Egils Līcītis: Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim 8
Bārteniekam, zemkopības ministram Jānim Birzniekam esot piederējis Jorkšīras sugas kuilis Birokrats. Vārda devībās krietnais lauksaimnieks droši vien ar humoru gribēja pasvītrot ievērojamās kantorisma vaislas spējas. Mūsdienās “Vienotības” stallī ir gandrīz nelimitēts skaits kungu buļļu Eirokratu, kurus nav saliekuši Briselē pavadītie gadi un kuri uz pirmo palīgā svilpienu gatavi pamest Eiropas maksātās lielgabarīta algas, prēmijas, gratifikācijas, aizkostās bagetes un kamambēra gabalus, pusdzertos šardonē traukus un nepiesātināmās slovakietes, lai auļotu atpakaļ uz tēviju, uz Rīgu pierādīt vietējai publikai savu sabiedrisko derīgumu un neticamās spējas.
Tā Valdis Dombrovskis piekrita brist aizlaistā cūku laidara dubļus un dangas, Andris Piebalgs iesaistījās vietējā dzerstiņā un nu eiroparlamentāris Krišjānis Kariņš, ķēdē nenoturams, kārpīdamies un laizdams dūmus pa nāsīm, raujas uz Latviju, lai Saeimas vēlēšanās kandidētu par premjerministru un pārkristītās “Jaunās vienotības” platformas nākotnes kalēju.
Tā mēdz teikt, ka krīzes iedvesmojot pārmaiņām un neveiksmes – jaunradei, bet bija arī pēdējais brīdis un spiedīga vajadzība atjaunot un pārveidot latviešu tautas pussabrukušo nemateriālās kultūras mantojumu “Vienotības” partiju, kuras veselība vairs nav sevišķi stiprā. Reitinga kontā mazs uzkrājums, un daži labvēļi jau meta tramīgus skatus rokaspulksteņos, cik laika agrāk varenajam politiskajam spēkam atlicis pirms izdzišanas. Arī vienkāršos cilvēkus nogurdināja “Vienotības” publicitātes sāpes ar nepārtrauktu pozicionēšanos un pārkārtošanos akmeņainā attīstības ceļā, kā arī ne pārāk pareizās vadītāju izvēles atbildīgākajos partijas posteņos.
Jaunais līderis ir pazīstams kā nacionāli noskaņots vīrs, kazačoku ar krieviem nelēks. Drīzāk konservatīvs nekā liberāls, nesašmucēsies ar “gribu būt sorosisma mācības cīnītāju pirmajās rindās” – drīzāk būs DDD avīzes lasītājs. Atstāj godīga, gudra, labi audzināta cilvēka iespaidu. Izskatās gaišs puisis ar sakariem Eiropā, kur bija nodots labā kopšanā, un pēc strādāšanas tālumā ar mieru atgriezties taisīt karjeru nacionālajā līmenī.
Taču, uzņemoties projekta “vēlēšanu platforma Jaunā Vienotība” vadību, Kariņš jau dumja reklāmista samācīts uz nesportisku rīcību. Iespējams, pirmās fotosesijas satraukumā briselietis klupis krāgā, plucinājis esošo valdību (kur “Vienotība” ir pajās) – par muļļāšanos un ka zivs pūst no galvas. It kā te ieradies meksikānis el Pistolero vai ES īpašais aģents – autoritārā stingrā roka. Slodzīte Briselē pašam Kariņam radījusi nelielu sklerozīti, jo neizlēmību pirmām kārtām varēja pārmest iepriekšējai “Vienotības” vadītai valdībai. Diez vai tas piestāv demokrātiskam un eiropeiski domājošam spēkam presingot un saknaibīt pašreizējo Ministru prezidentu līdz zilumiem. Vēlētāji gaida no “Jaunās Vienotības” pirmā numura ko citu. Ģenerētas domas par likumiem un kārtību, kāda valstī būtu maināma paša Kariņa kunga ieskatā. Vecu vainu izlīdzināšanu, atzīšanos, ka savulaik atceltā tiesiskuma un nomestā antikorupcijas karoga periods bija kļūda gaišā spēka vēsturē. Partijām klājas solīt dot tautai maizi, gaļu un malku, bet svarīgi arī priekšlikumi, kā celt, piemēram, visai zemo patriotisma intensitāti – latviešos, cittautiešos, uz ārzemēm aizceļojošos rokpeļņos. Vispēdīgi – novērojumi liecina, ka Krišjāņa smaidam un atvērtībai ir zināma reitinga vērtība, nevis grimasē sašķobītam ģīmim, kā “Vienotības” vēl nekronētam premjeram sāpētu zobi. Kariņu tieši smaids dara līdzīgu no debesīm nokāpušam eņģelim, nevis īgnam eirokrātam, kurš teju noplanējis lidostā “Rīga” un jau burkšķ par vietējā saimniecībā valdošām nekārtībām.
Pārkristītā “Vienotība” partnerībā ar brāļiem un māsām no Kuldīgas, Tukuma, Valmieras, Latgales, Jēkabpils perifērajām partijām saglabā perspektīvas izredzes un konkurētspējīgu cilvēcisko materiālu kā atvasēm bagāts celms. Jāatzīmē cieņpilno attieksmi pret ministra Kārļa Šadurska paveikto izglītības druvā un citi saraksta potenciālie dalībnieki arī nav gluži nevarīgi vecīši. “Vienotības” nākšana pie prāta, sakarīga kampaņa, efektīva komunikācija var līdzēt atgūt kaut daļu no paputējušajiem lauriem. Tad, rezultātus sverot, eiropieša Kariņa un viņa draugu cieša apņemšanās saistīt partiju ar sabiedrības un valsts likteņiem būs ataususi kā tīri glīts un cilvēkus nomierinošs skats.
