienādi sasniegt jebkuras ES valsts tirgu.
Eiropas Komisija aprēķinājusi, ka, noslēdzot visas nepieciešamās reformas, Gruzijas ekonomika gadā varētu pieaugt par 4,3 procentiem, turklāt visvairāk iegūtu gruzīnu lauksaimnieki, kuru pārtikas produkti, piemēram, samazinot eksporta tarifus, kļūtu pieejamāki un interesantāki Eiropas patērētājiem. Līdzīgu scenāriju prognozē arī Moldovai, kuras iekšzemes kopprodukta pieaugumu plāno vairāk nekā piecus procentus lielu, savukārt lēš, ka Ukrainas eksporta pieaugums uz ES varētu pieaugt par miljardu eiro.
Partnerības melnās un baltās avis
ES Austrumu partnerībā kopumā ietilpst sešas bijušās PSRS valstis, bez Ukrainas, Moldovas un Gruzijas arī Armēnija, Azerbaidžāna un Baltkrievija, taču pēdējām trim ciešākas sadarbības līgumi nav parakstīti un arī attiecības veidojas lēnāk. Austrumu partnerības programmu pēc Polijas un Zviedrijas iniciatīvas oficiāli sāka 2009. gada 7. maijā samitā Prāgā. Otra lielākā tikšanās bija 2011. gada septembrī Varšavā, bet 2013. gada novembrī Viļņā norisinājās vēsturiskais Austrumu partnerības samits, kas tad arī izraisīja tālāko notikumu lavīnu Ukrainā, pēc tam kad Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs neilgi pirms samita atteicās parakstīt ciešākas sadarbības līgumu ar ES.
Nākamais Austrumu partnerības samits notiks Rīgā 2015. gadā, kad Latvija vadīs ES prezidentūru.
